Viena siltumnīca gozējas nogāzē pie dīķa, otra izskatās teju divstāvīga, kurai vīnogulāji lien pa logiem ārā, trešā un ceturtā uztaisītas pie šķūnīšu sienām. Un raža esot labu labā jau vairākus gadus, stāsta saimnieks, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās, jo «neies tak lielīties žurnālā ar paštaisītām būdām». Bet būdas interesantas un – pats galvenais – raža ir, vai ne tā? Ko par to saka vīnogu audzētājs ar pieredzi?
1. Vīnogas nevajag laist vertikāli!
«Ja cilvēks kaut ko dara un viņam sanāk – kāpēc ne? Redzams, ka šo siltumnīcu saimniekiem patīk darboties un piemīt radošs gars! Aci uzmetot, viena lieta, kas uzkrīt, ir pārāk sabiezināti stādījumi, kas varētu draudēt ar miltrasas attīstību. Iesaku stādus audzēt ar pusotra metra atstarpi, tuvāk nevajadzētu. Otrs, kas labi redzams vairākās bildēs, bet jo īpaši augstajā siltumnīcā, kur zari jau lien pa logiem laukā, – un šī, starp citu, vispār ir viena no galvenajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj – vīnogas aug vertikāli. Protams, ka vīnogai ir tendence līst uz augšu, bet cilvēka spēkos ir to tuvināt zemei, laižot zarus horizontāli. Ja iepriekšējā gada dzinumam ļauj augt vertikāli, vīnogulājs izaug, teiksim, pusotra metra augstumā. Un, kad tam plaukst augšējais pumpurs, jārēķinās, ka ķekars veidosies jau apmēram divu metru augstumā, savukārt aiz ķekara jābūt vēl astoņām lapām (ja divi ķekari – jāatstāj vismaz 12 lapu!). Bet, ja zariem liekam augt horizontāli, nav problēmu,» skaidro Gatis Kužums.
Saimnieki stāsta, speciālists komentē
2. Miltrasas mūsu vīnogām nav! Jau izvēloties šķirnes, pētījām, vai ir pret miltrasu izturīgas.
G. K.: Nevar būt! Varu derēt, ka rudens pusē miltrasa tomēr ir, bet iespējams, ka saimnieki to nepamana. Katru gadu vēlu rudenī vīnogulājiem miltrasa parādās, bet tā var būt arī tikai uz lapām, ķekarus neskarot.
Citi lasa
Īsto miltrasu reizēm nemaz nav tik viegli redzēt, bet, ja paskatās no attiecīgi slīpa leņķa, var redzēt mazu, vieglu pūciņu uz lapām. Ja īstā miltrasa ir uz ogām, to nevar nepamanīt, ķekari ir kā ar miltiem nokaisīti! Tad ogas pārplīst, un atsedzas kauliņš, tā ir nepārprotama pazīme, ka ir īstā miltrasa.
Vēl ir neīstā miltrasa, kas uzmetas lapu apakšpusēs, bet lapas virspusē ir tāds kā eļļains plankums. Lai izvairītos no neīstās miltrasas, svarīgi ir laikus izņemt liekās lapas, atbrīvot ķekarus, lai gaiss vējo starp stādījumiem.
Es pret miltrasu vīnogulājus migloju ar topāzu, bet daru to agri pavasarī profilaktiskos nolūkos, kad tikko sāk plaukt pumpuri. Bet, ja miltrasa sāk parādīties ogu ienākšanās laikā, var ņemt talkā dzeramo sodu – pagatavo 1% vai 2% sodas šķīdumu un ar to ogas smidzinot skalo. Soda rada sārmainu vidi, un tas miltrasai nepatīk.
3. Ogas bieži sabojā lapsenes. Vai ar tām var kā cīnīties? Mēs tās cenšamies izķert mehāniski…
G. K.: Jā, lapsenes mēdz nodarīt postu. Manā pieredzē vislabāk palīdzējis, ja starp stādiem savieto zaptsūdeni vai medus ūdeni pudelēs. Saldo dziru pudelēs salej mazliet vairāk par pusi, un lapsenes tad salido iekšā, bet ārā vairs netiek.
4. Rudeņos mēslojam vīnogas ar govju mēsliem, kaisām arī pelnus. Šķiet, vīnogulājiem tas patīk.
G. K.: Kūtsmēsli vīnogām var patikt, jā. No pieredzes gan man grūti pateikt, jo savus vīnogulājus nemēsloju, bet, protams, ne visur ir tik laba, piemērota augsne kā mums Zemgalē.
Par pelniem – arī jā, atbalstāmi, pelnos ir kālijs un citas labas vielas. Taču, piemēram, Amerikas vīnogām (Vitis labrusca) pelni var nepatikt, jo šīm vīnogām tīk viegli skāba augsne, savukārt pelni to dara sārmaināku, vīnogulājam var sākt dzeltēt lapas. Vēl pelni labi palīdz pret bakteriālo vēzi.
5. Uz ziemu vīnogulājus siltumnīcā piesedzam ar egļu zariem.
G. K.: Nav vajadzības segt siltumnīcā ar egļu zariem. Egļu zari domāti, lai sniegs turētos uz tiem virsū un peles netiek klāt, bet siltumnīcā tak sniega nav! Siltumu egļu zari nedod. Es, piemēram, segšanai gan siltumnīcā, gan uz lauka izmantoju putuplasta kastes.
6. Vērtējums šķirnēm, ko saimnieki izvēlējušies audzēt.
‘Dovga’ – zaļās vīnogas. Mums patīk, jo ļoti agras. Ļoti feinas vīnogas, ķekari vidēji, nav pārāk lielas ogas, izturīgas pret miltrasu, laba garša, ir mazi kauliņi.
G. K.: Lai arī saimnieki saka, ka miltrasu nav novērojuši, šī šķirne slimo ar miltrasu, tiesa, ar neīsto ne. Kāpēc audzē siltumnīcā? Šo varētu arī laukā audzēt. Ļoti laba šķirne, nekādas vainas.
‘Liepājas Dzintars’ – dzeltenīgas, ļoti saldas, mums garšo!
G. K.: Varētu būt ražīgākas, vai ne? Var jau būt, ka siltumnīcā šī šķirne ražo labāk, jo uz lauka es ar to ņēmos vairākus gadus, bet raža bija niecīga.
‘Hasanskij sladkij’ – zilās vīnogas, maziņas odziņas, daudz un saldas.
G. K.: Šo šķirni var audzēt arī uz lauka, gana labi iztur salu.
‘Himrod’ – agra, zaļa siltumnīcas vīnoga. Mazas, aromātiskas ogas, ļoti garšīgas, mums patīk, ka bez sēklām.
G. K.: Ja patīk bezsēklu vīnogas, iesaku pamēģināt ‘Somerset Seedless’, kā arī ‘Jupiter Seedless’, abas ir salizturīgas, labu garšu.
7. Aktuālie darbi augustā
* Jāatbrīvo ķekari no lapām – līdz ķekaram jāizņem visas lapu pazares, savukārt aiz ķekara jāatstāj vismaz astoņas lapas (ja divi ķekari uz zara, vismaz 12 lapas).
* Vīnogas nevajag pārmēru laistīt, sevišķi laukā ne. «Savā 40 metrus garajā siltumnīcā šajā sezonā esmu lējis tikai trīs reizes, katru reizi vienu kubikmetru ūdens uz visu siltumnīcu. Bet, kad ogas sāk ienākties, laistīt vairs nedrīkst, citādi ogas sāks plīst. Ja vīnogulājiem būs pārlieku slapjš, var nopūt saknes,» iesaka Gatis Kužums.