Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas vietējie vīnkoki, kuros vairāk ir Amerikas mežeņa gēnu, visu savu spēku velta, lai vispirms nobriest nevis raža, bet gan dzinumi, jo tad vīnkokam uzreiz ir lielākas izredzes ziemā izdzīvot. Līdz ar to salcietība un ziemcietība kopumā šīm šķirnēm ir augstāka. Savukārt šķirnes, kurās ir Eiropas un Amūras vīnkoku gēni, rīkojas otrādi: tās vispirms gādā, lai nogatavojas lielas, skaistas ogas, un tikai tad rūpējas, lai nobriest jaunie dzinumi.
– Pumpuru izlaušana sākas jau pavasarī, maijā, kad tie plaukst. Svarīgi būtu atstāt pumpurus uz pagājušā gada zariem, jo to jaunajiem dzinumiem būs ogas. Dzinumiem, kas aug no vecās koksnes vai saknes, ogu parasti nav. Ap Jāņiem ir vēl pēdējā iespēja paretināt. Citreiz notiek tā: visi ir forši pusotrmetrīgi dzinumi, bet kāds atpaliek augšanā, un uz tā aizmeties skaists, liels ogu ķekars. Šādu dzinumu bez žēlastības laužu nost, jo ir patērētājs, kas nedod neko labu kokam. Varētu teikt, ka dārznieks ir balansa uzturētājs starp sakņu sistēmu un koka redzamo daļu, kas aug.
– Skatos, ka savas vīnogas audzējat, pamatzarus noliecot horizontāli.
– Vīnkoks ir liāna, un tam piemīt izteikta polaritāte. Augšanas princips: plaukst vienmēr spēcīgākie dzinumi – augšējie –, tāpēc arī vīnkoks kāptu debesīs, ja to palaistu brīvībā. Vīnkoks tā būvēts! Un tāpēc arī visā pasaulē vīnogas audzē vienādi – uz špaleras, horizontāli, līdz ar to visi pumpuri plaukst vienādi, savstarpēji nekonkurē. Bet, tiklīdz zars ir atstāts vertikāli, visi pumpuri ir konkurenti, un uzvar, protams, augtākais, apakšējie ir vārgi, tie nepārziemo, un koks kāpj arvien augstāk.
– Man vīnogas sastādītas metra attālumā cita no citas, un tieši tā: ir izauguši veci vertikāli stumbri, daudzgadīgā koksne un tikai pašā augšā ir jaunie dzinumi. Varbūt tos vecos zarus nogriezt, un lai no jauna – no apakšas – aug divi jaunie dzimumi, kurus pēc tam palaist horizontāli kā jūs to darāt?
– Tad pazaudēsiet sakni! Vīnkokam ir liela sakne – kā dārznieki saka: cik augšā, tik arī zem zemes. Ja visus vecos zarus uzreiz nozāģēsiet, jums izaugs divas pīckas, un lielākā daļa saknes aizies bojā, jo lapu jaunajiem dzinumiem maz un tās nespēs visu sakni apgādāt ar barības vielām.
Tāpēc vīnkoks būtu jāatjauno pakāpeniski.
No apakšas jāataudzē viens jaunais dzinums – no resnā stumbra snaudošā pumpura vai tāds, kas nāk no saknes. Rudenī šis dzinums jāapgriež tā, lai paliek divi pumpuri. Nākamajā gadā no tiem jāizaudzē divi jauni zari, un tikai pēc tam – rudenī – var nozāģēt veco, pārkoksnējušos zaru.
Katrā ziņā vienkāršāk ir iestādīt jaunu vīnkoku un jau no paša sākuma audzēt pareizi. Tikai diemžēl pārdošanā arvien biežāk parādās nekvalitatīvi stādi. Tie pat nav audzēti – vienkārši paši auguši. Tādi, pārstādot no poda pastāvīgā vietā, visticamāk, neieaugsies.
– Kā atšķirt sliktu stādu no laba?
– Pirmā pazīme: stāds aug mazā podiņā. Liela atšķirība ir jau starp divlitru un trīslitru podu – par to esmu pats savā pieredzē pārliecinājies. Abos vīnogas vienā laikā iespraudeņotas, augušas vienādās augsnēs, vienādi mēslotas, bet sakņu sistēmas – kā diena pret nakti!
Tāpēc, ja grib izaudzēt kvalitatīvu stādu, tas jau no paša sākuma jāaudzē lielā podā.
Bet, kad redzu, ka vīnogu stādus tirgo desmit centimetru augstā podiņā, tad vispār nesaprotu: kā tā drīkst! Sākot savas vīnogu lietas, es arī pirmos stādiņus tādus nopirku, un pēc laika visus izmetu ārā. Jo vīnogas trīs gadus stāvēja uz vietas: izaug 20–30 centimetru, un viss! Sakne mazajā podiņā jau bija deformēta.
