Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms ķeras pie zāļu tēju vārīšanas vai kakla skalošanas ar sālsūdeni, vecākiem būtu jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Daktere Liene Smane: «Pirmkārt, tas, vai tautas līdzekļi palīdzēs, atkarīgs no pašas slimības – tā var būt viegla, vidēja, smaga, to var izraisīt gan vīruss, gan bakteriāla infekcija, gan cits ierosinātājs. Otrkārt, būtiska ir slimības norise jeb gaita – tā atkarīga gan no konkrētās kaites, gan kopējā veselības stāvokļa, tā, cik tobrīd bērnam ir stipra imunitāte. Turklāt katrai slimībai ir gan cēloņi, kas to ir izraisījuši, gan simptomi, kā tā izpaužas.»
Daktere skaidro, ka tautas līdzekļus dažādu slimību gadījumos ļoti labi var izmantot tieši simptomu atvieglošanai un pašsajūtas uzlabošanai. Tie ir labs papildu līdzeklis veselības stiprināšanai profilaktiski.
«Nopietnākos gadījumos ārstēšanai jāizmanto medikamenti, jo, piemēram, ar zāļu tējām bakteriālas infekcijas izārstēt nevar,» norāda pediatre. Slimību gadījumos jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pediatru, saskaņojot un pārrunājot ar ārstu, kuras papildu metodes konkrētajā gadījumā būs piemērotas. Īpaši uzmanīgiem jābūt alerģisku bērnu vecākiem. Ja ir zināms, no kādām vielām vai augiem bērnam ir alerģija, rūpīgi jākontrolē, vai tēju, ziežu un dabīgo augu sīrupu sastāvā nav kāda no šiem elementiem.
Paaugstināta temperatūra
Nē. Agrākos laikos, lai atdzesētu ķermeni, bērnus lika ļoti aukstā ūdenī, ierīvēja ar spirtu vai lika virsū kāpostu lapas. Tagad šādus paņēmienus vairs neizmanto. Jāņem vērā, ka spirtu saturoši šķīdumi uzsūcas caur ādu un nokļūst bērna asinīs. Kāpostu lapas temperatūru nesamazina, bet peldināšana aukstā ūdenī rada milzīgu diskomfortu un kopumā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Jā. Ģimenes ārste, pediatre Sandra Bērziņa temperatūras mazināšanai un ķermeņa atvēsināšanai iesaka izmantot mitru dvielīti, ar to slaukot bērna ķermeni virzienā no lejas uz augšu, bet rumpja daļā – no visām pusēm uz vidu. Tad mitrumam jāļauj nožūt, un tikai tad bērnu var atkal saģērbt. Šo metodi var izmantot arī tad, ja, esot augstai temperatūrai, nevar sagaidīt, kad iedarbosies medikamenti. Liene Smane skaidro, ka vēsā ūdenī samērcētu kokvilnas lupatiņu var uzlikt bērnam uz pieres, var samērcēt savas rokas remdenā ūdenī un noglaudīt ar tām bērniņa ķermeni – šādi var atvieglot bērna pašsajūtu –, bet temperatūru objektīvi mazinās medikamenti.
Ja bērns jūtas omulīgi, lietot papildu atvēsināšanas metodes nav nepieciešams. Zāles temperatūras mazināšanai jādod, ja tā pārsniedz 38,3–38,5 grādus, līdz tam ir labi organismam pašam ļaut cīnīties ar slimību. Izņēmums ir bērni, kam no temperatūras rodas febrilie jeb karstuma izraisītie krampji (ja tādi bijuši, nākamajā saslimšanas reizē zāles jālieto, ja ir 37,5 grādus augsta temperatūra).
Ņem vērā! Daktere Bērziņa stāsta, ka temperatūru labi palīdz mazināt arī dzirdināšana ar aveņu kātu vai liepziedu tēju, ar karstu ūdeni aplietu aveņu vai upeņu ogu dzēriens. Var pagatavot ūdeni, kam pievienots medus un dzērvenes vai arī citrons un medus (uz glāzi ūdens – puscitrona sula un ēdamkarote medus). Neparastāka pieeja – ar svaigi spiestu aveņu vai dzērveņu sulu ieziest bērnam plaukstas, pēdas, lielās locītavas (elkoņa, ceļa, pleca, potītes), kā arī pieri.
