Rīga +3°C 
«Es piepildīju savu mērķi, jo parādīju labāko, kas vien bija iespējams. Protams, bija arī kļūdas… Taču
ceru, ka Latvijā pēc Pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm aizvien vairāk cilvēku uzzinās, kas ir ušu,
un vēlēsies ar to nodarboties. Taču tagad jau jādomā par pasaules čempionātu, kas notiks Filipīnās,» tā ceturtdienas rītā lidostā Rīga, atgriežoties no olimpiādes, žurnālam Privātā Dzīve sacīja 16 gadus vecais Roberts Ritenbergs. Viņš godam pārstāvēja valsti, pirmo reizi olimpiskajās spēlēs iekļautajā disciplīnā – ķīniešu kaujas mākslu veidā ušu.
Jaunais sportists jau pirms došanās uz sacensībām jutās pagodināts, jo kopā ar peldētāju Vitāliju Kuzinu viņam tika uzticēts nest Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā. Līdz šim Roberta kontā ir otrā vieta Eiropas ušu čempionātā, trešā – pasaules tradicionālajā ušu čempionātā, kas risinājās Ķīnā. «Manā paveidā taiči nav jācīnās ar pretinieku, bet jāuzstājas, demonstrējot cīņas mākslas tehniku un lēcienus,» paskaidro Roberts.
Roberta mamma zinātniece un baleta māksliniece Olga Sozinova, kura lidostā sagaidīja dēlu, Privātā Dzīve pastāsta par slavenā vectēva Haralda Ritenberga lomu viņu dzīvē. «Lai arī abi sazinājās ne pārāk bieži, šīs tikšanās Robertam bija ļoti nozīmīgas. Vectēvs mūžībā devās pagājušā gada nogalē, un dēlam tas bija liels zaudējums,» tā viņa. Savukārt Roberts piebilst:
«Nenoliedzami šim sporta veidam ir daudz kopēja ar baletu, jo nepieciešama izturība, lokanība un koordinācija.
Vectētiņš mani gan iedvesmoja, gan arī atbalstīja visā, ko daru.» Acīmredzot stalto stāju un plastiku Roberts mantojis gan no vectēva, gan arī no tēva baleta mākslinieka Dīna Ritenberga.
Liktenīga sakritība, ka dienā, kad bija Roberta pirmais starts Dakarā, Rīgas Pirmajos Meža kapos tika atklāts piemineklis leģendārajam baleta premjeram, pasniedzējam un aktierim Haraldam Ritenbergam, kas mūžībā devās pagājušā gada nogalē 93 gadu vecumā.
Interesanti, ka Roberta mamma Olga pati savulaik trenējusies ušu un, puiku gaidot, jau zinājusi, ka mazo vedīs uz nodarbībām pie sava trenera Romāna Vlasenko.
«Kad Robertam bija vien divarpus gadu, pirmo reizi aizvedu viņu uz treniņu.
Tagad, skatoties dēla uzstāšanos, ļoti uztraucos, īpaši fināla sacensībās, kad viņam no rokām izkrita vēdeklis… Jāsaprot, ka garā auguma dēļ, viņam tehniski ir daudz sarežģītāk izpildīt visas kustības nekā sāncenšiem, kuri bija krietni mazāka auguma.»
Roberts profesionāli šim cīņas mākslas veidam pievērsies nu jau vairāk nekā sešus gadus. «Pirms olimpiādes beidzamo pusgadu trenējos pat sešas reizes nedēļā. Varu teikt,
vasaras brīvlaika man vispār nebija.
Par laimi, vēl mācos 11. klasē, un nav jāgatavojas eksāmeniem. Pašlaik saņemu daudz apsveikumu no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas biedriem,» atklāj Roberts, piebilstot, ka, gatavojoties atbildīgajam startam, vajadzēja atteikties no pastaigām un izklaidēm ar draugiem.
Sacensībās Dakarā viņš bija tērpies melnā ar sarkaniem rakstiem izšūtā tērpā jeb ifu, ko iegādājies Ķīnā. Šādus sacensību kostīmus var nopirkt specializētajos veikalos vai arī pasūtīt internetā. Atkarībā no ušu paveida tie ir ar garām, īsām vai bez piedurknēm, un cena no auduma kvalitātes un izšuvumu daudzuma var būt no 50 līdz pat 450 eiro. «Es pats sev izvēlējos melnas krāsas tērpu no dabiska materiāla, jo man patīk un arī piestāv vislabāk,» pastāsta Roberts.
