Plāno atļaut strādāt gan frizieriem, gan manikīra meistariem, vai liegt to darīt visiem

Uzņēmējdarbība
Ziņu aģentūra LETA
30. novembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Diskusijās par papildu Covid-19 ierobežojumiem politiķiem būs jāvienojas, vai esošajā situācijā ļaut strādāt gan frizieriem, gan manikīra meistariem, vai arī liegt to darīt abiem minēto darbu veicējiem, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar augstākajām valsts amatpersonām.

Kariņš akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.

«Daudzi nevar saprast, kur ir atšķirība, tāpēc rosinu iet uz vienu regulējumu – vai abi strādā ar striktiem ierobežojumiem, vai abi ir slēgti,» teica premjers, atzīstot, ka viņš pats atbalstītu atļauju strādāt abu profesiju pārstāvjiem, jo līdz šim «esam nejauši iedzinuši pagrīdē šo aktivitāti».

Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīta ar tirdzniecības telpu platību.

«Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās,» skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.

Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.

Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. «Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,» teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.

«Mēs neaizvērtu robežas, bet nodrošinātu, ka pasažieru kustība tiktu kontrolēta,» pauda Kariņš.

Premjers arī skaidroja, ka ir lūdzis finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) izstrādāt papildu risinājumus, kas nodrošinātu, ka Latvijas ekonomika neapstātos. «Mums ir plānots, ka nedēļas beigās būs pirmās atbalsta izmaksas – atbalsts subsidētās darba vietās, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves pabalsti. Ir jādomā vēl par plašāku pabalstu, kas varētu būt nepieciešams, jo jānodrošina, ka ekonomika turpina darboties,» sacīja politiķis.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11.janvārim, pēc tikšanās ar Levitu un Mūrnieci paziņoja premjers.

Amatpersonas varētu rosināt vēl vairāk ierobežot pulcēšanos un paplašināt masku lietošanu.

1.-4.klases skolēniem varētu piešķirt garākas ziemas brīvdienas, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu.

Tāpat varētu tikt ieviesti stingrāki ierobežojumi tirdzniecības jomā, brīvdienās ļaujot tirgot tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces. Varētu arī tikt noteiktas izmaiņas attiecībā uz robežšķērsošanu un maksimāli paplašināt testēšanas apjomus.

Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru kabinetā.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.decembrim.

Svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+