Rudens dārzā: laiks atskaitei un plāniem

Rudens darbi
Lolita Lūse
Lolita Lūse
23. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Unsplash
Tā tikai runā, ka dārza sezona sākas pavasarī. Patiesībā sākums ir rudens, kad visi ziedi dārzā redzēti, visi augļi nogaršoti un raža novērtēta. Tieši rudenī var visskaidrāk saprast, kāds šogad bijis tavs dārzs, kādas kļūdas jālabo, ar ko jālepojas, kā ir par daudz, bet kā pietrūkst.

Trīs svarīgākie rudens darbi katrā dārza daļā

Ziemcietes

  • Ja laiks sauss, puķes jālaista, īpaši tās, kas nesen iestādītas vai pārstādītas.
  • Dzinumus saīsina nevis līdz zemei, bet tā, lai ziemā tajos ieķeras sniegs.
  • Ap augiem ber mulču vai pārklāj tos ar egļu skujām.

Rozes

  • Dzinumi jāatlapo, katrs dzinums jāsaīsina uz pusi.
  • Kad augsne piesalst, katram ceram uzber sprīdi augstu augsnes vai smalkas mizu mulčas, bet ne kūdras slāni.
  • Virs seguma saliek egļu zarus.

Augļu koki

  • Novāc kraupja bojātās lapas, no zariem nolasa visus bojātos, kokos palikušos augļus.
  • Vēlā rudenī kaļķo stumbrus, vienādās daļās sajaucot mālu, kaļķi un svaigus kūtsmēslus.
  • Dārzā parūpējas par grauzēju iznīcināšanu.

Eksotiskie augi

  • Rudens sākumā mēslo ar rudens mēslojumu – maz slāpekļa, daudz kālija.
  • Jauno augu stumbrus, kas vēl nav pārkoksnējušies, notin ar niedrēm vai egļu zariem.
  • Kad jau piesalis, zemi ap augu noklāj ar kūdru vai egļu zariem.

Siltumnīca

  • Izvāc siltumnīcu pilnīgi tukšu.
  • Izkaisa sakapātas samtenes vai kosas, saved kompostu, iesēj auzas un, kad dzinumi sprīdi gari, ierok tās zemē.
  • Siltumnīcas iekšpusi izmazgā ar sārmu: pelnus aplej ar karstu ūdeni, nostādina un izmanto mazgāšanai.

Kailsakņi: iespēja labus stādus nopirkt lētāk

Rudens pusē daudzu stādaudzētavu piedāvājumā parādās ziņa: tirgojam kailsakņus. Ne reizi vien stādu audzētāji saņem ieinteresētu pircēju zvanus: sakiet, lūdzu, kas tas jums šoruden būs par augu – kailsaknis? Cik liels izaugs? Vai ziedēs? Un augļus arī dos? Stādu audzētāji skaidro: nē, nē, kailsaknis nav auga nosaukums. Kailsakņi ir augu stādi, kas izrakti tieši no lauka vai pierakuma un, neieliekot podā vai maisā, tiek piedāvāti pircējiem. Šiem stādiem saknes ir bez augsnes, tātad – kailas. No tā arī radies neparastais, bet trāpīgais nosaukums: kailsaknis.

