Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piekrītu, reizēm tiešām nav viegli saprast, ko dakteris domā, sacīdams, ka tev olnīcā ir cista… Principā cista ir pūslītis, kurš pildīts ar šķidrumu, un tas var būt gan puscentimetru liels, gan 20 centimetrus liels vai vēl lielāks. Vispirms būtu svarīgi saprast, kas tā ir par cistu. Visbiežāk (un visticamāk!), ja dakteris absolūtā mierā pasaka: «Jums ir cista…» un nekāds sīkāks paskaidrojums neseko, ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā ir konstatēts funkcionāls veidojums olnīcā, kuram tur jābūt.
Kā tad tā?!
«Kā jābūt?!» – tu tagad brīnies. Jā, olnīcas, kā zini, darbojas cikliski un tās nosaka tavu auglību, iespēju ieņemt bērniņu.
Olnīcai ir ļoti sarežģīta uzbūve. Tai izšķir ārējo daļu – garozu – un iekšējo daļu – serdi. Serdi veido irdenie saistaudi, kuros atrodas daudz nervu un asinsvadu. Savukārt garozas saistaudos dabiski veidojas olnīcas pūslīši jeb folikuli. Sākumā katrs pūslītis (pirmatnējais folikuls) sastāv no nenogatavojušās olšūnas ovocīta, ko aptver viena kārta folikulārā epitēlija.
Folikuliem augot, palielinās epitēlija kārtu skaits, vēlāk starp epitēlijšūnām rodas šķidrums, izveidojas ar šķidrumu pildīts folikuls, kurš aptver briestošo ovocītu.
Folikuli attīstoties pamazām tuvojas olnīcas virsmai, turklāt tie arī lielā daudzumā izstrādā sievišķo hormonu estrogēnu. Nobriedis folikuls, kurš parasti ir 2 –2,5 centimetrus liels, plīst, un olšūna no tā nokļūst vēderplēves dobumā, bet no turienes – olvadā, lai satiktos ar spermatozoīdiem un apaugļotos.
Pēc ovulācijas plīsušais folikuls pārvēršas par dzelteno ķermeni, kas izdala galvenokārt citu sievišķo hormonu progesteronu (arī estrogēnus) un sagatavo dzemdes iekšējo slāni, lai grūtniecība varētu iestāties. Ja grūtniecība neiestājas, šis cikls notiek atkal – normāli tas ir reizi ik pēc četrām nedēļām jeb 28 dienām, parasti pamīšus te vienā, te otrā olnīcā.
Kādai sievietei cikla garums var būt arī 21 diena, citai 35 dienas.
Šajā sakarā olnīcās šad tad, veicot ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, var ieraudzīt funkcionālās cistas – tātad tās, kuras pašas par sevi cikliski paradās un pazūd.
Folikulārā olnīcu cista rodas, ja nav notikusi ovulācija jeb olšūnas izdalīšanās un olšūnu saturošais folikuls turpina augt, tā var būt pat 5–7 centimetrus liela. Šādas cistas biežāk veidojas sievietēm ap četrdesmit, kad olnīcu darbība kļūst kūtrāka. Savukārt dzeltenā ķermeņa cista veidojas, ja ovulācija notikusi, taču cistas iekšpusē turpina uzkrāties šķidrums. Funkcionālas cistas reti rada sūdzības un, kā jau sacīju, divu četru mēnešu laikā tās pašas izzūd.
Proti, nekāda ārstēšana – ne ķirurģiska, ne hormonāla – nav vajadzīga.
Bet, lai sievietei būtu mierīgs prāts, it īpaši, ja funkcionālā cista bijusi lielāka par 3 centimetriem, dakteris iesaka pēc laika atkārtoti veikt kontroles ultrasonogrāfiju, lai pārliecinātos, ka pirmreizējā diagnoze patiesi bijusi precīza un nekāda cita veida cistu nav.
Reizēm šī funkcionālā cista – folikulārā vai dzeltenā ķermeņa – var pārplīst un trāpīt uz maza asinsvadiņa, un tajā vietā izveidojas asinsizplūdums. Vizuāli šī cista atgādina mazu asins recekli uz olnīcas. Ārsti to gudri sauc par hemorāģisku cistu.
Šīm cistām, izmeklējot olnīcas ar ultrasonogrāfu, ir specifiskas pazīmes, un tās var labi atpazīt un izvērtēt.
Arī hemorāģiskas cistas, laikam ejot, parasti pazūd pašas, asiņošana spontāni apstājas, un nekāda ārstēšana nav vajadzīga.
