Zāles vecumdienās? Ļoti prātīgi!

Medikamenti
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
18. decembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vecumdienās organismu ietekmē gan dabiskas vecuma izraisītas pārmaiņas, gan dzīves laikā uzkrātās slimības. Tāpēc – lai nerastos nevēlami efekti, zāles vecumdienās tiešām jālieto vēl daudz apdomīgāk nekā agrāk.

Kā tikt galā ar zāļu kaudzi, un ko ievērot, tās lietojot?

Ne vairāk kā piecas!

Dažādās aptaujās atklājies, ka vismaz 10 procenti senioru lieto divas līdz pat piecas zāles, ko medicīnā sauc par polifarmāciju. Bet, ja dzer desmit un vēl vairāk medikamentu, tā jau ir hiperpolifarmācija. Šādos gadījumos rodas jautājums – vai patiešām no kādām zālēm nav iespējams atteikties? Jo – diemžēl zāles var izraisīt blaknes, ko ārsts uzskata par jaunu slimību un pret kuru atkal izraksta zāles.

Pie vainas var būt arī nepārdomāti lietoti uztura bagātinātāji, jo tajos ir daudz sastāvdaļu un organismā nokļūst vesela sērija ķīmisku vielu, no kurām bieži var rasties neparedzama reakcija.

Jo mazāk līdzekļu lieto, jo vieglāk saprast, no kā radušās blaknes, tāpēc būtu jācenšas izmantot ne vairāk par piecām zālēm.

Var prognozēt, kā savā starpā reaģē divas, nevis desmit un vairāk ķīmisku vielu.

Katram medikamentam ir tā sauktais pusizvades periods. Vienas zāles tiek izvadītas no organisma dažu stundu laikā, bet citas saglabājas vairākas stundas vai pat dienas. Turklāt jārēķinās, ka, organismam novecojot, zāles var uzsūkties un arī izvadīties lēnāk. Līdz ar to – iekams zāļviela vēl nav izvadīta, lietojot nākamo tableti, iedarbība summēsies. Tāpēc veciem cilvēkiem reizēm jālieto mazāka zāļu deva, līdzīgi kā bērniem.

Svarīgākie orgāni zāļu izvadē ir aknas un nieres. Vienas vielas izdalās caur vienu no šiem orgāniem, bet citas – caur abiem. Tādējādi ārsts var prognozēt, kurš medikaments pacientam būs vēlamāks. Jāņem arī vērā, ka katram cilvēkam ir nedaudz atšķirīga fermentu sistēma.

Jāatceras, ka zāļu tējas satur alkaloīdus un ir paredzētas ne ilgāk kā divu nedēļu lietošanai, un arī tās var reaģēt ar zālēm.

Zāļu skapīšu līderi

  • Veciem cilvēkiem bieža problēma ir arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un sirds slimības. Daži uz zālēm pret augstu asinsspiedienu reaģē ļoti strauji. Tad vajag devu samazināt vai arī tableti dalīt un ieņemt divreiz dienā, kaut arī tas ir apgrūtinošāk. Normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, taču vecam cilvēkam ar sašaurinātiem asinsvadiem pieļaujams nedaudz augstāks – 150/90 mmHg, citādi var rasties reibonis un pasliktināties pašsajūta.
  • Nereti sirdskaitēm ārsts izraksta angiotensīna konvertējošos inhibitorus, bet apmēram 10 procentiem cilvēku no tiem rodas sauss klepus. Ja seniors nepasaka, ka lieto šīs zāles, un ārsts to nepajautā, viņš var izrakstīt klepu nomācošas zāles, bet klepus tik un tā nerimst. Beigās rodas aizdomas par plaušu karsoni, tāpēc dakteris izraksta antibiotikas, taču klepus turpinās.
  • Veciem cilvēkiem, ārstējot arteriālo hipertensiju, nevajag lietot bēta blokatorus vai arī tas darāms ļoti uzmanīgi, jo šīs grupas zāles rada vājumu muskuļos. Dažam pietiek iedzert vienu tableti, lai nespētu piecelties no gultas. Turklāt bēta blokatori palēnina sirdsdarbību.
  • Antikoagulanti asiņu šķidrināšanai un trombu veidošanās profilaksei jālieto ļoti uzmanīgi. Lietojot orfarīnu, jāuzmanās ar produktiem, kas satur daudz K vitamīna, piemēram, kāposti, brokoļi, spināti, un samazina šī preparāta aktivitāti.
  • Nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, plaši lietotais ibuprofēns, remdē locītavu un citas sāpes. Taču, lietojot tos ilgstoši, it īpaši tukšā dūšā, kuņģī var rasties čūla, dažkārt asiņojoša, kas var beigties letāli. Jo cilvēks vecāks, jo lielāks čūlas attīstības risks. Turklāt šie medikamenti var sabojāt arī nieres, un tad jebkuras citas zāles jālieto daudz uzmanīgāk.
  • Vidēji stipras vai spēcīgas pretsāpju zāles opioīdi, kā arī antidepresanti un citi medikamenti palielina aizcietējumu risku, kas jau tā nereti piemeklē seniorus, kuri uzņem maz šķiedrvielu un maz kustas. Pret cietu vēderu nevajag šādās situācijās uzreiz lietot caurejas līdzekli, kas izraisa šķidruma un sāļu zudumu, bet uzņemt šķiedrvielas ar pārtiku. Ļoti vērtīgs produkts ir kaņepes – tās var samalt un iejaukt kefīrā vai pienā, var arī ziest uz maizes kaņepju sviestu.
  • *Bieži lietoti ir arī tā sauktie protonu sūkņa inhibitori, kas samazina kuņģa skābes daudzumu. Taču – ja tie kādreiz izrakstīti, cilvēki reizēm tos lieto ilgstoši bez pamata. Ilgstoši lietoti, tie samazina kaulu blīvumu, jo veicina kalcija izdalīšanos no kauliem. Laika gaitā var attīstīties arī B12 vitamīna deficīta mazasinība. Kuņģa skābe ir nepieciešama gan gremošanai, gan aizsardzībai pret nevēlamiem mikroorganismiem. Ja tās pietrūkst, tiek pavērti ieejas vārti baktērijām.
  • * Bieži, lai cilvēks varētu mierīgi gulēt, ārsts izraksta benzodiazepīnus, pie kuriem rodas pieradums. Sākumā lieto pustabletīti, beigās jau piecas, taču efekta nav. Jāņem vērā, ka miega līdzekļi atslābina muskuļus un tāpēc palielinās arī kritienu risks.
  • *Jāuzmanās arī ar diurētiķiem jeb urīndzenošiem līdzekļiem, kurus izraksta arī sirds slimību gadījumā. Tos lietojot vairāk nekā piecas dienas pēc kārtas, izdalās šķidrums un sāļi, tāpēc var rasties krampji, vājums un smadzeņu darbības traucējumi.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+