10 gudrības, kas jāzina par kailsakņiem

  1. Kailsakņiem ir īss stādīšanas laiks. Konteineru stādus var stādīt gada lielāko daļu, kad vien iespējams iedurt zemē lāpstu un uzrakt augsni. Savukārt kailsakņus var stādīt tikai rudenī (parasti, sākot ar septembra vidu), siltā ziemā (ja vien augsne nav sasalusi) un pavasarī (līdz lapu plaukšanai).
  2. Augi ar kailām saknēm parasti ir par trešdaļu lētāki nekā tie, ko tirgo podos. Pērkot augu podā, jāmaksā gan par kūdru, gan podiņu, gan krietni lielāko audzētāja un tirgotāja darbu – kopt un pārvadāt augus podos ir daudz grūtāk nekā kailsakņus.
  3. Labā ziņa: Latvijā tirgotie kailsakņi noteikti būs tepat (vai kādā tuvā kaimiņvalstī) auguši stādi, jo šādi augi nav piemēroti tālai pārvadāšanai un ilgstošai pircēju gaidīšanai. Vēl gudrāk un drošāk rīkosies, ja kailsakni pirksi tieši stādaudzētavā – svaigi izraktu, tikko no Latvijas zemes nākušu.
  4. Pērkot kailsakni, rūpīgi pieskati, lai tas ir atlapots. Un atceries: ja rudenī roc kādu stādu no kaimiņu dārza, noteikti arī noplūc tam visas lapas. Tur nav ko žēlot! Lai stāds ieaugtu, svarīgākās ir saknes, nevis lapas.
  5. Pērkot kailsakņu stādus, var labi novērtēt auga sakņu sistēmu, proti, vai sakne ir spēcīga un veselīga. Savukārt, iegādājoties stādu podā, sakne nav redzama, tāpēc jāpaļaujas uz audzētāja godaprātu. Negodīgi stādu audzētāji izrok stādu, ieliek to podā un tirgo par konteinerstāda cenu, lai gan patiesībā tas ir kailsaknis – svaigi rakts augs. Savukārt labi iepodots stāds ir tāds, kam sakņu sistēma veidojusies ilgstoši – tas gadu no gada ir pārcelts jaunā podā, tā nodrošinot arvien kuplākas bārkšsaknes. Turpretim augs, kas vakar izrakts un ielikts podā, neatbilst ne konteinerstāda būtībai, ne cenai. Viens no veidiem, kā pārbaudīt, vai augs nav ievietots podā pavisam nesen, – pacelt to aiz stumbra. Ja augs podā ir īsu brīdi, visticamāk, pods nokritīs un augsne nobirs. Bet var gadīties arī otrādi – augs podā ir audzis tik ilgi, ka tā saknēm šis poda izmērs jau sen par šauru. Ja, paceļot podu, redzi, ka tam apakšā jau daudz sakņu, kas pat sapinušās poda ārpusē, labāk izvēlies citu stādu.
  6. Izvēloties kailsakni, pavēro, cik rūpīgi pārdevējs sargā stādu saknes. Ja stādi tirgus laukumā ir nolikti tā, ka to saknes žūst vējā un saulē, pastāv risks, ka saknes būs sakaltušas un stāds neieaugs. Ja saknes ir pelēcīgas un sausas, labāk neņem šo augu, izraugies citu, kam pie saknēm ir svaigas, mitras zemes piciņas.
  7. Ja nopirksi augu podā, ar stādīšanu vari arī nesteigties, savukārt kailsakņi ļoti rūpīgi jāpieskata. Jau dodoties uz tirgu, jāsagatavojas, jo kailsakņus nedrīkst transportēt šā tā. Konteinerstāda saknes ir pasargātas no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem, bet kailas saknes ir daudz vārīgākas. Tāpēc vislabāk kailsakņu stādus sasiet buntēs un saknes ievietot plēves maisā. Ja stāds jāved tālu, saknes vēlams iemērkt ūdens un māla maisījumā un ievietot mitrā kūdrā. Nekādā gadījumā netin kailās saknes avīzēs vai citā papīrā, jo tas vēl vairāk atņems saknēm mitrumu. Ja redzi kādu dārzkopi, kas uz automašīnas jumta uzsējis kailsakņus ar neapsegtām saknēm, bet pats nesteidzīgi dzer kafiju un runājas ar sen neredzētiem draugiem, zini: tā ir liela kļūda. Rudens saulē un vējā koku saknes sakalst ļoti ātri. Tāpēc nav brīnums, ka šāds stāds neieaug. Visvārīgākās ir ķiršu saknes.
  8. Ja kailsakni tomēr nav laika uzreiz iestādīt, tas jāpierok – jāiestāda pagaidu vietā. Irdenā augsnē izrok apmēram lāpstas dziļuma bedri, blīvi iegulda tajā augu saknes un apber ar augsni, pieskatot, lai sakņu kakls atrodas zem augsnes. Augsne virs saknēm rūpīgi jāpieblietē, lai starp saknēm nepaliek gaisa kabatas, jo to dēļ tās var izkalst. Pierakums noteikti jāsargā no grauzējiem.
  9. Stādot svaigi pirktu kailsakni pastāvīgā vietā, stādīšanas dziļumu var noteikt pēc stumbra krāsojuma – vieta, kas atradusies zem augsnes, parasti ir tumšāka nekā tā daļa, kas atradusies virs zemes.
  10. Rudens ir īstais laiks ābeļu un bumbieru stādīšanai, bet kauleņkokus – ķiršus un plūmes – labāk tomēr stādīt pavasarī, jo tie var ciest ziemas salā. Līdzīgi ir ar košumaugiem. Rudenī ieteicams stādīt ziemcietīgus kokus un krūmus: pīlādžus, kļavas, liepas, ošus, korķakoku, karagānas, klinšrozītes, spirejas, citronliānas. Augus ar vājāku ziemcietību, piemēram, zelta lietu, magnolijas, veigelas, filadelfus, labāk stādīt pavasarī. 

