Profilaktiskās veselības pārbaudes. Vai tu izmanto iespēju?

Izglāb sevi!
Gundega Gauja
Gundega Gauja
29. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock.com
Dzīvesveids, kustības, ēšanas paradumi ir pamatu pamats mūsu veselībai. Nākamais solis ir profilaktiskās veselības pārbaudes, tāpēc grēks būtu neizmantot tās iespējas, ko valsts noteiktos laika intervālos piedāvā bez maksas. Kad un kā šie skrīningi tev tiek piedāvāti, bet kad pēc tiem jāvaicā pašai?

Konsultē LĪGA GAIGALA, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece.

Šobrīd par valsts līdzekļiem tev pienākas sešas profilaktiskās veselības pārbaudes. «Tur ietilpst viena ikgadējā veselības apskate pie ģimenes ārsta, kas vērsta uz visu orgānu sistēmu pārbaudi, trīs dažādi skrīningi onkoloģisku slimību profilaksei, viena mērķtiecīga pārbaude sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanai un viena mērķtiecīga cukura diabēta pārbaude,» skaidro Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala.

Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir sevišķi svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības, tām var nebūt pamanāmu simptomu. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt informāciju par veselības stāvokli un, ja nepieciešams, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Pacientu vecumposmi, kad iespējams veikt skrīnigus, noteikti, izpētot, kad populācijā kopumā visbiežāk novērota saslimšana ar attiecīgajām slimībām. Tāpēc noteiktā laikā par dažām no šīm pārbaudēm mēs saņemam informatīvas vēstules vai par tām informē ģimenes ārsts, tomēr dažkārt ir vērts painteresēties arī pašai. Statistika liecina, ka daudzi neizmanto šīs piedāvātās profilakses iespējas – vai nu slinkuma dēļ, vai arī tāpēc, ka nav informēti.

Tātad – kādā laika periodā un vecumposmā vari pieteikties uz valsts apmaksātajām pārbaudēm?

1. APSKATE (profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta)

Ja gada laikā neesi vērsusies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu kaiti, tad tev ir tiesības doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati (ģimenes ārstam jābūt līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu). Būtu svarīgi savu sakāmo pirms tam pārdomāt, lai apskate būtu iespējami jēgpilna. Ģimenes ārsts uzklausīs, iztaujās, izvērtēs vispārējo veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā arī izmērīs asinsspiedienu, pulsu, izklausīs sirdi, plaušas. Ārstam būtu jāveic arī vēdera iztaustīšana, limfmezglu apskate, vairogdziedzera stāvokļa novērtēšana, krūšu dziedzeru apskate un iztaustīšana un citas pārbaudes. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, ārsts var noteikt padziļinātas pārbaudes, piemēram, papildus veikt asins analīzes vai citus izmeklējumus, kas izriet no sūdzībām un atradnēm profilaktiskās apskates laikā.

Pacienta iemaksa par profilaktisko apskati nav jāmaksā.

