Ko par tavu veselības stāvokli stāsta tava mēle

Padomi
Gundega Gauja
Gundega Gauja
Šodien
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Mēle var daudz ko pavēstīt par tavu veselību. Tikai – kā šos signālus nolasīt pareizi? Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīnikas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dr.habil.med. Ingrīda Čēma.

Vesela mēle ir maigi rozīga, valga, viendabīga, uz tās var būt viegls aplikums, kas arī skaitās normāli. Mēles izskatu ietekmē arī tas, ko ēdam, dzeram, kādus medikamentus lietojam, vai smēķējam un – ar ko slimojam. Mēle tiešām atspoguļo organisma kopējo veselības stāvokli un vistiešāk – kuņģa un zarnu trakta, gremošanas sistēmas situāciju, jo mēle būtībā ir tās pirmais posms.

Taču – izmaiņas uz mēles var norādīt uz izmaiņām arī citviet organismā. Ja uz mēles redzamas neparastas izmaiņas, visbiežāk komplektā ir vēl citi simptomi – dedzināšana, sūrstēšana, sausums.

Pirmais speciālists, pie kura tādā situācijā būtu jādodas, ir zobārsts. Tieši zobārsts spēj identificēt, ka problēma ir lielāka, un nosūtīt pacientu pie mums – uz Orālās patoloģijas klīniku Stomatoloģijas institūtā. Tālāk jau mēs risinām situāciju. Nepieciešamības gadījumā paņemam analīzes – uztriepes paraugu uzsējumam –, ko sūtām uz laboratoriju. Reizēm rekomendējam pacientam doties pie gastroenterologa… Bet jebkurā gadījumā – pirms ķerties pie ārstēšanas, jānoskaidro, ar ko tieši ir darīšana.

Mēles krāsai nav nekāda sakara ar E vielām. Tad jau mums visiem būtu krāsu izmaiņas uz mēles! Turklāt, cik man zināms, E vielu analīžu mēles kontekstā nemaz nav.

Tipiskākie problēmu signalizētāji uz mēles ir trīs – krāsa, aplikums un reljefs.

Krāsa

Krāsa ir viens no izteiktākajiem simptomiem, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Te nav runas par aplikuma krāsu, bet par pašu mēli. Krāsu palete var būt visai raiba – no baltas līdz pat melnai krāsai, taču visbiežāk uz mēles novēro izmaiņas baltā krāsā.

BALTA

  • Sēnīšu infekcija – visizplatītākais iemesls baltai mēlei. Ir arī sūdzības par sausumu un dedzināšanu mutē. Parasti vainīgā ir Candida albicans jeb tā dēvētā piena sēnīte. Daļai pacientu tā būtībā pieder pie normālas mutes mikrofloras, tomēr ir dažas situācijas, kas līdzsvaru var izjaukt, un tad sēnīte mēdz savairoties. Piemēram, ja ir novājināta imūnsistēma, ja valkā zobu platītes, ja lietotas antibiotikas vai astmas dēļ kaklā pūsti kortikosteroīdi. Arī diabēta slimniekiem, dzelzs un B grupas vitamīnu anēmijas gadījumā, HIV/ AIDS slimniekiem… Risks saslimt mēdz būt tiem, kas nemazgā rokas un lieto netīrus produktus. Tāpēc augļi un dārzeņi pirms ēšanas ir jāmazgā.
  • Leikoplakija – raksturīgs perlamutra baltas krāsas plankums uz mēles, kas būtībā ir izmaiņas epitēlijšūnās un var liecināt par priekšvēža stāvokli. Plankums mēdz parādīties jebkurā vietā uz mēles, bet biežāk mēles sānos. Šis simptoms ir nopietns pamats satraukumam, tāpēc drošības labad labāk parādīties speciālistam, lai varētu paņemt audu paraugu izmeklēšanai. Biežāk novēro smēķētājiem.
  • Matainā leikoplakija – tādas kā baltas, iegarenas josliņas mēles sānos. Šādas pārmaiņas biežāk novēro ļaudīm ar novājinātu imunitāti, un tās raksturīgas tiem, kas slimo ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV/AIDS). Šādas izmaiņas izraisa arī Epšteina-Barras vīruss – tas organismā saglabājas visu mūžu, bet šīs izmaiņas ir labdabīgas, un speciāla ārstēšana nav nepieciešama.
  • Lihen ruben planus jeb plakanā ēde – tai pavisam ir sešas formas, un vienā no tām slimība var izpausties kā balts plankums uz mēles. Tiesa, parasti šo patoloģiju novēro ne tikai uz mēles, bet arī uz vaigiem mutes iekšpusē, kur redzamas tādas kā baltas līnijas, kas veido mežģīņveida zīmējumu.

