Diemžēl tā ir mūsdienu realitāte — bīstamās preces veikalā

Zelta padomi
Aiva Alksne
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
8. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Trešdaļa pircēju Eiropas Savienībā turpina lietot bīstamās preces arī pēc tam, kad ir redzējuši paziņojumu par preces atsaukumu. Konsultē Ivars Jorniņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs.

2018. gadā Eiropas Savienības atsaukumu portālā iesniegts vairāk nekā 3700 paziņojumu par preču atsaukšanu.

Bīstamības dēļ no tirdzniecības atsaukto preču skaits visā pasaulē nepārtraukti pieaug. Tiek atsauktas visdažādākās preces – elektropreces, rotaļlietas un bērnu aprūpes iekārtas, sadzīves preces un automašīnas. Tomēr liela daļa preču tā arī paliek pircēju mājās, radot savainojumu un pat nāves risku. Kā pircēji var zināt, ka viņu iegādātā prece pēkšņi izrādījusies bīstama?

Padomi pircējiem

  • Ja pamanāt preces atsaukumu, pārbaudiet, vai šī prece nav arī jūsu mājās. Paziņojiet par šo atsaukumu arī savai ģimenei un draugiem.
  • Ja jums ir atsaukumā minētā prece, nekavējoties pārtrauciet tās lietošanu, lai neradītu kaitējumu ne sev, ne savai ģimenei. Sekojiet informācijai par preces atsaukumu, lai preci apmainītu vai remontētu, vai saņemtu par preci samaksāto naudu.
  • Kad vien tas ir iespējams, reģistrējiet iegādātās preces, lai problēmu gadījumā preces pārdevējs varētu ar jums sazināties.
  • Pārbaudiet brīdinājumus par preču drošumu PTAC mājaslapā vai interneta vietnē https://globalrecalls.oecd.org/#/, lai redzētu, kurām precēm nevajadzētu būt pārdošanā.
  • Kāpēc šādas preces vispār nonāk tirgū?

Uzņēmumi apzināti neražo lietošanai bīstamas preces. Ražotājiem ir jānodrošina preces atbilstība Eiropas Savienības kritērijiem, taču jāsaprot, ka pilnīgi visas saražotās preces pēc kārtas ražotāji netestē un nepārbauda. Tāpat atliek pamainīties tikai kādai niansei ražošanas procesā, piemēram, viens materiāls tiek aizstāts ar kādu citu, lai prece no labas kļūtu par sliktu. Zināms pat gadījums, kad būvniecības materiāls par brāķi pārvērtās tāpēc, ka neizturēja transportēšanas slodzi. Tāpat jārēķinās, ka var būt tirgotāji, kas Latvijā ieved preces, kas paredzētas Krievijas tirgum, kur noteikumi nav tik stingri. Un arī paši ražotāji ne vienmēr seko līdzi tam, kā mainās prasības attiecībā uz viņu ražoto preci.

CE marķējums uz nepārtikas preces iesaiņojuma norāda to, ka ražotājs apliecina: prece atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Kā atklājas, ka prece ir nedroša?

Eiropas Savienībā darbojas uzraudzības iestādes – Latvijā tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un tam analogi ir arī visā Eiropā. Katru gadu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs nosaka konkrētas preču grupas, ko pārbauda, pirms tam to saskaņojot, lai pārbaudes nedublētos. Vienmēr saraksta augšdaļā ir bērnu preces – mainās tikai preču grupas.  Piemēram, šogad Eiropā tiek pārbaudītas tā sauktās rotaļu gļotas (slime) un mīkstās rotaļlietas, pērn tika pārbaudīti māneklīši, un no visiem, kuri tika pārbaudīti Latvijā, par neatbilstošiem atzina deviņus, kas ražoti Ķīnā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Taizemē u. c.

Līdztekus kopīgajam Eiropas gada darba plānam centra darbinieki dodas uz veikaliem pārbaudīt arī citas preces – gan tās, kas aptver lielāku tirgus daļu, gan tās, kurām tirgus ir mazāks. Centra darbinieki skatās, vai ir lietošanas instrukcija valsts valodā, vai norādīts preces importētājs, vai kāda prece jau Eiropā nav atzīta par bīstamu utt. Centra darbinieki ir uztrenējušies pamanīt šaubīgās preces, un, ja viņiem ir šādas aizdomas, prece no veikala tiek izņemta un nodota pārbaudei. Piemēram, ja precei nav CE marķējuma vai tā ir nokrāsota gumijas rotaļlieta un var saturēt kaitīgus ķīmiskos savienojumus – gan tādus, kas gumiju padara mīkstāku, gan arī tādus, ko var saturēt pati krāsa.

Bieži paši ražotāji, saņemot kādus signālus no pircējiem vai notiekot nelaimes gadījumam, veic atkārtotas pārbaudes, kuru laikā konstatē kādus trūkumus, un preci atsauc no tirdzniecības. Piemēram, novembra sākumā veikals Lindex atsauc rokassprādzi bērniem, jo atklājās, ka tajā esošais metāla komponents nav pietiekami aizsargāts un ar tā asajām malām var savainoties. Lindex aicina visus pircējus, kuri šo no melnas un raibas mākslīgās kažokādas veidoto rokassprādzi ir iegādājušies, atdot to tuvākajā Lindex veikalā un saņemt atlīdzību pilnā apmērā.