 

Pieredze 

Nozāģēju bumbieres, iestādīju aprikozes

Velda Poriete Rīgā:

«Šogad nozāģēju vairākus augļu kokus. Divas bumbieres slimoja ar bumbieru-kadiķu rūsu. Zinu, ka ar šo slimību var cīnīties, kokus katru gadu miglojot, bet es negribu tādus augļus ēst. Vēl likvidēju divas plūmes, jo tām bija maz augļu, un divas aprikozes, jo tās ražoja vien reizi četros gados. Nogriezu arī persiku ‘Maira’, jo lielās ražas dēļ vējš koku pārlauza uz pusēm.

Tagad zinu: lai cik žēl plūkt un izmest negatavus persikus, tas tomēr ir jādara – jāņem kāpnes un augļi jānorauj, lai tie cits no cita ir sprīža attālumā.

Bet… parasti jau pietrūkst laika.

Vietā nopirku un iestādīju divas aprikozes. Izvēlējos šķirni ‘Velta’, kas ražo katru gadu, un ‘Krasnoščokij’, kas ir pašapputes aprikoze – tai nevajag otru. Nozāģētā persika vietā iestādīju citu – izvēlējos ‘Sočnij’, kam raža ir ļoti agri (augļi vācami jau jūnijā) un augļi sulīgi. Ar interesi gaidu nākamo gadu, jo gribu zināt, kā augs mans ziemcietīgais kivi, ko iegādājos gadatirgū Jelgavā. Solīja, ka augļi būs tikpat lieli kā veikalā nopērkamie. Priecājos, ka pa šo vasaru dzinumi pastiepās divu metru garumā.»

Daudz jaunu košumkrūmu

Iveta Šatrovska Burtniekos:

«Man ir jauna skarainā hortenzija ‘Phantom’, priecājos arī par smaržīgu augu – rozmarīna zalkteni Daphne cneorum. Ir jauna priedīte Pinus sylvestris ‘Tabuliformis’ un Šveices kalnu priede Pinus cembra. Pastāvīgā vietā iestādīju Sibīrijas ciedru priedes sējeni, ko pati izaudzēju no dāvanā atvesta čiekura.

Depo nopirku ļoti skaistu irbeni Viburnum plicatum ‘Vatanabe’ – ziedēja divreiz, bet nezinu, kā ziemos. Esmu pasūtījusi vairākus interesantus augus no Polijas, piemēram, ārkārtīgi neparastu kalnu augu Caragana jubata, kas spējīgs augt gandrīz vai tundrā. Mūsu ziema ar atkušņiem gan tam varētu būt pārbaudījums. Vēl man būs divas jaunas skarainās hortenzijas ‘Everest’ un ‘Magical Fire Bokraplume’, kā arī ļoti skaisti ziedoši krūmi Halesia carolina var. monticola jeb sniegpulkstenīšu krūms un Holodiscus discolor, kam latviska nosaukuma it kā nav. Vēl man būs Mespilus germanica jeb mespils. Izvēlējos šķirni ‘Westerveld’ ar lielākiem augļiem, ziemcietību gan vajadzēs pārbaudīt.