Iesnas un aizlikts deguns
Nē. Iesnas vidēji ilgst 10 dienu. Lai atvieglotu elpošanu un paātrinātu atlabšanu, nereti izmanto siltas vārītas olas, kartupeļu vai siltas sāls, griķu vai linsēklu maisiņu turēšanu uz deguna blakusdobumiem. Pediatre Liene Smane neiesaka to darīt, jo, ja deguna blakusdobumos ir bakteriāls iekaisums (to var izārstēt vienīgi ar antibiotikām!), sildīšana situāciju var tikai pasliktināt. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad iesnas jau ir ieilgušas, puņķi zaļi un slikti smako. Savukārt, ja iesnu sākumposmā sildīšanu tomēr izmanto, daktere Sandra Bērziņa rekomendē to veikt, nevis turot silto objektu uz vietas, bet apļveida kustībām masējot vaigu kaulus (ne ilgāk kā 3–5 minūtes).
Ņem vērā! Nekādu sildīšanu nedrīkst izmantot, ja ķermeņa temperatūra bērnam ir augstāka par 37,5 grādiem.
Jā. Abas dakteres iesnu sākumposmā, kad tek deguns, elpošanas atvieglošanai iesaka izmantot jūras ūdeni (liekās gļotas viegli izpūst vai atsūknēt ar Rinomer sūknīti). Zīdaiņiem degunā var iepilināt arī mammas pienu. Kad iesnas kļūst saturīgākas, Sandra Bērziņa lielākiem bērniem iesaka kāju peldes siltā ūdenī (ar sinepju pulveri vai bez tā). Kājas ievieto apmēram 30 grādu siltā ūdenī līdz celim (izmanto spaini vai dziļu bļodu), pakāpeniski papildina to ar karstu ūdeni līdz 40 grādu temperatūrai. Desmit minūtes patur, tad uz īsu brīdi ieliek aukstā ūdenī. Pēc tam kājās uzvelk vilnas zeķes un bērns lien zem segas. Kāju sildīšana mazina deguna dobumu tūsku, tādējādi tos atbrīvojot. Te gan jābūt ļoti uzmanīgiem ar drošības jautājumiem, kā arī jāņem vērā bērna spēja nosēdēt uz vietas un izturēt siltāku ūdeni, nekā ierasts.
Klepus
Nē. Nereti līdz ar iesnām bērnam parādās arī klepus. Ja tas ir sauss, lēkmjveida, spastisks un tāds arī saglabājas, visdrīzāk tas ir astmatisks vai alerģisks. Šādos gadījumos ļoti jāuzmanās arī ar zāļu tēju dzeršanu, lai situāciju nepasliktinātu vēl vairāk. Tad palīdzēs tikai medikamentu inhalācijas.
Jā. Vīrusa izraisīta klepus gadījumā, kur sākumā rīkles kairinājumu izraisa iesnas, daktere Sandra Bērziņa iesaka inhalācijas – ne caur miglotāju (nebulaizeru), bet gan brīvi, telpā. Var uzvārīt litru ūdens, pievienot ēdamkaroti sāls, sodas vai priežu pumpuru un kopā ar bērnu pasēdēt šaurā telpā, kur no katla izdalās tvaiki. Pilnīgi pietiek, ja katliņam sēž blakus, tam nav jāliecas pāri (tas var būt gan bīstami, gan nepatīkami). Kad bērns sāk atklepoties, daktere Bērziņa iesaka lietot tēju uzlējumus. Ļoti labi atklepošanai palīdz ceļtekas, mārsils, māllēpes, liepziedi, deviņvīru spēks, aveņu un upeņu lapas. Divus trīs izvēlētos augus (kopā 1 ēdamkaroti) aplej ar 250 ml vāroša ūdens, ļauj 10 minūtes ievilkties. Tad dienas laikā pa karotītei izdzer visu krūzi. Stiprāka klepus gadījumā līdzīgi var pagatavot Islandes ķērpi.
