Rīga +22°C 
Eiropas iedzīvotāji vidēji uzņem 8–12 gramus sāls dienā, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos 5 gramus sāls dienā. Kā liecina pirmais Latvijā veiktais pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā, vīriešu apēstais sāls daudzums pārsniedz rekomendējamo daudzumu vidēji vairāk nekā divas reizes, bet sieviešu – vairāk nekā pusotras reizes. Pētījums atklāj, ka sāls lietošana dažādās sezonās ir atšķirīga – pavasarī un rudenī lietojam vairāk sāls, nekā citos gadalaikos.
Lielākā daļa (67,1%) cilvēku lieto parasto rupjo sāli, bet daļa (14,9%) iecienījusi arī jūras sāli un smalko galda sāli (13,3%). Citus sāls veidus Latvijas iedzīvotāji patērē daudz mazāk. Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse, turklāt daudzi izmanto garšvielu maisījumus ar jau pievienotu sāli. Lielāks vīriešu īpatsvars pievieno sāli gatavam ēdienam gan pēc ēdiena pagaršošanas (63,4%), gan pirms ēdiens pagaršots (5,4%). Lielākā daļa sieviešu (51,2%) pievieno sāli pēc ēdiena pagaršošanas, bet 1,5% – pirms pagaršošanas. Galvenie sāls avoti ēdienkartē ir garšvielas un mērces, kā arī gaļas un graudaugu produkti. No gaļas produktiem visvairāk sāli apēdam, uzturā lietojot cīsiņus un desiņas.
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild «Žurnāls Santa».
