Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Augļu koku kaites
Atkal jāpiemin tie paši kaitēkļi un slimības, kas bija jāierobežo jau tad, taču savus īstos apmērus šīs nebūšanas parāda tikai tagad. Jau pavasarī rakstīju gan par kraupi, gan par laputīm, kas jāsāk ierobežot ap pumpuru plaukšanas laiku. Ābeļu un bumbieru kraupis augustā, kad briest uzglabāšanai domātie augļi, attīstās strauji. Tā vien šķiet, ka kraupja plankumi uz augļiem parādās gandrīz vai pēkšņi, kaut gan tie jau veidojušies labu laiku.
Augustā augļu koku jaunie dzinumi ir nobrieduši. Kaut arī lapas palikušas sarullējušās, iekšā laputu vairs nav. Lapas tādas arī paliks, līdz nobirs. Taču kraupi vēl var nedaudz apturēt, veicot vēlos smidzinājumus ar kādu no ārstējošiem fungicīdiem, piemēram, Candit, Chorus vai Score. Tomēr, ja kraupis nav ierobežots jau laikus, tad augusta ārstēšana var nedot gaidīto rezultātu. Lai arī kraupis attīstīsies lēnāk, tas tomēr būs.
Svarīgi! Pašlaik Score (skors) mazajos iepakojumos pieejams kā 3. klases augu aizsardzības līdzeklis, ko var iegādāties jebkurš. Protams, ka cilvēki to pērk un lieto. Bet nu jau sāk parādīties atsauksmes, ka skoram vairs nav iedarbības. Jā, tas ir viens no līdzekļiem, pret kuriem infekcijas izraisītājiem veidojas pieradums jeb rezistence. Ja augu aizsardzības līdzekļi netiek mainīti, tad jau otrajā gadā skors var nedarboties.
Vislielākā sāpe – augļu puves
To izcelsme var būt dažāda – augļu puves ierosina gan sēnes, gan baktērijas, bet, protams, ka no tā tev vieglāk nekļūs, jo auglis vai oga tik un tā nav ēdami. Puves pārsvarā ir izteikts rētu parazīts. Tas nozīmē, ka jebkurā augļa miziņas bojājumā var iekļūt slimības ierosinātājs. Piemēram, puve var iekļūt kraupja infekcijas vietā, lapseņu grauzumu vietās, augļos ar plānu miziņu, kas strauji briest un veido plaisas. Bet pamatā visa infekcija sākas jau pavasarī, ziedēšanas laikā. Ja vēl zaros bija palikušas augļu mūmijas, tad augustā augļu puve gandrīz nav apstādināma.
Ko darīt tagad, lai puvi kaut nedaudz ierobežotu? No augu aizsardzības līdzekļiem pret puvēm reģistrēti tie paši līdzekļi, kas pret kraupi, – Candit, Chorus un Score. Augļiem ar vēlu ienākšanās laiku, kas domāti uzglabāšanai, tos varētu lietot. Miglošana nedaudz apstādinātu puves gaitu, bet parasti šādi augļi tik un tā ļoti ātri sapūst, kad tos novieto glabātavā.
Obligāti jāsavāc visi puvušie augļi ražas vākšanas laikā. Ir dažādi ieteikumi par to, vai tos drīkst likt kompostā… Drīkstēt drīkst – tikai ar noteikumu, ka tos aprok vismaz 30–40 cm dziļumā. Lai āboli ātrāk sadalītos un slimības sporām nebūtu, kur pārziemot, var pievienot kādu no kompostētājiem vai karbamīda slāpekli. Ja puvušo augļu daudz, tie jāliek kārtām ar kādu sausu materiālu, piemēram, nobirušām lapām (pērnajām, jo šī gada vēl sulīgas), salmiem vai sausu kūdru. Pa virsu met virsū nezāles vai velēnas, vai augsni vismaz 30 cm biezā kārtā. Pa virsu var iesēt sinepes, kas ir ļoti labs augsnes dezinficēšanas augs.
Sakop vasaras avenes
Tām nepietiek vienīgi ar ražas novākšanu. Lai ierobežotu izplatītākās slimības – avenāju mizas plaisāšanu un avenāju iedegas, noražojušie dzinumi tūlīt pēc ražas novākšanas jāizgriež. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt celmiņu! Tā ir paradīze kaitēkļiem – īpaši aveņu pangodiņam un aveņu stiklspārnim. Aveņu pangodiņš veido tādus kā izaugumus stumbra apakšējā daļā – pangas.
