Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Vai es drīkstu slimnīcā prasīt atsevišķu palātu, lai izvairītos no rezistentajām baktērijām?
– Atsevišķa palāta pacientu no rezistentas infekcijas nepaglābs, labākajā gadījumā nedaudz samazinās risku saslimt. Vismazākā iespēja inficēties būtu speciālās palātās ar slēgto gaisa apmaiņas sistēmu. Tās ir telpas ar paaugstinātu spiedienu, no kurām gaiss tikai izplūst, bet ieplūst caur speciāliem filtriem. Šādas palātas tiek izmantotas atsevišķās situācijās – pacientiem, kam ir augsts risks inficēties. Piemēram, ja ir izteikts imūndeficīts, kaut vai bērniem ar onkoloģiskām slimībām. Tomēr ikdienā katru pacientu ievietot šādā palātā nevar, un tas arī nav vajadzīgs.
Jebkuru pacientu, kuru pārved pie mums no citas slimnīcas, piesardzības dēļ mēs uzskatām par pacientu ar rezistentu infekcijas izraisītāju organismā. Viņš tiek izolēts, līdz iespējams puslīdz precīzi noskaidrot, vai viņam ir vai nav rezistentas baktērijas.
Rezistentās baktērijas ir visu intensīvās terapijas nodaļu problēma – tās ir gan pie mums, gan citās slimnīcās.
Jo lielāka slimnīca, jo lielāks risks, ka rezistentās baktērijas inficēs pacientu. Otrs faktors, kas ietekmē inficēšanās risku, ir atrašanās laiks intensīvās terapijas nodaļā: jo tas ilgāks, jo inficēšanās risks lielāks. Katrā slimnīcā ir speciāls dienests, kas nodarbojas ar rezistento baktēriju uzraudzīšanu, un šie dienesti apmainās ar informāciju. Lielāks risks inficēties ar rezistentu infekciju ir arī pacientiem, kuri slimnīcā nokļūst no ilgstošas aprūpes iestādēm. Savukārt, ja pacientu atved no mājām, viņš tiek izolēts tikai tad, ja ir aizdomas par rezistentu infekciju.
– Lai slimnīcā guļošais radinieks nesaķertu vēl kādu infekciju, varbūt neapmeklēt viņu – lai nejauši neaiznestu ko nevēlamu?
– Kādreiz ciemiņus slimnīcās uzskatīja par infekciju ievazātājiem. Tagad uzskats ir pilnībā mainījies. No ārpuses, visticamāk, nekādus bīstamus mikroorganismus slimnīcā ienest neizdosies, visi potenciālie kaitnieki slimnīcā jau ir. Drīzāk iespējams, ka tos aiznes sev līdzi uz mājām, tāpēc slimnieku apmeklēšana ir rūpīgi apsverama.
Īpaša piesardzība jāievēro tiem, kas ir uzņēmīgi pret infekcijām, un mammām ar maziem bērniem.
Jālieto bahilas, vienreiz lietojamie halāti, pēc ciemošanās slimnīcā pie sasirgušā rada vai drauga noteikti jādezinficē rokas.
– Vai es drīkstu atteikties no antibiotiku lietošanas, kamēr nav noskaidrots, kāds mikroorganisms man infekciju izraisījis?
– Ja pastāv liela varbūtība, ka slimības iemesls ir baktērija, tad gaidīt vairākas dienas līdz precīzai izraisītāja noskaidrošanai nedrīkst – ārstēšana jāuzsāk uzreiz. Tas no vienas puses. No otras – ja iespējamais izraisītājs ir vīruss, antibiotikas vispār nebūtu nepieciešamas, tās var pat nopietni kaitēt veselībai. Vai to izdodas izskaidrot cilvēkam, kurš, piemēram, gripas vīrusa dēļ jūtas ļoti slikti, atkarīgs no ārsta un pacienta abpusējās saprašanās līmeņa.
