Kaite, kas ir pat Britnijai Spīrsai - psoriāze

Veselība
Anija Pelūde
Anija Pelūde
30. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Psoriāze sastopama diviem vai trim latviešiem no katra simta. Tiešām daudz. Skaidro dermatoloģe un veneroloģe Dr. med. Ilona Hartmane.

– Cik noprotu, psoriāze pēdējo gadu laikā kļūst arvien populārāka.

– Statistiski mēs varam saskaitīt valsts apmaksātos pakalpojumus, un katrai medicīnas iestādei zināms arī tas, cik daudz pacientu ar psoriāzi tā apkalpo par maksu… Es neteiktu, ka šie skaitļi būtu krasi pieauguši, taču, lielāki tie ir. Mans skaidrojums? Pacienti biežāk vēršas pie daktera.

Dermatologs nav tiešās pieejamības ārsts – uz valsts apmaksātajām konsultācijām pacienti dodas ar ģimenes ārsta nosūtījumu… Bet tagad cilvēki vairāk nāk arī uz maksas vizītēm – viņi vairs negaida mēnešiem ilgi, kad pienāks valsts rinda, viņi izvēlas samaksāt paši un konsultāciju saņemt ātrāk.

Kāpēc? Pacientus, kuri agrāk nav ādas ārstus apmeklējuši, ļoti interesē, kādas ir mūsdienīgās iespējas uzlabot slimības gaitu. Viņi nāk pēc informācijas! Agrāk bija vērojama liela skepse: cilvēki samierinājās, ka psoriāzi īsti apārstēt nevar, pierada, sadzīvoja ar savu slimību.

Bet tagad pacienti tic vai saprot, ka cīņā ar psoriāzi viņiem var labāk palīdzēt. Tas ir stimuls, kas cilvēkiem liek vērsties pie ārsta.

Pilnībā psoriāzes iemesli vēl joprojām nav īsti zināmi, taču pētījumi liecina, ka noteicošā loma ir imūnsistēmai. Tiek uzskatīts, ka imūnsistēma kļūdaini aktivizē tādu balto asinsķermenīšu paveidu kā T šūnas. Aktivizētās T šūnas ierosina iekaisumu, kas liek ādas šūnām augt pārāk ātri. Normālos apstākļos āda nomainās aptuveni 30 dienu laikā. Taču psoriāzes gadījumā tas notiek mazāk nekā vienā nedēļā, rezultātā šūnas veidojas pastiprināti un nenobriedušās šūnas krājas ādas virspusē un nolobās. Tāpēc cilvēki psoriāzi dēvē par zvīņēdi.

– Psoriāze ir ģenētiska vai dzīves laikā iegūta slimība? Un vai tā ir lipīga?… Šie jautājumi allaž nāk prātā, kad cilvēks pirmo reizi sastopas ar šo kaiti.

– Psoriāze var būt iedzimta un var attīstīties dzīves laikā, taču tā nav lipīga ādas slimība – to nekādā ziņā nav iespējams iegūt, pieskaroties cilvēkam, kam ir psoriāze. Lai sāktos psoriāze, nepieciešams kāds to ierosinošs faktors.

Katrā no mums sēž gan onkogēni, gan arī psoriāzes gēni, kuri kādu apstākļu dēļ sāk izpausties un – attīstās slimība, vai – tieši otrādi – apstākļi ir tik labvēlīgi, ka gēni guļ un slimība neattīstās.

Protams, ja tavi vecāki vai vecvecāki slimo ar psoriāzi, risks arī pašai saslimt ar šo slimību ir diezgan augsts, taču šī pirmā tipa jeb ģenētiski noteiktā psoriāze ir skaitliski mazāk cilvēkiem, biežāk sastopama tomēr ir psoriāze, kura attīstās vidēji no 25 līdz 45 gadu vecumam – tātad aktīvajā dzīves posmā, kad ir diezgan daudz stresa situāciju, pārmaiņu un arī negatīvo emociju.

Nervozēšana ļoti slikti ietekmē ādas aizsargspējas.

Agrāk vīrieši, kas ap trīsdesmit gadu vecumu vērsās pie ārsta psoriāzes dēļ, bieži atzinās, ka psoriāzes sākums esot bijis, dienot armijā. Tagad obligātās karaklausības vairs nav, toties ir cits stress – mūsdienās pacienti par stresu sauc savu ikdienu. Skraida uz vairākiem darbiem, mūžīgā sēdēšana sociālajos tīklos. Katrā ziņā tā nav mierīga atpūta kā mīlas romāna lasīšana.

