Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild agronoms, “Vīnogu dārza” saimnieks Edgars Zihmanis.
Pēc attēla grūti saprast. Izskatās, ka tā nav slimība. Šķiet, ka ogas vienkārši nav laikus novāktas un ir sabojājušās. Varbūt tās saplaisājušas no mitruma vai arī lapsenes izēdušas. Vīnogas mūsu apstākļos ilgi nevar karāties kokā. Kad dienas ir karstas, naktis vēsas un uznāk lietus, ogās veidojas mikroplaisas, kas pievilina lapsenes, un ogas ātri sabojājas.
Pieredze liecina, ka pērn vīnogām visā Latvijā bija ļoti izplatīta īstā miltrasa.
Šīs slimības pazīmes attēlā gan nav redzamas, taču pēdējos gados mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti labvēlīgi īstās miltrasas attīstībai. Tiklīdz temperatūra ir virs 22 grādiem, uzlīst lietus un pēc tam ir sutīgs laiks līdz pat 30 grādiem, 2–4 diennakšu laikā uz vīnogām uzmetas īstā miltrasa.
Dienvidos, kur ir vēl siltāks, slimība attīstās, tiklīdz sāk plaukt pumpuri, un tur vīnogas uzreiz sāk miglot, tāpēc veikalos nopērkamās ogas ir ļoti piesārņotas ar ķīmiskām vielām. Latvijā ķimikālijas vīnogām nav reģistrētas, un citiem augiem paredzētos augu aizsardzības līdzekļus nav iespējams nopirkt bez speciālās apliecības.
Ko darīt? Vispirms ieteicams audzēt šķirnes, kas ir izturīgas pret īsto miltrasu. Daudzas šķirnes, piemēram, populārās ‘Zilga’ un ‘Guna’, pret to ir ļoti uzņēmīgas. Kādreiz uzskatīja, ka izturīgas ir šķirnes ‘Dovga’ un ‘Cīravas Agrā’, taču es to nevaru apgalvot, jo man tās slimo pirmās.
Pēc maniem novērojumiem, izturīgākas ir, piemēram, ‘Supaga’, ‘Liepsna’, ‘Jodupe’, ‘Beloje čudo’. Taču uz šķirnes izturīgumu vien nevar paļauties. Parasti dārzā neaug tikai viens vīnkoks, bet vairāki un arī vairākas šķirnes. Tiklīdz saslimst viens, tā pēc divām trim dienām slimība pārmetas arī uz blakus kokiem, kaut arī šķirne ir izturīga.
Lai izvairītos no miltrasas, vīnogas nevajag stādīt pie pašas sienas.
Tās ir rūpīgi jākopj, jo tad slimības attīstās retāk. Kokam jābūt pietiekami skrajam. Uz metru stumbra drīkst būt tikai 5–6 zari, lai tie savā starpā nesaskartos. Lai augustā nebūtu jauno lapiņu, kas slimības saķer pirmās, vīnogu apgriež reizi desmit dienās. Ja lapas biezi saaugušas, kad ogas ir zirņa lielumā, var noplēst kādu apakšējo lapu.
Kad uz lapu augšpuses parādās pirmā miltrasas pazīme – mazi, balti punktiņi –, tās uzreiz var noplēst nost. Pēc Jāņiem īsto miltrasu var apkarot ar bioloģisku metodi. To dara tā: traukā liek vienu trešdaļu vai pusi satrūdējušu kūtsmēslu un piepilda ar 25–30 grādus siltu ūdeni. To tur siltā vietā, piemēram siltumnīcā, un katru dienu apmaisa.
Pēc 5–6 dienām, kad tajā savairojušies saprofītie mikroorganismi jeb labās baktērijas, caur smalku sietu šķidrumu izkāš un ar to nomiglo vīnogas. Tikai tas jāpaspēj izdarīt pirms miltrasas uzmešanās. Lai izsargātos no infekcijas pārnešanas ar vēju, pēc 5–7 dienām miglošanu atkārto. To var veikt arī biežāk.
Vēl dienās, kad temperatūra ir virs 20 grādiem, var iebērt kaprona zeķē un papurināt uz vīnogām sēra putekļus, kas iztvaikojot iznīcinās miltrasas sporas. Dārzkopības veikalos nopērkamais sēra pulveris ūdenī nešķīst.
Ja vīnogai ir miltrasa, tas nenozīmē, ka tā jārauj ārā. Ievērojot profilaksi, nākamgad atkal būs laba raža. Taču jāņem vērā, ka miltrasas sporas saglabājas augsnē. Rudenī pēc vīnogu apgriešanas tās var apkarot, ap koku uzberot kādu lāpstu komposta vai satrūdējušu kūtsmēslu.