2006. gadā Honda izziņoja par nedrošiem gaisa spilveniem, lūdzot šo automašīnu īpašniekus doties uz servisu, lai tos nomainītu. Lielākā daļa to pat neizdarīja, un jau vairāki cietuši autoavārijās, kur tos no trieciena nav pasargājuši gaisa spilveni.

Kur var uzzināt par precēm, kas atzītas par nedrošām vai bīstamām?

Pastāv vairākas datu bāzes, kur var meklēt informāciju par atsauktajām precēm. Par bīstamām un no tirdzniecības atsaucamām precēm Latvijā var uzzināt PTAC mājaslapā, savukārt Eiropas mērogā visa informācija ir pieejama vietnē https://globalrecalls.oecd.org/#/. Komersantiem būtu jāseko līdzi šiem brīdinājumiem, lai zinātu, kuras preces nevajadzētu piedāvāt tirdzniecībā.

Ja nedroša vai bīstama prece iegādāta interneta veikalā, pārdevējs sazinās ar pircēju un par to informē. Ja cilvēks bīstamo preci iegādājies parastā veikalā, vienīgais veids, kā viņš par to var uzzināt, ir sekot līdzi informācijai. PTAC aicina – ja cilvēks redz, ka kāda prece ir atsaukta no tirdzniecības, tad padalīties ar šo informāciju tālāk sociālajos tīklos. Nav noteikumu, kas paredz, kā tieši pašam komersantam šādos gadījumos būtu jārīkojas. Labā prakse būtu tāda, ka par preces bīstamību informē pats ražotājs vai komersants, izliekot, piemēram, par to informāciju veikalā. Publicējot atsaukumu, skaidri būtu jāapraksta gan prece, gan risks, ko var radīt preces lietošana. Tāpat arī vajadzētu sniegt norādījumus, kā rīkoties pircējam, proti, aicināt viņu atdot preci, padarot šo procesu pēc iespējas vienkāršāku.

Kā atgriezt bīstamo preci?

Atklājot, ka iegādātā prece ir atzīta par nedrošu un atsaukta no tirdzniecības, cilvēks to var nest atpakaļ uz veikalu, kur tā iegādāta. Un tas nekas, ja, piemēram, nedroša izrādījusies lelle, kuru bērns jau paspējis salauzt.

Protams, vienmēr ir labi, ja ir saglabājies pirkuma čeks. Ja tas nav saglabājies, iespējams, var atrast kādu liecību, kas apstiprina, ka prece iegādāta konkrētajā veikalā. Piemēram, par to liecina bankas konta izdruka. Tomēr, runājot par bīstamām precēm, biežāk ražotāji paši ir ieinteresēti, lai pircēji preci atdotu atpakaļ, un tad nav svarīgi, vai ir čeks un uz kuru tieši no tīkla veikaliem pircējs to atnes. Nedrīkst notikt tā, ka nedrošo preci nepieņem un naudu par pirkumu neatdod. Veikalam jāspēj identificēt, ka viņš šādu preci ir pārdevis. Vismaz PTAC līdz šim neviens nav sūdzējies, ka pārdevējs nevēlas ņemt atpakaļ preci, kas atzīta par bīstamu. 

Vai var saņemt kompensāciju?

Piemēram, šogad par nedrošām atzītas daudzas LED gaismas virtenes – aprakstos lasāms, ka tās rada nopietnu risku, jo neatbilst elektrodrošības prasībām: tās var radīt strāvas triecienu, un pastāv pat aizdegšanās risks. Ja nu cilvēks nav pamanījis, ka tieši tādas viņš ir iegādājies, un, nedod Dievs, kaut kas tiešām atgadās? Tad stājas spēkā likums par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem, kas paredz – ja šādos gadījumos rodas zaudējumi, tad preces ražotājam vai pakalpojumu sniedzējam tie ir jāatlīdzina. Un tā jau ir tiesas kompetence – civiltiesiskā kārtā cilvēks tad var vērsties tiesā pret konkrēto ražotāju.

Latvijā atklātās nedrošās preces

Daži piemēri:

*Vannas rotaļlietas, lecamauklas un lelles. Ķīmiskās saindēšanas risks, jo ftalātu saturs pārsniedz noteikto pieļaujamo koncentrāciju.

*Muzikālā rotaļlieta – mikrofons. Savainošanās un aizrīšanās risks, jo no rotaļu mikrofona atdalās apaļā augšējā daļa, zem kuras ir ass metāla dzelksnis pie gaismu izstarojošas diodes, vadi un diodes pievadi lūst, veidojot asas smailes, uz atdalītās plastmasas detaļas veidojas atskabargas, kā arī atdalās sīka detaļa (diode)

* LED gaismas virtenes. Rada nopietnu risku, jo neatbilst elektrodrošības būtiskajām prasībām, var radīt strāvas triecienu un pastāv aizdegšanās risks.

*Auskari. Paaugstināta niķeļa migrācija.

*Mikseri, tosteri, blenderi, elektriskās tējkannas. Rada augstu risku, neatbilst būtiskajām drošības prasībām.

*Bērnu slidkalniņš. Rada nopietnu risku, jo slidkalniņš nav pietiekami stabils, lietošanas laikā tas var apgāzties un bērns var gūt traumas.

* Bērnu gultiņa. Rada nopietnu risku, jo gultas malas nav pietiekami augstas, kā rezultātā bērns var pārkāpt tām pāri, nokrist un gūt traumas. Tāpat atvērumi starp gultas redelēm ir pārāk lieli.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+