Rīga +21°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
SPKC epidemiologi patlaban organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.
Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.
SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.
Sarunā ar aģentūru LETA centra pārstāve Ilze Arāja norādīja, ka vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem. SPKC organizēja arī papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.
Pašlaik SPKC gaida laboratoriskās testēšanas gala rezultātus, kas varētu palīdzēt sīkāk raksturot vīrusu un, iespējams, noteikt izraisītāja piederību noteiktajai pasaules ģeogrāfiskajai zonai, lai secinātu par inficēšanos ārzemēs vai Latvijā. Par situāciju SPKC informējusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru pašlaik norisinās konsultācijas.
Sievietei, kura, iespējams, mirusi no trakumsērgas, ārstniecības iestādē netika novēroti galvenie simptomi, pēc kuriem būtu nosakāma trakumsērga, tāpēc viņa pārvesta uz Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu, aģentūrai LETA pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Kad sieviete nonāca slimnīcā ar veselības problēmām, bija zināms, ka viņa iepriekš bijusi ārzemēs, tāpēc izmeklētas iespējamās infekcijas, tostarp trakumsērga. Pēc Semjonova teiktā, vadlīnijas nosaka, ka trakumsērga identificējama tostarp pēc smaganu bojājumiem, kas šādos gadījumos ir ļoti būtiski, taču sievietei tie netika konstatēti. Arī pēc sekcijas mirušās smaganas bijušas «kā bērnam», kas mediķus ļoti izbrīnījis.
Otrs simptoms ir bailes no ūdens, ko izjūt pacients, taču arī šajā gadījumā netika skaidri noteikts, vai paciente baidās no trokšņiem vai ūdens, klāstīja slimnīcas vadītājs. Tāpēc neirologs secinājis, ka sievietei, visdrīzāk, ir psihiska rakstura problēmas, un viņa nogādāta uz psihoneiroloģisko slimnīcu, kur arī mirusi.
Semjonovs pieļāvis, ka sieviete sasirgusi ar vīrusa paveidu, ar kuru līdz šim Latvijas mediķi nav saskārušies. Taču, lai izslēgtu iespējamību, ka kādā diagnozes noteikšanas posmā ir pieļauta kļūda, slimnīcā sākta izmeklēšana.
Pēc negadījumā slimnīcā veikta dezinfekcija un vakcinēts abu ārstniecības iestāžu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personāls, kas bijis saskarsmē ar pacienti.
Pēdējie divi dzīvnieku trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti 2012. gadā. Savukārt pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti 1993. gadā, 1996. gadā un 2003. gadā, katrā gadā konstatējot vienu saslimšanas gadījumu.
SPKC atgādināja, ka vakcinācija pret trakumsērgu vienmēr ir nepieciešama pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku. Vakcinācija ir nepieciešama gadījumos, kad slims dzīvnieks cilvēku sakodis vai saskrāpējis, tāpat saslimšanu var izraisīt slimā dzīvnieka siekalu nokļūšana uz gļotādām, bojātas ādas un brūcēm.
Kaut cilvēka inficēšanās no cilvēka ir drīzāk ir apšaubāma, tomēr, ņemot vērā to, ka trakumsērga vienmēr ir letāla slimība, ārstu uzmanība tiek pievērsta katram gadījumam, kad nevar būt izslēgta inficēšanās.
Gadījumos, kad slimnieka siekalas nokļūst uz cita cilvēka gļotādas, bojātas ādu vai brūces ir svarīgi vērsties pie ārstniecības personas, norāda SPKC pārstāve, lai pārliecinātos, ka nav notikusi saslimšana ar trakumsērgu.
Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Trakumsērga vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība ir novēršama ar vakcināciju, informēja Arāja.