MELNA

  • Normāls pigments. Pigmentācija mēles sānos un galā, kas saistīta ar pastiprinātu melanīna nogulsnēšanos, vairāk raksturīga melnās rases pārstāvjiem. Tas ir normāls, labdabīgs stāvoklis.
  • Medikamenti. Melnu mēles iekrāsošanos īslaicīgi var radīt bismutu saturoši medikamenti, ko lieto iekšķīgi gremošanas orgānu slimību gadījumā.
  • Melanoma – ja uz mēles ir norobežots melns plankums, tas varētu būt ļaundabīgs audzējs.

SARKANA

  • Anēmija. Dzelzs trūkuma gadījumā mēle ir pietūkusi, bāla un gluda, jo raksturīgs zems hemoglobīna līmenis asinīs un diegveida kārpiņu zudums mēles virsmā. B12 vitamīna, folijskābes un citu B grupas vitamīnu trūkums var radīt izteikti sarkanu mēli ar gludu un spīdīgu virsmu, jo arī tad mēles kārpiņas ir nogludinājušās. Mēlei var būt uzburbis, gaļīgs izskats. Tas biežāk raksturīgs vidēja vecuma un vecākiem cilvēkiem. Ja mēle ir sarkana un moka dedzinošas sajūtas, tas norāda uz vispārēju B grupas vitamīnu trūkumu, kas veidojas, ja tos nepietiekami uzņem ar uzturu. B grupas vitamīnu biežāk trūkst vecākiem cilvēkiem un veģetāriešiem, kā arī tad, ja organisms nespēj absorbēt B12 vitamīnu, kas savukārt atkarīgs no vielas, ko izdala kuņģa šūnas, – tā dēvētā iekšējā faktora. Tāpēc B12 vitamīna deficīts var veidoties arī tad, ja izņemta kuņģa daļa vai ir slima kuņģa gļotāda.
  • Zemeņu mēle – izteikti sarkana mēle ir pie skarlatīnas (šarlaka), raksturīga bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem. To izraisa A grupas streptokoks. Sākumā gan mēli klāj biezs balts aplikums, bet pietūkušās, sarkanās papillas, izspraucoties cauri aplikumam, rada tipisku zemeņu izskatu. Arī noloboties baltajam aplikumam, var redzēt spilgti sarkanu aveņu vai zemeņu krāsas mēli. Vēl pēc pāris dienām parādās izsitumi ādā. No zemeņu mēles tiek vaļā, ārstējoties ar antibiotikām.
  • Eritematozā jeb atrofiskā sēnīte – tādā gadījumā mutes audi var būt sarkani, iekaisuši, sāpīgi, ar raksturīgu sausumu mutē. Tā var notikt pēc antibiotiku un kortikosteroīdu lietošanas. Pie šīs problēmas pieder arī tā dēvētais rombveida glosīts, kad mēles mugurējā virsmā parādās gluds, rombveida laukums bez papillām. Piemēram, pēc steroīdu inhalācijas.Tad jāveic pārbaude, vai nav Candida albicans sēnīte, un jālieto pretsēnīšu līdzekļi. Ja simptomi nav pārāk izteikti, dažkārt var tikt galā ar lokāli lietojamiem līdzekļiem.
  • Migrējošais glosīts jeb ģeogrāfiskā mēle – it kā sarkani un balti plankumi kopā. Raksturīgo ainu rada sarkani, gludi laukumi, kuros izzudušas mēles kārpiņas. Plankumi var radīt tik raibu ainu, ka atgādina ģeogrāfisko karti. Par migrējošo šo kaiti sauc tāpēc, ka plankumi izsitas vienā vietā, bet diennakts laikā pārvietojas uz mēles pretējo pusi. Šī parādība ir labdabīga, bet tās īstais iemesls nav zināms. Novērots, ka to var sekmēt psiholoģisks stress, smēķēšana, alkohols. Nereti to izraisa arī pārtikas produkti – Indijas rieksti, zemenes, cietie sieri, čipsi, citrusaugļi, sevišķi mandarīni, bet vispirms tomēr jāizslēdz infekcija, jo pie vainas var būt arī stafilokoks un streptokoks. Arī kuņģa problēmas, piemēram, helikobaktērija. Iemesls var būt B2 vitamīna deficīts (ariboflavinosis). Jāizslēdz reakcija uz niķeli saturošiem priekšmetiem. Ir novēroti gadījumi, kad migrējošais glosīts attīstījies pēc kontraceptīvo tablešu lietošanas. Literatūrā aprakstītas izmaiņas vairākos gēnos – proti, ģimenē, vairākās paaudzēs, novēro ģeogrāfisko mēli. Ir pētījumi, kas apraksta saistību ar psoriāzi.

