Rīga +9°C 
Izstādes pamatā ir ilgstoša augu vērošanas un audzēšanas pieredze, kuru ikviens varēs apskatīt līdz 27. novembrim.
Māksliniece savos darbos uzdevusi jautājumu – kā izskatītos pasaule, ja cilvēka skatpunkts vairs nebūtu vienīgais? Izstādē viņa piedāvā atkāpties no ierastā dabas attēlojuma un telpā izjust sevi kā augu pasaules dalībnieku. Viņas iecere ieguvusi veidolu, savienojot abstrakto kompozīciju ar realitāti. Apzināta ļaušanās nejaušībai ir daļa no darba metodes, kurā vērojums sastopas ar glezniecības materiāla piedāvātajām iespējām.
«Bērnībā iepazītais dārza gada cikls turpinās manā veidotajā jumta dārzā un arī glezniecībā.
Viens no maniem šo darbu sērijas ierosmes avotiem ir tomātu augšanas vērojums.
Lai gan katrs stāds aug atsevišķā podā un ir atsiets, to lapas un dzinumi savijas, veidojot papildu balstu piejūras vējā. Es šajā savijumā saskatu savstarpēju atbalstu. Konkrētais dārza vērojums kļūst par pamatu pārdomām par līdzāspastāvēšanu un attiecībām, kurās cilvēkiem ir ko mācīties un aizgūt no augu pasaules,» stāsta māksliniece.
Savā izstādes pieteikumā māksliniece norāda, ka attēlotās vides nenoteiktība pieļauj pazīšanas pieredzi. Krāsu laukumos un formu savienojumos māksliniece piedāvā skatītājam ieraudzīt aprises, kas saistās ar viņa paša atmiņām un asociācijām.
«Līdzīgi kā mākoņu vērošanā, atpazītais tēls rodas saskarsmē starp redzamo un iztēloto. Gleznu sērijas emocionālo ievirzi nosaka vēlme radīt patvēruma, miera un prieka pieredzes iespēju. Glezniecība piedāvā vietu, kur uzkavēties un atjaunot uzmanību pret dzīvību sev līdzās. Jautājums par to, kā pasauli pieredz augi, paliek atvērts un turpina virzīt gan gleznošanu, gan skatīšanos,» teikts izstādes pieteikumā.
Kristīne Kutepova (1982) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura (2017) un maģistra (2019) studiju programmu. Saņēmusi LMA balvu konkursā SEB stipendija glezniecībā 2017. gadā un Mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā 2015. gadā.
Kristīne Kutepova izstādēs piedalās kopš 2014.gada. Gleznas atrodas privātkolekcijās Kanādā, Norvēģijā, Austrijā, Polijā, Igaunijā, Zviedrijas karaļnamā un Saeimā.