– Vīnogas drīkstot stādīt tikai tad, kad ābeles beidz ziedēt, ne agrāk.
–Tā apmēram ir. Svarīgi, lai būtu iesilusi augsne (līdz plus 15 grādiem) un lai vidējā gaisa temperatūra būtu pietiekami augsta. Bet viens otrs dārznieks stipri grēko: jau aprīļa beigās, maija sākumā atved uz tirgu vīnogulāju spraudenīšus. Tie – ar garantiju saku – neizaugs. Kāpēc?
Vīnogu stādi podiņos, kas maijā izskatās smuki paaugušies, sakuplojuši, nāk no siltumnīcām, bet aukstajā augsnē tādam stādam nostreso sakņu sistēma, un tas vairs neaug.
Ja līdz augustam dzinums nav izstiepies vismaz metru garš, tāda vīnoga nepārziemos, jo augam nav izveidojušās spēcīgas saknes.
– Cik ilgi var stādīt vīnogas?
– Jūnijā, jūlijā, augustā. Ja ir kvalitatīvs, nobriedis stāds, droši var stādīt arī septembrī. Nobriedis – tas nozīmē, ka dzinums pie apakšas iekrāsojies brūns. Brūnā daļa ziemā pārziemos, zaļā ne. Protams, viengadīgi stādi rudenī ir arī jāapgriež, jāatstāj tikai 2–3 pumpuri, tātad nemaz nav vajadzīgs, lai viss garais dzinums pagūtu nobriest.
Svarīgākais, lai pirmajā vasarā un rudenī izaug spēcīga sakņu sistēma, un tad otrajā gadā augs arī spēcīgi zari, kas jau būs spējīgi ziemot.
Būtiski, lai starp stādiem būtu vismaz pusotra metra attālums.
– Kādi knifi vēl obligāti jāzina, stādot vīnogas?
– Tās vīnogu saknes, kas tuvāk augsnes virskārtai, iztur tikai mīnus 7–8 grādus, tāpēc jaunā vīnoga nav jāčubina un jālaista, jo tad visa sakņu sistēma aug pa virspusi – tajā daļā, kas ziemā caursalst, – un, ja būs kailsals, vīnoga aizies bojā. Novočerkaskā Krievijā vai Zaporožjē Ukrainā, kur ziemās ir mīnus 25–30 grādi un sniega nav, dara pat tā: kad iestāda vīnogu, pirmajā gadā regulāri apdur ar lāpstu zemi 20–30 centimetru dziļumā, lai neveidojas virszemes saknes, bet sakņu sistēma iet dziļumā. Latvijas apstākļos es iesaku vīnogas vispār nelaistīt – lai sakne meklē mitrumu un barības vielas dziļumā un izaug normāls, spēcīgs koks.
Arī ar mēslošanu var neaizrauties. Ja stādīšanas bedre ielabota 70–80 centimetru dziļumā un 60–70 centimetru diametrā un vīnoga ieaugusies, īpaša mēslošana nav vajadzīga. Es stādot parasti uzmaisu zemi – pielieku klāt spaini komposta vai kūtsmēslu, un pietiek. Tad rudenī, kad nobirušas lapas, uzlieku kādu šķipeli svaigu kūtsmēslu. Divi vienā: sakne uz ziemu piesegta, un kūtsmēsli ielabo augsni.
Savukārt pavasarī vīnogām dodu kompleksos minerālmēslus, kuros NPK attiecība ir 10–10–20 vai, ja mēslojumu dodu vēlāk, 12–11–18. Katrā ziņā vajadzīgi tādi minerālmēsli, kuros ir salīdzinoši maz slāpekļa un vairāk fosfora, kālija.
Protams, ar kultūrvīnogu ir tā – jo dāsnāk vīnogai dos, jo vairāk saņems atpakaļ. Bet jāuzmanās no minerālmēslu pārdozēšanas.
Mēdz būt tā, ka, uzliekot kūtsmēslus, vīnkoks saņem par daudz slāpekļa – vīnogai mežonīgi aug lapas, bet vīnkoka dzinumu koksne nespēj nobriest un nepārziemo.
– Esmu lasījusi, ka blakus vīnogai zemē iedzen plastikāta cauruli ar caurumiņiem sānos un tajā lej minerālmēslu šķīdumu, lai tas tiktu līdz dziļajām saknēm.
