• Šobrīd

    weather img

    Rīga -15°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Kā iemīlēt sūnas?

    IEVA dzīvo zaļi
    Līga Štāla
    14. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Pieminot sūnas, lielākā daļa rauc degunu un atzīst, ka piemājas dārzā tas ir kas nevēlams. Daļa cilvēku ar sūnām sadzīvo, bet tikai pavisam neliela daļa tās mīl. Kā pārstāt cīņu ar dabisko un pāriet sadzīvošanas fāzē? Kā nonākt līdz sūnu mīlestībai?

    Sūnas ir slinko dārznieku sapnis – reiz iedzīvojušās, tās neprasa lielu uzmanību un rūpes: reizi mēnesī aplaistīt, ja lielāks sausuma periods, un viss. Pļaušanas darbi ir minimāli, un piemājas mauriņš ir zaļš visu gadu. Nav arī jālieto minerālmēsli, jānodarbojas ar pavasara zālāja vertikulāciju vai aerāciju – tikai gaidi pavasari un skaties, kā lietas notiek pašas no sevis! Sūnu dārzs ir viegla un dabai saudzīgāka alternatīva parastajam zālājam.

    Jo vairāk pļauj, jo vairāk sūnu

    Nereti dzirdam dažādus ieteikumus cīņai ar sūnām. Viens no tiem ir pļaut zāli zemu jo zemu un ļaut sūnai izdegt. Patiesība ir pavisam cita – sūnai patīk bieža pļaušana. Sūnas ir tā saucamie pionieraugi. Tās ieviešas tad, kad zāles vēl nav vai reizē ar zāli, nezālēm. Zemu un bieži pļauts zālājs nepaspēj saaugt, bet sūna, lai arī tiek pie reizes appļauta, to pacieš un bieži vien zālājus pārņem. Appļaujot sūnu, tā sāk kuplāk zaroties un zālāja vietā rodas sūnu paklājs, jo sūnas neļauj izdīgt augu sēklām. Turklāt modernie roboti pļāvēji uzmana katru pieaugušo zāles milimetru, bet graudzāļu sugas nav tik elastīgas, lai spētu augt ezītī.

    Apmēram 5 gadu laikā, ļoti regulāri un zemu pļaujot, mauriņa vietā var veidoties sūnu lauks. Tās parasti ir parastās spuraines Racomitrium squarrosum, kas ir diezgan ekspansīva suga un ātri noklāj brīvo platību. Šī suga aug gan sausās, gan mitrās vietās.

    Kā 5 soļos tikt pie sūnu mauriņa:

    1. Viss atkarīgs no vietas, kur sūnas grib audzēt. Sūnām jādod tas, ko viņas grib. Vasarā nepieciešams mitrums un noēnojums. vietās izmanto sauso vietu sūnas: kadiķu dzegužlinu Polytrichum juniperinum vai Polytrichum piliferumParasti visus citus augus izravē, lai tie sūnām netraucētu.
    2. Sūnām nav sēklu, tām ir sporas. Sporu ir daudz, bet tomēr sporu vācelītes ir tik mazas, ka lielāku platību apsēšanai tas būtu grūts un darbs. Ja sūnas audzē mākslīgi, tās sēj kastītēs, noēno ar agrotīklu, cītīgi laista, līdz pāris gados izveidojas velēna, ko var pārnest uz vajadzīgo vietu.
    3. Vieglāk tomēr ir ņemt jau izaugušu sūnu velēnu, sadalīt to mazākos gabalos un ieklāt vēlamajā vietā. Sūnām nav lielas sakņu sistēmas, tāpēc ir visai viegli pārstādīt jau saaugušu sūnu gabalus.
    4. Ja apsūnojamā platība ir liela, vēl viena metode ir savāktās sūnas sagriezt ar šķērēm vai sasmalcināt 1 cm garos vai sīkākos gabaliņos un izkaisīt vēlamajā vietā, noblietēt, nerušināt, bet cītīgi laistīt.
    5. Regulāra laistīšana nozīmē vismaz divus mēnešus katru dienu, trešajā mēnesī – reizi trijās dienās, bet ceturtajā mēnesī tikai reizi nedēļā. Šajā laikā jau visam jābūt ieaugušam. Rudenī, ziemā sūna jutīsies ļoti komfortabli, un nākamajā pavasarī jau būs saaudzis skaisti zaļš sūnu paklājs.

    Kādu sūnu labāk?

