Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
- 1. solis. Ceļo, atbalstot vietējos
Ideāli būtu, ja, dodoties uz kādu Latvijas nostūri atpūtā, būtu iespējams atbalstīt arī vietējos zemniekus un amatniekus. Praksē gan tas var būt ļoti sarežģīti. Es gana bieži esmu braukusi uz visādiem laukiem ar laimīgo vistu olām, saulainās smaržas tomātiem un svaigu zaļumu buntēm no Rīgas, jo lauku veikaliņā no vietējā nav nekā. Nu kā tu pirksi vasaras pilnbriedā spāņu papriku un citas parastās decembra lietas?
Ja brauc uz jau ierastu vietu, laika gaitā, protams, var izveidoties kontakti ar vietējiem zemniekiem, taču iedomāties, ka ciema tirgus laukumā varēs iepirkt visus brīvdienu labumus, ir naivi. Tur visbiežāk ir stādi un lupatas. Iesaku gan izpētīt noskatītās pašvaldības mājaslapu. Daļā no tām ir pieejama informācija par tirdziņiem vai lauku saimniecībām, kas labprāt gaida ciemiņus. Var ieskatīties arī Lauku ceļotāja piedāvājumos un www.biologiski.lv!
Noderīga informācija par iespējām atstāt naudu vietējo rokās mēdz būt arī uz ciemu centros esošajiem ziņojumu dēļiem.
- 2. solis. Atceries, ka esi ciemos
Domājot par uzvedību dabā, mani visvairāk tracina tie, kas ierodas ar savu radio. Kāda tad jēga vispār pārvietoties prom no biroja vai mājām? Mūzikas gaumes ir dažādas. Ir cilvēki, kas dod priekšroku klusumam. Pļava, mežs, piekraste ir mājvieta visdažādākajai dzīvajai radībai. Piemēram, putniem ir aktīvais ligzdošanas periods. Tāpat arī meža dzīvnieki ir kopā ar saviem pavasarī dzimušajiem mazuļiem.
Lieki trokšņi var putnus un zvērus sabiedēt pat tā, ka putnēni tiek pamesti.
Ieklausoties tev būs iespēja sadzirdēt, cik dažādas var būt dabas skaņas. Latvijā daba mums sniedza daudz – zāļu tējas, ogas, sēnes. Arī skaistas puķes. Taču, pirms plūc ziedus, pārliecinies, vai tos pazīsti. Kā Latvijā, tā Eiropā šobrīd lielā ātrumā sarūk bioloģiski vērtīgo pļavu platības. Šobrīd arī internetā ir pieejama informācija par augiem, kas iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā un ir aizsargājami. Noskaidro, kas ir tā dīvainā puķe, ko esi ievērojis, bet kuras nosaukumu nezini. Ja vien tas nav vienīgais eksemplārs pļavā un ir sajūta, ka vajag, droši vari plūkt margrietiņas, baltās madaras, sarkano un balto āboliņu, rudzupuķes, pļavas magones.
- 3. solis. Neatstāj pēdas
Dabā ir jādodas, taču svarīgi ir atstāt pēc iespējas mazāk pirkstu nospiedumu. Ja ir ieplānots pārgājiens, ej pa jau iestaigātām takām. No jauna iemītas takas atņem augsnes pleķīti augiem un dzīvniekiem un veicina augsnes noplicināšanos jeb eroziju.
Ugunskurs upes krastā, protams, skan romantiski, bet vai vajag? Esmu pamanījusi, ka ar uguni saistītas lietas, jo īpaši, ja plānota arī grilēšana, rada lieku stresu. Visa tā ņemšanās beigās rezultējas ar apdegušiem pēdējā brīdī paķertiem gaļas gabaliem, benzīna smaku un noteikti redzamām pēdām dabā.
Kurinot ugunskuru, tiek mainīta vide. Tajā pleķīti vairs nav mājas augiem un dzīvniekiem.
Arī piededzis ēdiens nav diez ko veselīgs un degšķīdums ir gan lieks smagums, gan nevajadzīga ķīmija kā videi, tā ēdienam, ko ēd. Kāpēc lai nepaņemtu līdzi kādu sviestmaizi, sēklu un augļu batoniņu vai ko citu, kas neprasa tik lielu pašu un dabas resursu tērēšanu?
Ja tomēr plānots ilgāks pārgājiens un gribas siltu ēdienu, labāka alternatīva ir tagad plaši pieejamie gāzes degļi. Ugunskuru var kurināt tam speciāli izveidotās vietās.
- 4. solis. Ņem atkritumus līdzi
Es nezinu, kas atstāj tos atkritumus dabā, taču tie joprojām tur ir. Atgādināt par to, ka nevajag mest atkritumus zemē, šķiet, būtu muļķīgi, taču es gribētu aicināt arī necerēt uz kaut kādām dabas taku miskastēm. Dabas aizsardzības pārvaldei un citiem dabas parku un taku apsaimniekotājiem ikdienā ir jātērē ļoti daudz resursu, lai samaksātu par šo atkritumu apsaimniekošanu.
Ja plānots zaļumos palikt ilgāk, aktuāls kļūst higiēnas jautājums. No pieredzes varu teikt, ka tīrības sajūta pēc peldes jūrā ir lielāka nekā pēc peldes dīķī vai ezerā. Taču stāsts par putojošas daiļavas iznākšanu no jūras lai paliek vien sengrieķu mītos. Nelieto ķermeņa vai drēbju mazgāšanas līdzekļus tiešā ūdens tuvumā!
Protams, iesākumā viss te izskatās pēc nelielas spīdzināšanas. Piekrītu, ka, ja tā nav ikdiena, tas var būt apgrūtinoši. Tomēr tieši ieradumu maiņa palīdz no tiesas pamanīt, ko mēs katrs varam darīt, lai zemei būtu vairāk spēka, un novērtēt to, ko mums sniedz tepat netālu esošā dzīvā daba.
Atceries!
Dabas objektus, ko brauc skatīties, nevajadzētu iznīcināt. Ne tikai neplūc puķes, ko nepazīsti un kas varētu būt aizsargājamas, bet arī nebojā dažādus ģeoloģiskos objektus, dižkokus un nemēģini tur ierakstīt savu vārdu!