Gadās arī, ka cilvēkam pirmo reizi mūžā psoriāzi konstatē seniora vecumā, ap septiņdesmit. Var jau būt, ka slimība viņam bijusi agrāk, taču tā vienkārši nav pamanīta, toties, kad turpinās organisma novecošanas process un saasinās citas kaites – cukura diabēts vai sirds asinsvadu vainas –, arī psoriāze liek par sevi manīt izteiktāk. Piemēram, ar psoriātisku artrītu, kad slimība skar locītavas. Jāsaprot, ka psoriāze nav tikai ādas vaina – tā ir autoimūna sistēmiska slimība jeb visa organisma saslimšana.

– Man bija priekšstats, ka psoriātiskais artrīts attīstās tikai tad, kad psoriāze ir ļoti smagā formā, kad cilvēks izteikti noklāts ar zvīņojumiem.

– Situācijas mēdz būt dažādas. Ir pacienti ar ļoti smagu ādas psoriāzes formu, bet locītavas nav skartas, un otrādi – psoriāzei raksturīgā ādas zvīņošanās parādās ļoti maz, toties ir ārkārtīgi spēcīgi izteikti locītavu bojājumu. Pārskatot savu pacientu slimības vēstures, jāatzīst, ka psoriātiskais artrīts ir bieži sastopams. Tāpēc pacienti, kas ierodas pie dermatologa ar psoriāzes ādas formu, ļoti rūpīgi jāizmeklē un jāpierāda vai jānoraida arī psoriātiskā artrīta klātbūtne.

Psoriāze ir ārkārtīgi viltīga slimība.

Nereti pirmās psoriāzes pazīmes ir bijušas tikai niecīgas pārmaiņas nagos un nenozīmīgas pārmaiņas locītavās, un tikai pēc tam parādās izteikta ādas simptomātika. Ir arī pacienti, kam viss notiek vienlaikus – ļoti saasinās psoriāzes izsitumi un tajā paša laikā ir ārkārtīgi izteikts rīta stīvums ar locītavu bojājumiem un sāpēm.

– Psoriātiskais artrīts izpaužas tāpat kā citi artrīti?

– Līdzīgi. Pirmās pazīmes ir pietūkušas, stīvas un reizēm sāpīgas locītavas no rītiem. Visbiežāk tiek skartas pirkstu locītavas, kas ar laiku rada plaukstu deformāciju un ierobežo kustības.

– Vai ārstēšana atšķiras?

– Ārstēšanas principi, sistēmiskie medikamenti psoriātiskajam artrītam un ādas psoriāzei ir vienādi. Atšķirība vienīgi tāda – ja patiešām ir smagi locītavu bojājumi ar kontraktūru un deformāciju un ādas simptomātika ir minimāla, šādos gadījumos galveno lomu slimības ārstēšanā uzņemas reimatologs, bet, ja ir smagi ādas bojājumi, tad pacients ir dermatologa aprūpē.

Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Kuras ir biežākās ar psoriāzi saistītās blakusslimības?

– Pētījumos iegūti pārliecinoši rezultāti, ka iekaisums, ko rada psoriāze un psoriātiskais artrīts, palielina varbūtību saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, ar sirds išēmisko slimību – salīdzinot ar tiem, kam nav psoriāzes.

Lielāka varbūtība saslimt ar diabētu ir pacientiem ar vidēji smagu un smagu psoriāzi, kā arī tad, ja slimība norit ilgstoši.

Pacientiem ar psoriātisko artrītu biežāk ir augsts glikozes līmenis tukšā dūšā nekā tiem, kam ir reimatoīdais artrīts. Psoriāzi pacientiem ar čūlaino kolītu diagnosticē astoņas reizes biežāk nekā vidēji populācijā, bet pacientiem, kam ir gan čūlainais kolīts, gan psoriāze, ir lielāks risks saslimt ar vēl citu iekaisīgu slimību.

Teicāt, ka viena no psoriāzes un psoriātiskā artrīta pazīmēm var būt nagu izmaiņas. Kādas? Tas ir tas, ko cilvēks pats varētu pamanīt.

– Jā, īpaši tiem, kam asinsradinieki slimo ar psoriāzi, mēs dodam padomu sekot līdzi savu nagu izskatam… Sākumā var būt nelielas distrofiskas izmaiņas – mazas bedrītes, gropītes, baltas līnijas uz naga, naga lobīšanās, sarkani plankumi aiz naga.

