Rīga +5°C 
KLAUSIES
Laime – darīt to, kas padodas
«Lai gan aktrises stāžs man ir liels, nominācija Gada aktrise man ir pirmo reizi,» teic Jūlija Ļaha. «Par to jāsaka paldies Eiripīdam, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu radīja lugu Hekube, kas ir aktuāla arī mūsdienās. Mana varone zaudējusi visu, kļuvusi no karalienes par verdzeni, taču nevis padodas, bet uzņemas misiju pieprasīt taisnu tiesu, lai slepkavas un bezgoži netiek sveikā cauri. Tas, par ko runā Eiripīds, man bija ļoti labi saprotams, tāpēc arī loma izdevās. Protams, ir milzīgs prieks un pagodinājums, ka tiku pamanīta. Prieks, ka žūrija atbrauca uz Daugavpili un novērtēja to, ko šajā izrādē esam ielikuši,» saka Jūlija. Viņas iemiesošanos galvenajā varonē novērtēja arī skatītāji Kiprā – vietā, kur šis stāsts radās. «Izrādi spēlējām latgaliski, un arī Kiprā daudzi mūs saprata. Tur dzīvo daudz mūsējo.
Reizēm man ir neērti savu paziņu priekšā, ka es Ivaru bieži pieminu, it kā viņš joprojām būtu šeit.
Latgaļu valodas seniskais skanējums ļoti piestāv sengrieķu traģēdijai,» tā viņa. Jūlijas Ļahas aktrises karjera sākās 14 gadu vecumā dzimtajā Daugavpilī. Viņa darbojās režisora Valentīna Maculēviča izveidotajā teātra studijā jauniešiem. Viņš pamanījis Jūlijas talantu un izšķirīgā brīdī stingri iebakstījis Jūlijai ar pirkstu: «Stāties!» Tā režisors kliedēja jauniņās aktrises šaubas – izvēlēties aktrises vai tomēr kostīmu mākslinieces ceļu, ko jau bija aizsākusi, mācoties mākslas skolā.
«Tā ir lielākā laime – darīt to, kas tev vislabāk padodas,» saka Jūlija. Viņas ceļš veda sākumā uz Liepājas teātri, tad uz Rīgu, bet jau vairākus gadus viņa ir atpakaļ dzimtajā pusē. «Daugavpilī jūtos ļoti labi. Taču arī Liepājas teātrī tiku silti uzņemta,» atceras viņa.
Jūlija atzīstas – viņai joprojām līdzi velkas jau pārdesmit gadus senais seriāla UgunsGrēks varones Santas Ziemeles tēls. «Izrādās UgunsGrēku periodiski rāda televīzijā. Arī mani skolnieki šad tad izvelk kaut kādus TikTok sižetus.
Es gan mēģinu viņiem iestāstīt, ka tā neesmu es,» stāsta Jūlija.
«Esmu par šo lietu pat rakstījusi televīzijai, kur man teica – tas gan neesot nekāds pārkāpums.