2. SKRĪNINGI

  • Kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostika. To paredzēts veikt reizi gadā vecumā no 50 līdz 74 gadiem, arī ja nav nekādu sūdzību. Tas ir tā dēvētais slēpto asiņu tests. Aploksni ar nosūtījumu un pašu testu izsniedz ģimenes ārsta praksē – ja ārstam par to piemirsies, vaicā to pati. Šis tests parādīs slēptās asinis fēcēs, ko ar aci nevar redzēt. Cilvēkam var arī nebūt nekādu sūdzību, bet slēptas asinis var liecināt par dažādām zarnu slimībām, tai skaitā – onkoloģiskām. «Statistikas dati rāda, ka 70 procenti zarnu vēža gadījumu tiek diagnosticēti novēloti,» stāsta Līga Gaigala. «Šis tests ir iespēja slimību konstatēt agrīni. Sākuma stadijā varbūt pat vēl būs iespējams operēt endoskopiski un, visticamāk, būs labāki rezultāti nekā tad, ja pacients tiks stacionēts jau ar vēdersāpēm, asiņainu vēdera izeju. Ja tiks atrastas slēptās asinis, tālāk sekos kolonoskopijas izmeklējums.» Pērnā gada nogalē tests tika krietni uzlabots, un tā veikšana kļuvusi ļoti vienkārša. Agrāk bija nepieciešami trīs testa paraugi, tagad ir tikai viens. Tests kļuvis precīzāks, pirms tā pacientam nav vairs jāievēro diētas ierobežojumi. Viens gājiens uz tualeti, un darīts. Testu var nodot ģimenes ārsta praksē vai noteiktos Centrālās laboratorijas punktos, kuru saraksts pievienots testa iepakojumā. Par testu pacientam nav jāmaksā.
  • Dzemdes kakla vēža skrīnings. Skrīnings paredzēts sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem, tas jāveic reizi trijos gados. Par iespēju veikt skrīningu sievietes tiek informētas Nacionālā veselības dienesta izsūtītā vēstulē, kas pienāk uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja tu nedzīvo šajā adresē vai ja vēstules no pastkastītes pazudusi, tā nav bēda – skrīningu vari veikt tik un tā, jo visi dati atrodami kopējā elektroniskā sistēmā. Tad jāvēršas ārstniecības iestādē, kas ir līgumattiecībās ar NVD (piemēram, lielo veselības centru reģistratūrās vai pie ginekologa) un jānoskaidro, vai šī vēstule ir sagatavota un kāds ir uzaicinājuma numurs. Kad tas būs noskaidrots, varēsi veikt pārbaudi. Vēstuli neizsūta, ja pēdējā gada laikā jau ir apmeklēts ginekologs un valsts apmaksāts onkocitoloģiskais izmeklējums jau ir veikts. Vēl vēstuli nesūta tām sievietēm, kuru deklarētā adrese nav Latvijā, un arī tad, ja reģistros ir dati par esošu onkoloģisko slimību, jo tad paciente jau tiek novērota īpašā režīmā. Par skrīningu nav jāveic pat pacienta iemaksa. Taču, ja ginekologa apmeklējuma laikā sāksi risināt arī citus jautājumus – un tā parasti notiek –, tad tā tiks uzskatīta par vizīti un būs jāmaksā pacienta iemaksa 4 eiro. Uzrādot vēstuli, valsts apmaksās onkocitoloģisko uztriepi arī tad, ja sieviete dodas pie maksas ginekologa.

