Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Relikvija – kā talismans
Ģimenes relikvijas ir priekšmeti, kas ilgstoši par piemiņu glabājas dzimtā. Ar tām saistītas atmiņas par mīļiem cilvēkiem vai īpašiem notikumiem, tās simboliski ataino dzimtas vēsturi un apvieno paaudzes. Relikvijas ģimene uztver kā savu talismanu, kurš nes veiksmi un aizsargā pret nelaimēm.
Tās palīdz sajust saikni ar pagātni, apzināties, ka visi dzimtā esam saistīti neredzamā, drošā saitē, un zināt, ka dzimta turpinās, ka bērni atceras un ciena mūsu vērtības.
Tiesa gan, vērtības mainās, un var gadīties, ka tas, kas šķita bezgala vērtīgs vecmāmiņai, mazbērniem varētu šķist galīgs krāms. Vienīgā izeja ir nodot relikvijas bērniem un mazbērniem jau savas dzīves laikā, izskaidrojot lietas īpašo stāstu un nozīmi – to, kāpēc ar relikviju jālepojas, jāturpina glabāt un tālāk jānodod kā ģimenes identitātes, sasniegumu un vienotības simbols.
Nodošana jāveic īstajā laikā un vietā, lai parādītu saņēmēja īpašo nozīmību un statusu ģimenē, ieceltu tieši viņu par ģimenes tradīciju un vēstures sargātāju.
Nodošana mēdz notikt rituāla veidā, sagaidot kādu īpašu notikumu, piemēram, pilngadības svētkus, kāzas vai bērna piedzimšanu. Piemēram, vecmāmiņa mazmeitai kāzās uzdāvina dzimtai nozīmīgu vāzi kopā ar garu stāstu.
Kas var būt relikvija?
- Saderināšanās un laulību gredzens, citas rotaslietas. Piemēram, gredzens, ko meita saņem no savas mammas astoņpadsmitajā dzimšanas dienā. Vēlāk šo gredzenu viņa dāvina savai meitai, bet, ja meitas ģimenē nav, tad vedeklai.
- Priekšmeti, kas saistīti ar bērna piedzimšanu vai citiem nozīmīgiem notikumiem (zīmīte no dzemdību nama, pirmais piena zobiņš, mīļākā lellīte, goda raksts, pirmā liecība, medaļas un ordeņi).
- Kā relikvija var būt arī pirms gadiem, kad neko nevarēja iegādāties, mammas pašas šūta kleita meitai vai jubilejas fraka dēlam – krekls ar aproču pogām, fraka un bikses.
- Priekšmeti, kas saistīti ar mājīgumu, ģimenes maltītēm kā apvienojošu rituālu (sudraba karotītes, porcelāna trauki). Piemēram, galdauts, kas pie vecvecākiem nonācis no armijas virsnieka ģimenes pirms Otrā pasaules kara un ko izšuvušas mūķenes.
To nodod mantojumā no paaudzes paaudzē gan kā ģimenes relikviju, gan kā vēstures liecību par to, ko reiz pārcietuši mūsu senči, lai mēs dzīvotu labāk.
Tāpat Kuzņecova fabrikas kafijas krūze ar gotiņām un ganīti, kur bērnībā ome lēja cigoriņu kafiju; pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados mammas vai vecmammas darināti izšuvumi – galdauti, durvju aizkari, sedziņas, austi linu galdauti.
- Smalkas dāmas var atstāt meitām savas dārgās rokassomas un citus laikmeta modes lieciniekus. Relikvija būs omammas zamša kurpītes ar izgriezumiem un podziņu aizdarē no pirmajiem ulmaņlaikiem, kam ādas pazolīte papēdim piesista ar smalkām tupeļu nagliņām. Arī dzintara krelles būs īpašas, sevišķi, ja ar tām saistās kādas patīkamas atmiņas.
- Praktiskas lietas – senas pavārgrāmatas, mēbeles, šujmašīnas, koka un metāla darbarīki, dažādi darba instrumenti.
- Dabas materiāli (kaltēti ziedi, akmentiņi, Dzimtenes zeme).
- Atmiņu fiksācijas foto albumos vai vienkārši fotogrāfijas, seni ar dzimtu saistīti dokumenti.
- Grāmatas un reliģiskie priekšmeti – vecvecāku Bībele vecajā drukā, krustiņš, ikona.
- Jebkura sirdij tuva un mīļa lieta, ko nodod no paaudzes paaudzē – no seniem laikiem omes saglabātas eglīšu mantiņas, opapa dzelzceļnieku mundiera poga, no bērnības palikušas mīļas drēbes, suvenīri, rotaļlietas. Arī ģimenes talismani, piemēram, marmora laimes zilonīši var pāriet no vecvecākiem pie mazbērniem un nest veiksmi to glabātājiem.