– Nesaskatu šim pasākumam jēgu. Latvijā ir divreiz vairāk nokrišņu, nekā vīnogai vajadzīgs, un barības vielas tāpat ieskalojas zemē. Ideja par cauruli pārņemta no dienvidu zemju pieredzes, kur tik daudz nelīst, – pa taisno pārkopēta informācija, nepielāgojot mūsu apstākļiem.
– Vai vīnogām vajag pelnus?
– Pat nezinu, no kurienes šis pieņēmums cēlies. Ir gluži otrādi – Latvijas vietējai vīnogai pelnus nekādā gadījumā nedrīkst bērt, jo pelni paaugstina pH līmeni, bet vīnogai vajag skābāku augsni.
– Ko darīt, lai vīnogas neslimotu ar miltrasu?
– Pareizi jākopj. Kopš dārzu iekārtoju jaunajā vietā, vispār ne reizi neesmu miglojis ar ķīmiskiem preparātiem. Vienkārši nav tādas vajadzības! Pirmkārt, atstāju septiņus vertikālos dzinumus uz divgadīgā horizontālā zara metra – svarīgi, lai dzinumi neaugtu krustu šķērsu, bet lai visiem vējš var tikt klāt.
Otrs – jāpanāk, lai nav jauno lapiņu. Tāpēc man kultūrvīnogai ir izaudzēts vertikāls dzinums 14 lapu garumā, pazarītes atstātas ar divām lapām, bet viss pārējais nokniebts – nav jauno lapu, nav arī miltrasas! Tiklīdz lapas sāk augt, visas griežu nost.
Vecās lapas neslimo, tās ir kā cilvēki briedumā – izturīgāki pret visādām infekcijām nekā bērni.
Tajā pašā laikā koks arī var nobriest, jo visas lapas ir darba lapas – visas strādā. Bet, tiklīdz ir jaunās lapiņas, tās ir patērētājas, un vīnkoks tik labi vairs nenobriedīs, nepārziemos.
– Kāpēc tā notiek?
– Kāda ir vīnkoka daba? Jaunais dzinums izaug pa vienu gadu, precīzāk – 40–50 dienu laikā. Vecās lapas ir ražotājas – lielie strādnieki, kas ražo barības vielas visam kokam. Jaunās lapas ir bērni – koka labā nestrādā, bet gan dzīvo no tā. Tāpēc ir svarīgi rīkoties tā: tiklīdz dzinums sasniedzis 1,50 metru garumu (tas parasti notiek jūlijā) – hops! – apturam augšanu, nokniebjam galu. Pēc tam 10–20 dienu laikā dzinuma jaunās lapas pieaug – kļūst par vecajām lapām. Nu sanāk, ka visam kokam ir darbaspējīgās lapas, kas strādā koka labā. Izaudzē vēl pazarītes ar divām lapām, un viss.
– Vai savus vīnkokus ziemā piesedzat?
– Kultūrvīnogas visas. Rudenī tās tiek nogrieztas, paliek tikai stumbrs ar radziņiem, kam virsū salieku egļu zarus. To vajag daudz – trīs četrus zarus katram vīnkokam. Ja egļu zaru aptrūkstas, tad sedzu ar agrotīklu 3–4 kārtās.
Šķirnes, kuras vislabāk patīk Edgaram Zihmanim
- ‘Kišmiš Zaparožskij’– zilas bezsēklu vīnogas. Ļoti gari ķekari (līdz pat 40 cm), tāpēc ziedēšanas sākumā ziedaizmetnis jāsaīsina par 20–25 procentiem.
- ‘Rusbol’ – ar ļoti lieliem ķekariem, katrs sver 800–1000 gramu.
- ‘Koki belij’ – ķekari nav lieli, šai šķirnei ir vislielākās ogas, kādas iespējams izaudzēt Latvijas apstākļos. Ļoti labi ziemo.
- ‘Viktorija’ – ar sarkanām ogām. Pavēlāka, tomēr ogas pagūst ienākties. Jaunie dzinumi labi nobriest.
- ‘Beloje Čudo’. Ražīga, ienākas augusta beigās. Tiesa, ķekarā ir nevienādu izmēru ogas, toties tās ir ļoti saldas.
- ‘Elegant Sverhraņņij’. Ienākas augusta beigās. Dzeltenas, saldas, garšas ziņā tiek ļoti augstu vērtētas.
- ‘Dovga’ – visagrākā profesors Gunāra Vēsmiņa radītā šķirne – ienākas augusta sākumā. Plāna miza, nelieli ķekari un ogas.
Jauna vīnkoka apgriešana
Pirmos trīs gadus ar vīnkoku ir kā ar mazu bērnu: jāuzņemas rūpes un viss jāizdara perfekti.
- PIRMAIS GADS. Iestāda jauno vīnogu un audzē vienu dzinumu. Rudenī, kad lapas nosalst un nobirst, dzinumu apgriež, atstājot 2–4 pumpurus.