Kad sievietei ir menopauze, olnīcas vairs nestrādā pareizi un cikliski, un tad reizēm var veidoties funkcionālas serozas cistas, kas ir ar ūdeņainu saturu un sasniedz diezgan lielus izmērus. Proti, tā kā vairs nenotiek ovulācija, šie folikuli turpina augt un augt. Ir gadījumi, kad seroza cista, sasniedzot noteiktu izmēru, augšanā apstājas un tad pati lēnā garā degradējas, savukārt citreiz šāda cista sasniedz lielu izmēru un tā arī olnīcā paliek.
Seroza cista neizveidojas vienas dienas laikā, līdz ar to sievietes organisms pie šā veidojuma pamazām pierod un nerodas nekādas īpašās sajūtas, ka olnīcā kaut kas nav lāga.
Proti, diskomforts un sāpes uzreiz neparādās. Tomēr nākotnē šādas parastas funkcionālas serozas cistas var sagādāt raizes gan pašai sievietei, gan viņas dakterim – pēkšņi un visnepiemērotākajā situācijā! ! Proti, ja olnīcā ir liela cista, pastāv risks, ka olnīca var sagriezties ap savu asi un sākt sevi žņaugt.
Medicīniski to sauc par olnīcas torsiju, un šī jau ir neatliekama situācija, kas prasa ātru ķirurģisku ārstēšanu.
Tāpēc šādas lielāka izmēra serozas cistas parasti rūpīgi novēro – ar domu, lai saprastu, vai tās samazinās vai tomēr saglabājas iepriekšējā izmērā. Tas ir ļoti būtiski.
Īstās labdabīgās cistas
Šo cistu veidošanās nav atkarīga no mēnešreižu cikla, tās rodas patoloģisku šūnu dalīšanās dēļ. Cistai ir apvalciņš jeb kapsula, kuru veido audi, un iekšā atrodas šķidrumu kolekcija. Tādas var būt mucinoza tipa cistas, kas pildītas ar želejveida, gļotainu saturu un radušās no olnīcas pamataudiem, tādas var būt dermoīda cistas jeb teratomas, kas veidojas no embrionālajiem audiem un tās satur taukus, ādas, matu, zobu, kaulu un skrimšļu fragmentus, bet visizplatītākās ir endometriozes cistas jeb endimetriomas.
Katrs cistas veids būtu vesela raksta vērts, taču kopējā ideja tām visām ir viena: šīs labdabīgās cistas, kas nav funkcionālas, bez ķirurģiskas iejaukšanās nepazudīs.
Ko darīt? Sākumā iespējams cistu novērot, bet daudz kas atkarīgs no pacientes sūdzībām un vēlmēm. Ja sievietei cista rada sāpes vai spiediena sajūtu, tad ir maz diskusiju – jāoperē, un viss. Jaunākām sievietēm vienmēr ir svarīga saudzīga ķirurģija – cista uzmanīgi jāizloba ar visu apvalciņu, lai maksimāli saglabātu veselos olnīcas audus, olšūnu rezerves, savukārt pēc menopauzes vienkāršākais un drošākais variants reizēm ir olnīcas izņemšana.
Bet, ko darīt sievietēm, kurām atrastā īstā olnīcu cista nesagādā nekādu diskomfortu? Daudz ko nosaka cistas izmērs.
Jo lielāks veidojums, jo lielāka ticamība, ka cista kaut kad tomēr radīs diskomfortu un olnīca var sagriezties.
Taču nav arī tā: ja ir cista, obligāti būs torsija! Nē, risks nav nemaz tik milzīgs. Taču savlaicīga cistas operācija tev būtu jāuztver kā apdrošināšanas polises iegāde. Jā, nopirkto polisi vairums nekad neizmanto, jo nav radusies šāda nepieciešamība, taču mēs pērkam polisi ar domu, ka tā varbūt būs vajadzīga.
Līdzīgi ir ar cistu operācijām. Mēs nekad nevaram paredzēt, kad negadījums notiks. Tāpēc jaunām sievietēm ar lielākām olnīcu cistām – varbūt virs 3 centimetriem, bet noteikti, ja cista pārsniegusi 5 centimetru izmēru – ir vērts apsvērt domu par ķirurģisku ārstēšanu.
Jo lielāka olnīcas cista, jo lielāks risks, ka tā var nospiest normālos, veselos olnīcas audus, un rezultātā tie atrofējas.
Jo lielāka cista, jo tehniski sarežģītāka būs operācija. Bet vispirms ar katru pacienti par šīm lietām jāizrunājas. Ir sievietes, kuras ļoti baidās no ķirurģijas. Viņas sākumā varētu iztikt ar cistas novērošanu, situāciju kontrolēt, regulāri veicot ultrasonogrāfijas izmeklējumu.