Rudeņos darba daudz. Pēc salnām izrauju vasaras puķes, izroku kannas, dālijas un galtonijas. Ziemcietes nogriežu, jo man patīk tīrs un novākts dārzs. Parasti atstāju tikai milzīgās miskantes ceru. Patīk, kā vējš čaukstina nosalušos stiebrus. Plānoju krūmiem apbērt satrūdējušus kūtsmēslus un dažiem no jauna izveidot un izravēt apdobītes, jo esmu ievērojusi, ka krūmiem tas ļoti patīk – velēnā tie lāgā negrib augt.

Kad zeme sasals, vedīšu no siltumnīcas izžuvušo pļautās zāles mulču, ar kuru vasaras sākumā nosedzu visu zemi zem tomātiem, paprikām un melonēm. Šī mulča man noder dažādu salīgāku augu piesegšanai. Jau pagājušajā ziemā izmēģināju, un izrādījās, ka augi zem tādas mulčas ziemo ļoti labi – man izdzīvoja gan budlejas, gan paulonija. Atlikušo mulču izmantoju siltumnīcā pieraktu podu segšanai, un pavasarī to ar frēzi vienkārši iemaisu augsnē.»

Jaunos stādus pirmajā ziemā piesedzu

Daila Trubiņa Tukumā:

«Jaunumi dārzā saradušies tieši rudenī. Esmu tikusi pie jauna hibiska ar skaistiem, sarkaniem, pildītiem ziediem un lapām ar baltu apmalīti. Šis pa ziemu būs jānes siltumnīcā, bet tas nekas, jo arī pārējos hibiskus, kas manā dārzā, pirms ziemas izroku un ienesu siltumnīcā, jo tad nākamajā vasarā tie sāk ziedēt daudz ātrāk. Vēl dārzs ir papildināts ar hortenziju stādiem. Nu man ir robainā hortenzija ar ziliem ziediem, kas nav jānes pa ziemu telpās, trīs kokveida hortenziju šķirnes ‘Abetwo’, ‘Hayes Starburst’ un ‘Hills of Snow’. Visus dārza jaunumus pirmajā ziemā siltumam apberu ar šķeldu, bet vēlāk gan lai pārziemo saviem spēkiem.

Klāt nākušas divdesmit peoniju šķirnes. Šoruden esmu iestādījusi grīšļus, miskantes, molīnijas un dažādas ziemcietes. Dārzs papildināts ar daudziem skujeņiem, kas kā jaunumi atvesti no Polijas stādaudzētavām vai nopirkti tepat Latvijas audzētavās.
Uz ziemu daudz neko nepiesedzu, rozēm pieraušu šķeldas konusiņus, kamēr zeme vēl nav sasalusi. Vīteņrozes pieliecu, lai tad, kad sāksies sals, varētu tās sasegt ar biezo ģeotekstilu.»

Man ir krupīšlilija un Ziemassvētku eglīte

Eva Eglāja-Kristsone Mārupē:

«Mana dārza projekts tapa kā Bulduru skolas absolventes diplomdarbs. Autore Jolanta joprojām tur rūpi par manu dārzu, un es tam ļaujos. Šāgada lielākais darbs bija iztīrīt dārza vienu malu. Tur ir četri lieli un seni ozoli, kas bija ieauguši ceriņos. Kā džungļos! Tagad ozoli ir skaisti, jo biezokni iztīrījām un atstājām vien dažus ceriņus.

Šogad iestādījām sudrabainu Ziemassvētku eglīti, kas izaugs tikai pusotra metra augstumā. Tai vieta atradās pie terases, lai, skatoties pa logu, Ziemassvētku laikā varētu priecāties par gaismiņām un rotājumiem.

Lielākais prieks man šogad bija par krupīšliliju, ko, atzīstos, izvēlējos tikai nosaukuma dēļ. Bet skaista!

Šoruden dārzā iestādītas ilgi gaidītās vistenes, bet vasarā – Ledebūra rododendrs un purpura paradīzes ābelīte. Lielākie rudens darbi ir ziemciešu apgriešana un dārza mēslošana ar kūtsmēsliem, tikai kur dabūt labus… Lūk, tas man ir nopietns uzdevums.»

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+