Vienā pangā var būt pat vairāk nekā desmit kāpuru. Pangas mēdz būt ne tikai uz vecajiem, bet arī uz jaunajiem dzinumiem. Šie dzinumi nekavējoties jāizgriež un jāaizvāc no dārza. Savukārt stiklspārnis dēj olas pie aveņu dzinumu pamatnes, un kāpuri paši ieurbjas dzinumos. Bojājumu var pamanīt tikai nākamajā gadā, kad sāk kalst dzinumi, jo kāpurs izēd to serdes daļu.
Tieši stiklspārņa ierobežošanas dēļ aveņu dzinumi jāizgriež iespējami tuvu augsnei un pat vēl zemāk, jo šis kaitēklis var dzīvot augsnes virskārtai tuvāk esošajās saknēs.
Ķiploku bendētāji
Pēdējā laikā ķiploki ir stipri invadēti ar ķiploku ērci. Kaitēklis parasti mīt zem sausajām zvīņām un ir tik sīks, ka ar neapbruņotu aci to nesaskatīt. Nimfas un pieaugušas ērces barojas, izsūcot šūnsulu, tādēļ sākumā uz daiviņām veidojas sīki, brūni plankumi. Tieši ērces ir vainīgas pie ķiploku daiviņu izžūšanas, arī sapūšanas. Ērcēm patīk, ja ķiplokus glabā plus 16–20 grādos, tad tās strauji vairojas. Apmēram šādā temperatūrā tiek žāvēti ķiploki… Savukārt, lai ierobežotu ērci, ķiplokus pēc novākšanas pāris nedēļu vajadzētu glabāt plus 35, pat plus 40 grādu temperatūrā. Laba izvēle ir siltumnīca, bet jāraugās, lai ķiploki neatrastos tiešā saulē, jo tie var apdegt. Apdegums izpaužas kā dziedrošanās jeb stiklošanās (līdzīgi dzidrajiem āboliem). Stiklainā vieta ir lipīga, un drīz vien ķiploks sapūst.
Uzmanību: trūkst kalcija!
Vasaras otrajā pusē mēdz parādīties bojājumi, kas saistīti nevis ar slimību ierosinātājiem, bet gan ar augšanas apstākļiem. Stresi izjūt arī tomāti. Sākumā tie izrādīja dažādas barības elementu trūkuma pazīmes, ļoti vēss laiks mijās ar karstu, kas notiek joprojām. Atliek būt pāris karstām dienām, kad tomāta augam nobloķējas kalcija plūsma. Kalcijs jau tā augā pārvietojas ļoti lēni, un auglis ir pēdējais, kam tas tiek. Tad uz augļiem (bieži vien negataviem) apakšā (kur bijis zieds) veidojas pelēcīgi brūns, nedaudz iegrimis plankums 2–3 cm diametrā – tomātu galotņu puve. Sākumā to nemaz nevar pamanīt. Kad bojājums jau kļūst redzams, tas krāsu mainījis uz melnu, un šajā brīdī ir jau par vēlu ko darīt. Raksturīgākā kļūda, ko tomātu audzētāji šādos gadījumos pieļauj, ir kalciju saturošu materiālu kaisīšana uz augsnes vai putināšana uz augiem. Bieži tiek ieteikts kalcija nitrāta mēslojums… Taču te ir viena svarīga nianse – kalcija trūkuma gadījumā kalcija nitrāts tomātiem jādod tikai caur lapām tā, lai smidzinājums trāpītu arī augļiem. Bojātie augļi, protams, neuzlabosies, bet tie, kas tikko aizmetušies, būs normāli.
Kalcija deficīts vērojams arī āboliem. Jo mazāka raža un lielāki izaug āboli, jo kalcija deficīts jeb korķplankumainības risks ir lielāks. Sevišķi ieņēmīgas šķirnes pret korķplankumainību ir, piemēram, ‘Antejs’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Iedzēnu’, ‘Ilga’. Ābolam zem mizas veidojas rūgti korķa plankumiņi. Ko darīt? Veģetācijas sezonas sākumā, tāpat kā tomātiem, var lietot kalcija nitrātu, smidzinot uz lapām, bet, sākot ar jūliju, slāpekļa mēslojums daudzgadīgajiem augiem nav vēlams, tāpēc jāizvēlas kalcija hlorīds, ko arī dod caur lapām. Šķidrais kalcija hlorīds ir atļauts arī bioloģiskajā audzēšanā. Vienīgā bēda, ka mazdārziņu īpašniekiem grūti to iegādāties, jo kalcija hlorīdu pārdod tikai lielajos iepakojumos. Izeja ir aptiekā nopirkt kalcija hlorīdu ampulās, ko tautā sauc par karstajām špricēm. Tas ir medicīniski tīrs, desmitprocentīgā koncentrācijā. Kādreiz varēja iegādāties arī dzeramo kaļķi ar ļoti nepatīkamu garšu.
