Rīga +18°C 
Palielināts traumu un nāves gadījumu risks. Eiropas Komisijas dati liecina, ka nāves gadījumu skaits ir vairāk nekā pieckārt lielāks par vidējo un traumu līmenis dubultojas, ja auto vada cilvēks virs 75 gadu vecuma.
Paaugstināta ievainojamība un fizisko traumu smaguma pakāpe. Ar vecumu cilvēka ķermenis kļūst ievainojamāks – pat neliela avārija var novest pie nopietnām traumām, piemēram, ribu lūzumiem, galvas vai iegurņa traumām.
Sliktāka redze, dzirde un reakcijas ātrums. Ar vecumu redzes un dzirdes funkcijas pasliktinās – parādās katarakta, glaukoma, mākulas deģenerācija, samazinās nakts un perifērā redze, reakcijas laiks. Šīs izmaiņas būtiski ietekmē un apgrūtina spēju sadzirdēt automobiļa trokšņus, sirēnas, skaņas brīdinājumus un ātri reaģēt uz negaidītām situācijām uz ceļa.
Kognitīvo funkciju traucējumi. Ar gadiem samazinās spēja noturēt uzmanību un uztvert dažādu informāciju vienlaikus, savukārt reakcijas laiks palielinās. Problēmas var izraisīt pat vieglas kognitīvās izmaiņas, bet, piemēram, demence vai Alcheimera slimība var izraisīt sliktāku spriestspēju, likt pieņemt kļūdainus lēmumus, vilcināties, nonākt dezorientētā stāvoklī, bet tas ikdienas braukšanai ir ļoti bīstami.
Medikamenti un veselības stāvoklis. Daudzi seniori lieto medikamentus, kuriem ir nomierinoša iedarbība un kas izraisa reiboni vai nogurumu. Piemēram, asinsspiediena, sirds slimību, miega vai psihisko veselību uzlabojoši medikamenti var samazināt spēju uzmanīties ceļā. Papildus bieži vien senioriem ir arī hroniskas slimības, piemēram, artrīts un muskuļu vājināšanās, kas apgrūtina stūrēšanu, pedāļu vadību un kustību manevrus.
Kā noteikt, ka senioram vairs nevajadzētu vadīt automašīnu? Daļa ekspertu uzsver, ka lēmumam pārtraukt vadīt automašīnu nav jābalstās tikai uz cilvēka vecumu. Tā vietā daudz svarīgāks ir viņa veselības un kognitīvo spēju novērtējums, spēja droši reaģēt uz satiksmes situācijām. Tāpat daļa ekspertu cilvēkiem gados iesaka biežāk veikt autovadītāju medicīnisko novērtēšanu, iekļaujot arī kognitīvo testu un reālas braukšanas pārbaudi. Tomēr pētījumi rāda, ka biežākas obligātās veselības pārbaudes ne vienmēr samazina negadījumu skaitu. Tāpēc daudz būtiskāk ir katram izvērtēt individuālo veselības un kognitīvo stāvokli, nevis paļauties tikai uz vecumam atbilstošiem likuma nosacījumiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