Lielākiem bērniem atklepoties palīdz arī silti, ar visu mizu vārītu kartupeļu plāceņi uz muguras (novārītus kartupeļus saspaida, ietin drāniņā, pārbauda uz sava elkoņa, vai nav par karstu, un 15 minūtes patur bērnam starp lāpstiņām). Mazākus bērnus var ieziest ar aptiekā nopērkamu olīveļļu, siltu medu (lieko lipīgumu pēc tam noslaukot) vai Hustagil ziedi. Pret klepu palīdz arī dzērvenes ar medu vai alvejas mīkstums ar medu, kā arī priežu čiekuru sīrups. Var droši taisīt arī rutku ar medu – izdobj rutka viduci, iepilda tajā medu un gaida, kad izdalīsies sula. Lieto pa tējkarotei dienā. Ja nav alerģijas, der arī silts piens ar karoti medus un nažagalu sodas.
Ņem vērā! Zīdaiņiem atklepoties palīdz ķermeņa grozīšana, kā arī viegla bungošana pa muguriņu virzienā uz muti (zīdaini nogulda sev uz ceļiem ar muguriņu uz augšu tā, lai dupsītis ir mazliet augstāk par galvu). Lielāki bērni atlabšanas fāzē var pūst burbuļus ar salmiņu vai censties pārpūst vates piciņu pāri galdam – tas uzlabo plaušu drenāžu un veicina krēpu izdalīšanos.
Kakla sāpes
Jā. Ja kaklā ieperinājies vīrusa izraisīts iekaisums, skalošana var uzlabot bērna pašsajūtu. Lielākiem bērniem kaklu var skalot ar vāju vārāmā sāls šķīdumu vai kumelīšu, salvijas vai aveņu lapu novārījumu. Daktere Sandra Bērziņa iesaka arī šādu maisījumu: uz glāzi silta ūdens pievieno pustējkaroti sāls un 5–6 pilienus citrona sulas. Kaklu var skalot arī ar svaigi spiestu biešu sulu. Pret stiprām sāpēm var līdzēt arī citrona miziņas vai tējkarotes šūnu medus košļāšana. Daktere Liene Smane skaidro, ka ar skalošanu vien kakla sāpes nepāries. Ja bērnam sāp kakls, ir jādod sāpes mazinoši līdzekļi, piemēram, lielākiem bērniem sūkājamas tabletes, pastilas, mazākiem bērniem – aerosoli, kas veidoti uz eļļas bāzes. Ja bērns kakla sāpju dēļ atsakās ēst un dzert, var iedot arī ibuprofēnu vai paracetamolu bērna vecumam un svaram atbilstošās devās.
Ja bērnam ir angīna, balts aplikums uz mandelēm, ir jāzina, ka skalošana neārstēs kaklu, tikai noskalos virspusējus aplikumus no aukslēju mandelēm, nemaz netiekot dziļāk aukslēju mandeļu kabatiņās jeb kriptās. Angīnu 15–30% gadījumu izraisa baktērijas (visbiežāk bēta hemolītiskais streptokoks). To ārstē tikai ar antibiotikām. Ārste stāsta, ka kakla sāpes ir rūpīgi jāpieskata, jo bēta hemolītiskais streptokoks var radīt bīstamas sekas – bojāt locītavas, nieres, sirdi. Tipiskais periods, kad bērni mēdz slimot ar angīnu, ir vecumā no 5 līdz 15 gadiem.
Nē. Skalošana nav piemērota mazākiem bērniem, kas to vēl neprot darīt. Kaklam nebūs piemērotas arī dažādas sildošas kompreses.