ZILA

  • Paplašinātas vēnas uz mēles – pēc pacientiem redzu, ka no šādas ainiņas cilvēki bieži izbīstas un pat notur par onkoloģiju. Zilie plankumiņi, cilpas vai mezgliņi uz mēles un zem tās ir saistīti ar vēnu paplašinājumiem. Bet varu nomierināt – tas nav nekas bīstams! Ja izmaiņas ir ļoti izteiktas, daudzi dažāda izmēra mezgliņi un cilpas uz mēles un zem tās, šādu mēli mēdz dēvēt par kaviārmēli. Ja cilpiņas netraucē ne ēdot, ne dzerot, ne runājot, tad nedara neko. Ja ir bažas, ka zilo plankumu, kas būtībā ir paplašināta vēna, varētu kaut kā traumēt, labāk šo asinsvada posmu izoperēt.
  • Virsnieru nepietiekamība. Literatūrā aprakstīts gadījums, kad primāras nieru nepietiekamības jeb Adisona slimības gadījumā mēlē un mutes gļotādā novēroti zilganīgi brūni plankumi. Slimībai raksturīga nepietiekama virsnieru hormonu – kortizola un aldosterona – produkcija. Klīniski agrīni nereti grūti atpazīt, bet parasti pirmie simptomi ir tēraudzila vai brūna hiperpigmentācija ādā un mutes gļotādā. Pacients var just nogurumu, vājumu, var būt slikta apetīte, svara zudums un citi simptomi. Viena no agrīnām pazīmēm var būt arī mēles iekrāsošanās zilganā krāsā.
  • Zilganlillā mēle – liecina par sirds mazspēju, plaušu un asinsvadu slimībām, asinsrites traucējumiem jeb sastrēgumiem. Asinis netiek pietiekami piesātinātas ar skābekli. Biežāk – vecākiem cilvēkiem. Tumši zilganlillā būs arī lūpas un pārējā mutes gļotāda.

ORANŽA

  • Daži medikamenti, piemēram, tuberkulozes ārstēšanai, satur tādas sastāvdaļas, kas var mēli īslaicīgi iekrāsot oranžu. Arī burkāns, kas satur ļoti daudz bēta karotīna, lietots par daudz var iekrāsot gan ādu, gan mēli. Citi pārtikas produkti, kas satur lielu daudzumu bēta karotīna, ir saldie kartupeļi, papaija, ķirbji, mango. Reizēm ādas un mēles normālās krāsas atgūšana var ilgt vairākas nedēļas vai mēnešus

DZELTENA

  • Dzeltenā mēle var būt dzeltes pazīme, kas ietver augstu pigmenta bilirubīna daudzumu organismā. Kārpiņas dzelteni brūnas mēdz iekrāsot arī pārmērīgi lietots mentols, eikalipts un alkohols.

BRŪNA

  • Matainā mēle – šo nosaukumu lieto, lai aprakstītu neparastu pārklājumu uz mēles augšējās – mugurējās – virsmas. Tas veidojas, ja mēles kārpiņas kārtīgi nenolobās un to virsma pastiprināti pārragojas. Nereti kārpiņu garums var sākt atgādināt matus. Tāds izskats ir relatīvi izplatīts, īslaicīgs un nekaitīgs stāvoklis, biežāk mēdz būt vecākiem cilvēkiem. Iemesls var būt slikta mutes higiēna, mīkstas barības lietošana, baktēriju un sēnītes pievienošanās, smēķēšana.