3. PROFILAKTISKĀS PĀRBAUDES

  • Krūts vēža profilaktiskā pārbaude. Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem jāveic krūts mamogrāfijas pārbaude reizi divos gados. Arī šai pārbaudei saņemsi uzaicinājuma vēstuli – līdzīgi kā dzemdes kakla vēža skrīningam. Arī šajā gadījumā tev var nebūt līdzi uzaicinājuma vēstules, un, ja vien uzaicinājums tev ir sagatavots un vēl nav izmantots, tu varēsi veikt pārbaudi. Vēstuli izsūta reizi divos gados apmēram trīs mēnešu laikā pēc sievietes dzimšanas dienas. Par izmeklējumu nav jāmaksā, ir tikai jāieplāno laiks, jāsazvanās ar ārstniecības iestādi – lielākoties ir dzīvā rindā, bet atsevišķās vietās var iepriekš pierakstīties.
  • Sirds un asinsvadu slimību noteikšana ar SCORE metodi. Skrīningu veic pie ģimenes ārsta no 40 gadu vecuma ar intervālu reizi piecos gados (40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā). Šajā pārbaudē vērtē riska faktorus sirds un asinsvadu slimībām. Visbiežāk šī pārbaude tiek apvienota ar profilaktisko gada apskati. Ārsts izvaicās par kustību daudzumu, izmērīs asinsspiedienu, noteiks ķermeņa masas indeksu, noskaidros holesterīna rādītājus, veiks sirds un miega artēriju auskultāciju, elektrokardiogrammu. «Situācijas var būt dažādas, jo liela noslogojuma apstākļos ģimenes ārstam var arī piemirsties pacientam šo pārbaudi piedāvāt. Tāpēc nekad nav par ļaunu par savu veselību painteresēties pašiem,» skaidro Līga Gaigala.
  • Cukura diabēta profilaktiskā pārbaude. No 40 gadu vecuma ir augsts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, tāpēc reizi trijos gados ir jānosaka glikozes līmenis asinīs. Ja laikus konstatē diabētu vai stāvokli, ko sauc par prediabētu, uzsākot ārstēšanu un mainot dzīvesveidu, ir iespējams diabētu novērst vai vismaz attālināt. Uz šo pārbaudi aicina ģimenes ārsts, kas izsniedz nosūtījumu uz laboratorisku izmeklējumu. Tas būs jāveic, tukšā dūšā nododot venozās asinis. Ja tev ir pāri 40, bet ārsts par cukura diabēta profilaktisko pārbaudi neko nesaka, apvaicājies pati. Ja analīze rāda, ka cukura līmenis ir normas robežās, tad uz nākamajiem trim gadiem vari par to aizmirst. Ja ne – ārsts ieteiks, kādi vēl izmeklējumi veicami. Pārbaude ir bezmaksas, taču būs jāmaksā par pašu asins paņemšanas procedūru (cena laboratorijās – 1–2 eiro).

SVARĪGI!

Ja rodas aizdomas, negaidi!

«Skrīnings pēc savas dziļākās būtības ir izmeklējums apstākļos, kad nav nekādu dziļāku sūdzību,» uzsver Līga Gaigala. «Ja rodas kādas aizdomas vai sūdzības, palīdzība jāmeklē uzreiz! Tad nekādā gadījumā nevajag gaidīt noteiktu vecumu vai noteiktu dzimšanas dienu, pēc kuras NVD izsūtīs uzaicinājuma vēstuli. Piemēram, ja ir aizdomas par veidojumu krūtī, ir jādodas pie ārsta (tad gan par mamogrāfiju būs jāmaksā pacienta iemaksa).» Un vēl – nav nekādas jēgas salīdzināt tev un citiem paziņām veiktos ikgadējos izmeklējumus. Piemēram, ja tava kolēģe apgalvo, ka «man gan ģimenes ārsts katru gadu nozīmē vēdera dobuma ultrasonogrāfiju», tas nenozīmē, ka tas būtu obligāti arī tev, – tā ir cita cilvēka individuāla veselības situācija, nepieciešamību veikt šo vai citu izmeklējumu, katrā konkrētajā gadījumā izvērtē ārsts, un tam nav saistības ar oficiālajām profilaktiskajām pārbaudēm.

Skrīnings pēc savas dziļākās būtības ir izmeklējums apstākļos, kad nav nekādu sūdzību.

Kas NAV profilaktisko pārbaužu sarakstā

  • Plaušu rentgens. Pretēji bieži sastopamam viedoklim – valsts neparedz profilaktiski reizi gadā veikt plaušu rentgenu. Ārsts to nozīmē atbilstoši situācijai – ja ir sūdzības, anamnēze, ja bijusi saskarsme ar tuberkulozes slimnieku un citos gadījumos.
  • Pilna asinsaina. Arī tā nav obligāta. Ģimenes ārsts asins analīzi nozīmēs, izvērtējot sūdzības. Turklāt šī analīze netiek uzskatīta par izteikti informatīvu – daudzas nopietnas slimības nekādi neatspoguļojas asinsainā, arī slimam cilvēkam tā var būt perfekta.

PIEMĒRS

Tev ir 40 gadu. Kādas pārbaudes jāveic?

  • Ikgadējā ģimenes ārsta apskate.
  • Dzemdes kakla skrīnings.
  • SCORE tests sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanai.
  • Cukura diabēta skrīnings.

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+