Katrs gadījums ir citāds, universālu recepšu nav, bet pacientam un ārstam noteikti jāpārrunā iespējamā ārstēšanas taktika, tās ieguvumi un riski. Jāatceras, ka nekaitīgu zāļu pasaulē nav! Arī antibiotikām ir blakus efekti. Bet – kad vajag, tās jālieto. Turklāt, ja cilvēks jūtas slims, parasti viņš arī pats vēlas, lai viņu uzreiz ārstē ar visstiprākajām antibiotikām.
Problēmas drīzāk rada tas, ka cilvēki paši mājās uz savu galvu sāk lietot antibiotikas. Dara to nevajadzīgi un nepareizi. Piemēram, mēģina šādā veidā ārstēt iesnas. Tas veicina rezistento mikroorganismu vairošanos. Arī slimnīcā jāierobežo antibiotiku lietošana, jo pat ārsti tās reizēm izmanto, kur nevajag.
– Ko es varu darīt, lai baktēriju rezistence pret antibiotikām nepieaugtu?
– Tu vari nelietot antibiotikas nepamatoti. Tu vari aicināt cilvēkus nelietot antibiotikas bez vajadzības, bet – tā ir tikai neliela daļiņa no kompleksa, kas jāveic, lai situācija nepasliktinātos. Tu vari aktīvi iestāties, lai veicinātu bioloģisko lauksaimniecību.
Tu vari atbalstīt visas akcijas, kurās aicina antibiotikas nepamatoti nelietot lauksaimniecībā.
Šī ir joma, kur tiek izmantoti aptuveni 80 procenti pasaules antibiotiku. Svarīgi, lai lauksaimnieki un industriālie gaļas ražotāji nedotu putniem un dzīvniekiem antibiotikas kā pārtikas piedevas, kas veicina augšanu. Arī, lai zivju fermās neizmantotu antibiotikas. Tu vari aicināt, lai lauksaimnieki nespirinātos pretim tad, kad nepieciešams dzīvniekus iznīcināt, lai cik finansiāli sāpīgi tas būtu.
Ir daudzi pētījumi, ka gaļā un zivīs, kas atrodamas lielveikalu plauktos, konstatētas rezistentās baktērijas. Vislielākais risks, ja gaļa vai zivis nākušas no zemēm, kur nav augsts drošības kontroles līmenis, piemēram, Āzijas valstīm.
Tu vari censties dzīvot veselīgi un nenokļūt slimnīcā, lai rezistentās baktērijas iegūtu.
– Vai tiešām ir tik traki, ka pēc dažiem gadiem daudziem nevienas no zināmajām antibiotikām vairs nepalīdzēs?
– Jā, tas nav pārspīlēti.
Vēl es vēlos uzsvērt, ka nepamatota un pārspīlēta antibiotiku lietošana negatīvi ietekmē mūs pašus.
Pēdējos gados daudz runā par mikrobiomu – baktēriju kopumu, kas dzīvo katrā no mums, un skaitliski baktēriju skaits pārsniedz organisma šūnu skaitu. Mikrobioms lielā mērā nosaka to, kāds katram ir raksturs, uzvedība, ar kādām slimībām slimo. Tikko cilvēks sāk lietot antibiotikas, tās nogalina ne tikai baktērijas, kuras izraisījušas slimību, bet arī daļu no tām, kas normāli dzīvo organismā un veido to, kāds mēs katrs esam. Sekas, tieši kā katras zāles to mainīs, nav prognozējamas. Tāpēc katru reizi antibiotiku lietošanas nepieciešamība ir rūpīgi jāapsver kopā ar ārstu.
Situācija Latvijā
Piecu gadu laikā antibiotiku patēriņš mūsu valstī nav būtiski mainījies. Vēsturiski Latvijā antibiotikas lieto maz, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Tas labi. Tomēr, ja Skandināvijas valstīs ļoti plaši izraksta penicilīnu, kas ir vienkārša antibiotika, tad Latvijā ārsti izvēlas plašāka spektra un jaunākas paaudzes antibiotikas, kas vairs nav pozitīva tendence rezistences kontekstā.