    Atkarībā no faktora, kas to izraisījis, mēlei var būt no gaiši brūnas līdz pat tumši brūnmelnai nokrāsai, bet nereti arī – balta, zaļganīga un rozā. Visvieglākais risinājums – sākt ēst cietu barību, kas mehāniski notīrīs mēli, un ar laiku garās kārpiņas pazudīs. Ja kārpiņas saaugušas pārāk biezas, ārsts var izrakstīt gelu ar keratīnu šķīdinošu darbību, ko smērēt uz mēles un kas veicinās garo kārpiņu pazušanu.
  • Mutes higiēnas produktu dēļ. Piemēram, ilgstoši lietojot mutes skalošanai specifiskus dezinfekcijas šķidrumus un zobu pastas, kas satur hlorheksidīnu, rodas sausa mute, un ar laiku kārpiņas tiek kairinātas un iekrāsojas brūnas. Tāpēc būtu jāievēro maksimālais skalošanas ilgums – divas nedēļas. Pārstājot lietot šīs vielas, mēle atgūst iepriekšējo izskatu. Mēles iekrāsošanos nereti var radīt arī kafija un tēja, pārtikas produkti, kas satur mākslīgās krāsvielas.

Aplikums

Ar to ir pavisam vienkārši – jo vairāk, jo sliktāk. Mēdz pat teikt – aplikuma biezums ir proporcionāls problēmas lielumam. Balts aplikums var veidoties, ja ir slikta mutes higiēna, un to veicina sausums mutē. Rezultātā mēles kārpiņas uzbriest, iekaist, savairojas baktērijas un sēnītes. Kopā ar mirušajām epitēlijšūnām, kas nolobījušās, un pārtikas daļiņām var veidot pelēkbaltu aplikumu mēles virsmā.

Ja ir sūdzības par izteiktu aplikumu, vispirms būtu jāpaņem bakterioloģiskā uztriepe, jānosūta uz laboratoriju un jāpaskatās, kādi mikrofloras pārstāvji izaugs – stafilokoks, streptokoks, sēnīte vai citi. Atkarībā no atbildes jāveic ārstēšana.

Ja aplikums ir dziļākā mēles daļā, pie vainas būs kuņģa un zarnu trakta saslimšana.

Tādos gadījumos var veikt gastroskopiju, kolonoskopiju un meklēt konkrēto kaiti – varbūt tā ir disbakterioze, uzsūkšanās traucējumi, kuņģa čūla vai citas gastro problēmas, kas tālāk jārisina ar gastroenterologa palīdzību.

Reljefs, mēles virsma

Vesela mēle izskatās smalki raupja – diegveida kārpiņu dēļ. Pašā priekšā ir maigas, samtainas sēņveida kārpiņas, kuras ir atbildīgas par saldās garšas atpazīšanu – tāpēc mēs saldējumu laizām ar mēles galu. Mēles dziļākajā galā ir daudz lielākas, izteiktākas kārpiņas, circumvallate, kas ir nedaudz paceltas un tāpēc labi redzamas. Ir pacienti, kuri šīs kārpiņas notur par audzēju, bet šādi uztraukumi ir lieki, jo tāds mēles reljefs ir normāls.

Mēles centrā jābūt nelielai vertikālai rieviņai, var būt arī pa kādai nelielai rieviņai sānos – tas viss ir normāli. Kādreiz mēle ir saplaisājusi un rievu ir ļoti daudz. To parasti novēro vecākiem cilvēkiem, tas ir labdabīgs stāvoklis, bet reizēm rievas izraisa dedzināšanas vai sāpju sajūtu. Daudzās rievas norāda uz deģeneratīviem procesiem organismā, kas veidojas ar gadiem. Bet ir arī slimības (sindromi), kur rievotu mēli novēro kā vienu no klīniskiem simptomiem.

Izpēti savu mēli!

Vislabākais laiks mēles aplūkošanai ir no rīta pēc pamošanās vai stundu pēc ēšanas, vai medikamentu lietošanas, kad siekalas mēli ir jau notīrījušas.

Ja pēti mēli no rīta pirms brokastīm, nedaudz palielināts aplikums ir normāli. Pa nakti uz mēles sakrājas baktērijas, mutes mikrofloras sastāvdaļas, vēl kādas ēdiena atliekas, nolobījies epitēlijs. Ja ir kāda kaite, rīta aplikums var būt izteiktāks.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+