Meža avene (Rubus idaeus) ir vidēja lieluma, rožu dzimtas krūms. 

Savvaļas avenes pazina jau Senajā Grieķijā un Romā. Senajā Grieķijā aveni uzskatīja par mīlestības simbolu. Pirmās kultivētās aveņu šķirnes Eiropā parādījās XVI gs. Starp savvaļas avenēm var atrast arī augus ar baltām ogām. Avenes zied jūnijā un jūlijā. Ogas nogatavojas jūlijā un augustā.

Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas, saknes un ziedus. Ogas ievāc, kad ir nogatavojušās, sausā laikā. Lapas ievāc pavasarī, ziedēšanas laikā. Saknes ievāc vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā. Drogas glabā 2 gadus. Dziednieciskiem nolūkiem labāk izmantot savvaļas avenes.

Aveņu preparātiem piemīt urīna dzenoša, pretiekaisuma, asiņošanu apturoša, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, savelkoša, antisklerotiska, brūču sadziedējoša, antibakteriāla, sāpju mazinoša iedarbība.

Ir novērota arī cukura līmeņa asinīs pazeminoša īpašība.

Aveņu preparātus lieto kā savelkošu līdzekli pie caurejas. Preparāti bagātina organismu ar dzelzi.