    Pasaulē ir ap 25 000 sūnu sugu, Latvijā – vairāk nekā 516. Tomēr tikai dažas sugas tiek ieteiktas kultivēšanai, jo tās ir plastiskākas un vieglāk pielāgojas vietas maiņai. Pasaulē plaši kultivē samtītes Bryum, sarmenītes Racomitrium (sausās augsnēs), baltsamtītes Leucobryum, kā arī hipnus Hypnum un dzegužlinus Polytrichum.

    Priekšstats, ka sūnām patīk tikai mitras un tumšas vietas, nav pareizs. Sūnas vienkārši ir pieticīgas un pacietīgas, tām pietiek arī ar rīta un vakara sauli. Sudraba samtītei Bryum argenteum, piemēram, pietiktu arī ar rasu vai kondensātu.

    Sūnu skulptūras un dekoratīvie elementi

    Sūnas rada senatnīguma sajūtu. Sūnaini akmeņi, sūnām apaudzis celiņš un dārza skulptūras dod mūžības piegaršu. Ja dārzs nesen ierīkots un šķiet pārāk sterils, to var atsvaidzināt ar kādu apsūnojušu laukakmeni vai skulptūru, turklāt to var izdarīt pat pāris mēnešu laikā.

    Sūnu dārzi vispopulārākie ir Japānā, kur cilvēki aizrāvušies ar dažādu dizainu veidošanu, tomēr sūnu dārzus kopj arī citās pasaules valstīs, piemēram ASV un Nīderlandē. Sūnas ir lielisks mitrumu mīlošs augs, un pareizajā vietā tas var būt pievilcīgs dekoratīvo dārzu papildinājums. Blīvais, samtainais apmetnis, ko radījis šis augs, nodrošina bagātīgu zaļo nokrāsu spektru, kuru ir viegli uzturēt.

    Sūnu audzēšana var būt arī brīnišķīgs meditatīvs process un rituāls, jo audzēšanas sākumā nepieciešama liela pacietība, rūpība un disciplīna. Sūnu dārza veidošana ir izcils stresa mazināšanas un apzinātības prakses treniņš, jo sūnai patīk miers. Tā nav jārušina, nav jāravē, nav jācīnās un jāuzvar – tai jāļauj būt un jābauda!

    EKSPERTA VIEDOKLIS

    Stāsta ELĪNA PEKŠĒNA, Pasaules Dabas fonda pārstāve:

    Sūnu pkalājs ir vēl viens veids, kā sniegt iespēju dabai ienākt dārzā. Sūnu zāliens palīdzēs augsnei saglabāt mitrumu, kā sūklis ātri uzsūcot ūdeni un lēnām to izlaižot atpakaļ apkārtējā augsnē un gaisā. Sauszemes ekosistēmās sūnām ir liela nozīme augsnes erozijas novēršanā. Sūnas ir arī kluss sabiedrotais cīņā ar klimata pārmaiņām, jo mūžzaļie augi visa gada garumā strādā kā oglekļa piesasitītājsistēma.

    IDEJAS!

    SŪNAS KEFĪRĀ. Izvēlētajā vietā uz akmens uzlej kefīru. Kefīru var iekrāsot ar pārtikas krāsu, piemēram, lai neizskatītos, ka akmens ir putnu apkakāts. Tad uzbirdina vai uzliek sūnu gabaliņus, piespiež un katru dienu rasina ar pulverizatoru. Parasti pāris mēnešos jau redzams rezultāts.

    SŪNU BUMBAS. Veidojot dekoratīvas sūnu bumbas, tajās vēlāk var audzēt pat orhidejas!

    SŪNU GRAFITI. Arī sūnu grafiti ir stilīgs un neierasts veids, kā veidot akcentus dārzā.

    Sūnu mauriņa plusi un mīnusi

    Plusi:

    1. Viegli kopt, jālaista reizi mēnesī, ja liels sausums.
    2. Piemērota arī smilšaina un nabadzīga augsne.
    3. Nav jāpļauj, jo neaug lielāka par 4 cm.
    4. Zaļš visu gadu, jo ziemā sūnas nesasalst.

    Mīnusi:

    1. Ilgs ieaugšanās periods un bieža laistīšana sākumposmā.
    2. Slapjā laikā ļoti slidens.
    3. Nav piemērots intensīvai slodzei.

    Konsultēja Ligita Liepiņa, Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētniece, grāmatas Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem līdzautore.

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+