Biežāk mēs skatāmies roku nagus, bet vajadzētu pārbaudīt arī kāju nagus.

Pie kāju nagu pārmaiņām vainīga var būt arī sēnīšu infekcija, un par to ir jāpārliecinās, veicot analīzes. Cilvēkam var būt gan sēnīte, gan psoriāze nagā.

Kādreiz uz ādas ir minimāli izsitumi, piemēram, tikai neliela ādas lobīšanās galvas matainajā daļā, un īsti nevar pateikt, vai pacientam ir vai nav psoriāze. Tad tiek meklētas vissīkākās psoriāzes pazīmes, kādas vien var būt – mazie simptomiņi, un nagiem šajā ziņā ir ļoti liela diagnostiska nozīme. Piemēram, ja dakteris cilvēkam konstatē nagu pārmaiņas, tas jau rosina domāt par psoriāzi.

– Kāda lasītāja raksta, ka viņai lobās āda ausu ejās un dermatoloģe izteikusi aizdomas par psoriāzi. Taču nekādas analīzes neesot veikusi. Jo no auss ejas nevarot paņemt audu gabaliņu biopsijai. Kā vispār pierāda psoriāzi?

– Pieredzējis ārsts diagnozi konstatē pēc simptomiem. Šaubu gadījumā, kad netipiski noritoša psoriāze jāatšķir no citas ādas slimības, iesaka veikt ādas biopsiju. Arī tad, ja pacientam slimība skārusi visa ķermeņa ādu, jo, pēc literatūras datiem, apmēram 20 procentos gadījumu eritrodermiskā psoriāze var transformēties T šūnu limfomā. Tad jāpārbauda, vai šī transformācija notikusi.

Ja trūkst klīnisko simptomu, atpazīt psoriāzi palīdz arī dermaskopija. Proti, dakteris apskata bojāto ādas laukumu ar to pašu aparātiņu, ar ko pārbauda dzimumzīmju dabu.

Par ausu ejām… Tā nav pateicīga vieta, kur veikt ādas biopsiju. Pirmkārt, tas būtu sāpīgi un ļoti asiņotu. Otrkārt, jautājums, ko histologs, aplūkojot šo ādas šūnas gabaliņu mikroskopā, varēs redzēt… Ja viņš izmeklējuma slēdzienā uzrakstīs, ka ir ādas iekaisums, dermatīts, tas diagnostikai maz ko palīdz.

Ja ausu ejās lobās āda, noteikti būtu jāpārbauda mikroflora, vai tur nav ieperinājusies sēnīšu infekcija. Un, protams, būtu ļoti skrupulozi jāizmeklē pārējā āda – jāpārbauda lielās ādas krokas, jo psoriāze var izpausties arī tajās.

Psoriāze konstatēta, bet ja tā īpaši netraucē… Locītavas nesāp, ādas bojājuma perēklītis mazs, varbūt pat tikai galvas matainajā daļā, kur to īsti neredz, mati ārā nekrīt, tad varbūt likties mierā un vispār neārstēties?

– Svarīgi, kā cilvēks pats traktē labu ārstēšanas rezultātu – ko viņš grib sasniegt! Katrs pacients ir individuāls.

Nereti nākas novērot, ka cilvēki ar smagāku psoriāzi sadzīvo, viņi pie savas slimības ir pieraduši.

Bet ir pacienti ar nelieliem dežūrperēklīšiem, kuri grib par katru cenu no tiem atbrīvoties, un šī cīņa ar dežūrperēkļiem, kad pie vieglas slimības formas kādreiz nozīmē neadekvātu terapiju, stiprākus medikamentus, diemžēl var sekmēt vieglas formas psoriāzes transformāciju spēcīgākā psoriāzes formā.

Tāpēc, ja ir viegla psoriāze, pacienti būtu vairāk mudināmi un mācāmi darīt visu, lai psoriāze neattīstītos tālāk. Protams, simtprocentīgi efektīvas profilakses nav, un tomēr ārsts var dot padomus par ādas kopšanu, par diētu, par dzīves stila pārmaiņām.

  Piemēram!

 – Cilvēkam jāsaprot, ka psoriāze sākumstadijā nav bīstama un arī neietekmē citus orgānus. Bet, lai vieglā psoriāze neattīstītos tālāk, tā ir jāuzmana. Nav labi, ja cilvēks bez ārsta kontroles lieto kortikosteroīdus jeb hormonus saturošās ziedes. Tas nav pieļaujams! Toties noteikti jālieto ādas mitrinātāji un eļļotāji psoriāzes skartajās vietās un pēc dušas vai vannas – uz visas ķermeņa ādas. Tā ir ļoti būtiska epidermas aizsardzība. Svarīgi, lai ādas virsējā kārta nekļūst sausa un lai saglabātu pareizo pH līmeni.