Arī operācijas ir dažādas
Jebkuras operācijas mērķis ir ikvienu īsto cistu (izņemot endometriozes cistu) izņem ārā, to nepārplēšot, jo vienmēr pastāv risks, ka kāda atipiska šūna tur iekšā tomēr varētu mājot un pārvērsties par ļaundabīgu. Lai gan rūpīga pirmsoperācijas izmeklēšana ļauj mums maksimāli šādu risku izslēgt…
Pirmā izvēles jeb zelta standartmetode mūsdienās ir laparoskopiska operācija, cenšoties caur maziem caurumiņiem ar speciāliem instrumentiem saudzīgi izlobīt cistu no olnīcas ar visu kapsulu.
To ieliek speciālā maisā, lai kapsula nepārplīst, un tas ļauj cistu kontrolēti evakuēt no vēdera dobuma. Proti, vispirms atsūc cistas saturu, un tad lēnām izvelk laukā pašu maisiņu ar visu cistu. Līdz ar to lielākais grieziens vēderā ir aptuveni 8 centimetri. Šādā veidā var izoperēt pat 10–15 centimetrus lielu cistu. Daudz kas atkarīgs arī no pacientes miesas uzbūves. Vieglāk operēt jau dzemdējušu sievieti vai garāka auguma pacienti, tad, kā saka, ir vairāk rūmes, kur ar laparoskopijas instrumentiem manipulēt.
Vēl laparoskopija ir brīnišķīga metode tāpēc, ka paciente jau operācijas dienā ceļas kājās, nākamajā dienā staigā un pēc nedēļas vai divām pilnībā atgriežas ikdienas dzīvē.
Ja ir ļoti liela cista (12–15 centimetri diametrā) un ja ir pārliecinošas aizdomas par ļaundabīgu slimību, mūsdienās veic laparatomijas – operācijas ar lielu griezienu, jo šādos gadījumos tas tomēr nodrošina lielāku ķirurga darba drošību un kvalitāti.
Kādreiz dzirdēti stāsti par cistu punkcijām jeb cistas satura atsūkšanu caur vēdera priekšējo sienu vai caur vagīnu… Jā, šāda iespēja pastāv, arī pats to esmu darījis, bet lēnām no šīs metodes novēršos, jo tā nevieš manī pārliecību. Šāda veida ārstēšana iespējama tikai un vienīgi pie endometriozes cistām.
Tavas lielās bažas
Un tās būtu šādas: vai ar ultrasonogrāfiju tik tiešām pietiek, lai pateiktu, vai cista ir labdabīga vai ļaundabīga?
Atbildēšu šādi: ginekoloģiskā ultrasonogrāfija zinoša, pieredzējuša ārsta rokās ir ļoti labs izmeklējums ar augstu precizitāti, kas dod iespēju mums saprast, kas notiek olnīcās, kā arī identificēt, vai cista ir labdabīga vai ļaundabīga. Ja dakterim rodas aizdomas par ļaundabīgu cistu vai robežstāvokli, tad nepieciešami papildu izmeklējumi – jāveic asins analīzes, nosakot onkomarķierus CA125 un HE4, un pēc tam var apdomāt, vai tā būs datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse, kas sniegs papildu informāciju. Šoreiz tavs jautājums bija par labdabīgajām olnīcu cistām, vai ne tā?! Un pārliecinoši lielākā daļa cistu ir labdabīgas.
Pazīmes, kas liek domāt par labdabīgu cistu olnīcā
Jau lielāka izmēra… Izņemot endometriozes cistas, tās pat pavisam maziņas var radīt izteiktas sūdzības.
- Pastāvīga vai neregulāra spiediena vai smaguma sajūta vēderā.
- Izteiktas trulas sāpes iegurņa rajonā. Piemēram, tikai dzimumattiecību laikā. Vai vairāk lokalizētas vienā pusē.
- Dažāda rakstura sāpes – velkošas, reizēm pēkšņas, lēkmjveida, izteiktas tajā pusē, kur atrodas cista.
- Izmaiņas mēnešreižu asiņošanā. Tā var kļūt gan mazāka, gan pastiprināties, pats cikls kļūst neregulārs.
- Vēdera pūšanās.
- Biežāka čurāšana vai spiedoša sajūta uz taisno zarnu un urīnpūsli. Šādi simptomi parasti rodas jau pie lielāka izmēra cistiskiem veidojumiem.
Svarīgi! Ja tu zini, ka tev ir cista un pēkšņi parādās spēcīgas sāpes vai vemšana, nekavējoties vērsies pie neatliekamās medicīniskās palīdzības!