Ņem vērā! To, vai kakla iekaisumu radījis bēta hemolītiskais streptokoks, ātri var noskaidrot ar eksprestestu. Ārsts noņem uztriepi no kakla, un aptuveni pēc 15 minūtēm parādās rezultāts. Ja ir divas svītriņas, atbilde ir pozitīva (iekaisums jāārstē ar antiobiotikām), ja viena – negatīva (streptokoks nav atrasts). Pateicoties šādiem eksprestestiem, ātri un ērti var diagnosticēt slimības izraisītāju, sākt atbilstošu ārstēšanu un pasargāt bērnu no komplikācijām.
Urīnceļu slimības
Jā. Lai gan urīnpūšļa vai nieru bakteriālo iekaisumu ārstē tikai ar antibiotikām, daktere Liene Smane atzīst, ka ļoti laba papildu terapija ir dzērveņu ekstrakta lietošana, ko bieži rekomendē pēc akūtā perioda beigām. Kad ir izdzerts 14 dienu antibiotiku kurss (ja ir urīnceļu saslimšana, tas ir tik ilgs), tiek izrakstīts papildu antibiotiku kurss, ja tas ir nepieciešams, kā arī jau minētais dzērveņu ekstrakts. Tas darbojas profilaktiski un pasargā no urīnceļu atkārtota iekaisuma. Dzērveņu ekstrakts, ko var nopirkt aptiekās, ir koncentrēts un daudz efektīvāks nekā mājās gatavotais dzērveņu sīrups vai ievārījums.
Ausu sāpes
Nē. Ne Liene Smane, ne Sandra Bērziņa neiesaka ģerānijas jeb tā sauktās ausu puķes sulas pilināšanu bērna ausīs. Ausis nedrīkst arī sildīt! Dzirdes sistēma ir smalka un jutīga, ar daudziem dažādiem anatomiski sarežģītiem veidojumiem, un to saslimšanas gadījumā jābūt īpaši uzmanīgiem. Ja ir aizdomas par vidusauss iekaisumu, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, pediatru vai otorinolaringologu. Ārstēšanu visbiežāk sāk ar pretiekaisuma līdzekļiem un deguna pilieniem vai aerosoliem, kas noņem deguna dobuma tūsku. Ja iekaisums tomēr ir bakteriāls un ir attīstījies vidusauss iekaisums, to ārstē ar antibiotikām.
Problēmas ar vēderu
Jā. Daktere Sandra Bērziņa caurejas gadījumā iesaka lietot kumelīšu, piparmētru, ķimeņu vai ceļteku uzlējumu (2 tējkarotes izvēlēto drogu aplej ar puslitru ūdens, atstāj ievilkties uz 20 minūtēm). Dienas laikā šo uzlējumu izdzer pa karotītei. Labi palīdzēs arī svaigas vai kaltētas mellenes. Savukārt aizcietējumu gadījumā palīdzēs linsēklas (ne vairāk par 6 tējkarotēm dienā!). Tās var apliet ar ūdeni vai samaltas pievienot ēdienam. Noder arī žāvētas plūmes – tās gan pirms lietošanas ieteicams izmērcēt.
Apdegumi
Nē. Uz apdeguma nedrīkst likt ne eļļu (smiltsērkšķu eļļu arī ne!), ne skābo krējumu.
Jā. Uzreiz pēc apdeguma bojātā vieta 10–15 minūtes jādzesē zem vēsa (bet ne ledaina) tekoša ūdens. Pēc tam var uzlikt vēsu, slapju dvieli. Tas palīdz atvēsināt apdeguma vietu un neļauj karstuma radītajam bojājumam ietiekties dziļāk audos. Ja ir pieejama alveja, var uzlikt gareniski pārgrieztu tās lapu – alvejas mīkstums gan atvēsinās, gan dziedēs. Bērnam ir jāiedod sāpes mazinoši medikamenti, piemēram, ibuprofēns vai paracetamols bērna vecumam un svaram atbilstošās devās. Pēc tam ieteicams vērsties pie ārsta, lai novērtētu, cik brūce ir liela un cik stiprs ir bijis apdegums, lai vajadzības gadījumā noteiktu tālāku ārstēšanu.