- OTRAIS GADS. Mazliet slīpi katru uz savu pusi audzē divus dzinumus, jo tad rudenī būs vieglāk tos noliekt horizontālā stāvoklī. Jūlijā, kad dzinumi sasniedz 1,2–1,5 m garumu (ir 10–15 lapu), nokniebj galotnes un pamazām liec horizontāli pie zemes: vīnkokam tiek izveidots pamatstumbrs. Pazares galotņo aiz otrās lapas. Rudenī apgriež, atstājot 6–8 pumpurus.
- TREŠAIS GADS. Pavasarī pirms pumpuru plaukšanas abus pagājušā gada zarus izvieto horizontāli. No tiem aug 7–12 jauni dzinumi uz augšu. Kad tie sasniedz cilvēka augumu, dzinumus galotņo. Lai zari turētos vertikāli, liek špaleras – ik pa 40 cm, pēdējā ir apmēram 1,80 m augstumā.
Kad vīnogas nozied, novērtē auga spēcīgumu un ražas noslodzi. Vārgos, augšanā atpalikušos dzinumus izlauž. Ja šķirnei raksturīgi ķekari, kas smagāki ir 400 gramiem, uz katra dzinuma atstāj tikai vienu ķekaru. Uz pirmajiem diviem vertikālajiem dzinumiem (tuvākajiem pie stumbra) ziedķekarus neatstāj. Šiem dzinumiem ir spēcīgi jāaug un jāuzkrāj pietiekami daudz barības vielu, lai nākamajā gadā dotu ražu.
Rudenī, apgriežot vīnkoku, atstāj tikai pirmos divus dzinumus uz katru pusi. Tuvākos nogriež, atstājot 3 pumpurus (tie būs aizstājējzari), bet abus tālākos – uz astoņiem pumpuriem (augļzari).
Pa ziemu apsedz ar egļu zariem vai agrotīklu, un nākamajā pavasarī atkal no pumpuriem aug jauni vertikāli dzinumi, kas ražo ogas.
Svarīgi!
Iestādi pareizajā dziļumā
Jāstāda līdz zaļajam dzinumam, lai tas būtu līdz ar augsni, bet rudenī var uzbērt pāris centimetru zemes. Kļūda: ja brūnā pārkoksnējusies spraudeņa daļa paliek ārā – simt procentu, ka tāda vīnoga nepārziemos. Jaunais dzinums izlien laukā no pieseguma, nosalst, bet apakšā uz pārkoksnējušās daļas pavasarī vairs nav neviena dzīva pumpura.
Neatliekams darbs!
Jūlijā vai augustā noteikti jānorauj vecās lapas zem un virs ķekara, lai neaizsedz sauli. Tas jādara apmēram 20 dienu pirms ogu nogatavošanās, bet pakāpeniski, lai ogām neveidojas saules apdegumi. Ogas labāk krāsosies un vēdināsies, varēsi izvairīties no slimībām. Svarīgi arī galotņot, neļaujot augt jaunajām lapiņām.
KAS ir KAS?
- Vecuvecā ‘Alfa’.
Ar šiem vīnogulājiem Latvijā noaugušas vasarnīcu sienas, žogi, bet ogu kvalitāte zema. ‘Alfa’ radusies, krustojot divas sugas – Vitis riparia ar Vitis labrusca. Pirmā aug Amerikas upju krastos, un ogas nav ēdamas: bieza miza, kauliņi lieli, sīva garša, raksturīgs spēcīgs augums un salizturība līdz mīnus 30 grādiem. Ja krusto ar Vitis labrusca, oga dabū recekļainu struktūru. ‘Alfa’ ir pamatā visām latviešu vecajām šķirnēm: ‘Zilga’, ‘Supaga’, ‘Guna’. - Eiropas-Āzijas vīnkoks (Vitis vinifera).
Vislielākās un saldākās ogas, mīkstums kraukšķīgs, sulīgs un gaļīgs, ķekari lieli, taču salizturība viena no zemākajām. Latvijā tam ogas nenogatavojas un zari nenobriest, te audzēt nevar. - Amūras vīnkoks (Vitis amurensis).
Tam ir īss veģetācijas periods, spēcīgs augums, salīdzinoši izturīgs pret dažādām slimībām. Ogas ir mazas, toties spēj izturēt salu līdz pat mīnus 40 grādiem. Amūras vīnkokus izmanto selekcijā ziemcietības paaugstināšanai. - Edgars audzē Vitis vinifera un Vitis amurensis krustojumus.
No vienas sugas mantota ogu augstā kvalitāte, no otras – īsais veģetācijas periods, slimībizturība un salcietība.
