Rīga +14°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Ilze Davidāne, Zaļenieku kokaudzētavas agronome.
Arī man vienu brīdi piederēja īpašums gar šoseju un bija nepieciešams risinājums. Pirmkārt, lai notušētu automašīnu skaņu, otrkārt, lai maksimāli ātri varētu norobežoties no svešiem skatieniem, un, treškārt, lai paslēptos no vējiem, kas beidzamajos gados ir kļuvuši stiprāki un biežāki, jo mežus un krūmājus visapkārt aktīvi izcērt un brāzmām ir, kur auļot. Es mērķtiecīgi izvēlējos papeles un tieši Populus nigra, melno papeli, šķirni ‘Italica’.
Kāpēc papeles?
Man tās patīk tāpēc, ka ir ātraudzīgas. Savukārt konkrētā Populus nigra ‘Italica’ – tāpēc, ka tai nav pūku, kuru dēļ nežēlastībā ir kritušas pagājušā gadsimtā vidū un otrajā pusē Latvijā tik dāsni stādītās Ziemeļamerikas papeļu sugas – spilvaugļu papeles (Populus trichocarpa) un kokvilnas koki (Populus deltoides). Jā, pēc sēklu nogatavošanās tās allaž izlaida pasaulē pūku desantu, un no tām nebija glābiņa! Rezultātā papeļu alejām un pat vieniniecēm tika pieteikts karš, kokus izzāģēja.
Taču melnās papeles šķirne ‘Italica’ nespēj cilvēku tā aizkaitināt – nav, ar ko! Turklāt tās piramidālais vainags ir ārkārtīgi izteiksmīgs, pavisam citāds nekā, piemēram, Latvijas tradicionālajam ozolam. Iedomājies – stāv skaista 20–22 metrus augsta un 1,5–2 metrus plata kolonna… ‘Italica’ ir zemāka nekā melnās papeles sugas koks, kas sasniedz pat 35 metrus.
Papeles stādīju pamīšus divās rindās, ik pēc pusotra metra. Starp rindām arī atstāju pusotru metru. Kamēr koki mazi, starp tiem var izpļaut zāli ar traktoriņu. Rezultāts ir tiešām ātrs: trijos četros gados dabūju vērā ņemamu šauru, augstu, zaļu dzīvžogu. Rudeņos kādreiz notiek tā, ka vienai papeļu rindai lapas nobirst, bet otrai vēl ilgi stāv zaļas. Kuplumu var veidot, regulāri piegriežot kokus jau no mazotnes, līdz ar to veidojas vairāki stingri stumbri, kas nosēti ar maziem zariņiem. Pēc tam, ja gribas, jau lielāka izmēra papeles var arī retināt, lai paliek ik pēc trim metriem vai vairāk.