Bet kā reāli dzīvē notiek? Parasti tad, kad uz ādas parādās psoriātiskie izsitumi, pacienti atceras par mitrinātājiem, bet, kad psoriāze regresē, zvīņošanās norimstas, viņi nodomā: «Psoriāze pazudusi, āda tīra – ai, nesmērēšu…» Nejūt motivāciju šos līdzekļus pirkt un lietot.

Taču ierosinošie faktori nekur nav izgaisuši, T šūnas atrodas tikai snaudošā stāvoklī un gaida nākamo stresa epizodi, kad atkal izpausties!

Tāpēc ādas laukumi, kur bijuši slimības perēkļi, joprojām jāmitrina, lai būtu ārējā epidermas aizsardzība. Protams, mitrinātāji nevar psoriāzi savaldīt pavisam, taču, lai attālinātu tās uzliesmojumu un lai ilgāk noturētu ārstēšanas labo efektu, tur gan tie var ļoti palīdzēt.

– Aptiekā pilni plaukti ar mitrinošiem krēmiem. Viens kritērijs varētu būt cena, bet – kas vēl?

– Visiem mitrinātajiem darbības princips ir vienāds – tie ietauko ādu, bet psoriāzes pacientiem vairāk būtu iesakāmi mitrinātāji ar lielāku urea jeb urīnvielas daudzumu. Jāņem vērā arī psoriāzes tips. Piemēram, plaukstu un pēdu psoriātiskie bojājumi atšķiras no ķermeņa ādas bojājumiem, un tāpēc kādreiz jālieto mitrinātājs, kurā ir lielāks pretiekaisuma komponents, citreiz tieši otrādi – svarīgi, lai pārsvarā ir urīnviela.

Pēc fototerapijas iesaka izmantot mitrinātāju Decubal. Tas ir speciāli izstrādāts psoriāzes pacientiem. Un vēl – jāizvēlas tādi mitrinātāji, kuri satur arī taukvielas. Ādas sabiezējuma gadījumā ziede ir efektīvāka nekā krēms, bet pacientiem lielākoties tā nav pieņemama taukainības dēļ. Tāpēc ziedes iesaka pirms naktsmiera, bet dienā lieto krēmu.

– Tagad farmācijas firmas piedāvā arī dušas eļļas.

– Profilaksei tās der. Agrāk psoriāzes pacientiem rekomendēja ārstnieciskās vannas – siltam ūdenim pievienot dažādas mīkstinošas piedevas: sodu, cieti, pienu, olīveļļu, citas… Tagad dzīves stils ir mainījies, kļuvis straujāks, un, arī lai taupītu ūdeni, izdomāja dušas eļļas, kuras atvieglotu mitrinātāju lietošanu. Lai vienkāršāk! Es komentētu: gaumes lieta.

Arī pirtis psoriāzes pacientiem palīdz. Izsitumi pēc tam var būt sārtāki, un tomēr ādas stāvoklis kopumā uzlabojas, mazinās diskomforts un nieze.

Tikai jāatceras, ka ieteicams uzturēties līdz 65 grādiem karstā pirtī un pēc pirtēšanās noteikti uz ķermeņa ādas jāuzklāj mitrinošs krēms.

Savukārt, ja ir aktīva psoriāze, tad gan no pirtī iešanas jāatturas un nedrīkst lietot arī aktīvās kortikosteroīdu ziedes, tad jāizmanto tikai un vienīgi viegli ādu atlobošie līdzekļi, kas satur salicilskābi. Kad svaigie psoriāzes elementi vairs neattīstās un psoriāze regresē, tad, jā, cilvēks atkal drīkst iet pirtī.

Psoriāzi izprovocē un saasina uzbudinošas lietas, jebkurš kairinājums var rosināt izsitumu veidošanos… Tas, ko mēs nevaram mainīt, ir aukstais un mitrais klimats, – vairumam rudeņos un ziemā psoriāze izpaužas krasāk. Bet! Cilvēks pats var regulēt, cik stundas viņš atvēl miegam. Arī stresa situācijas viņš var menedžēt.

Parasti cilvēki atrunājas, ka no stresa nav iespējams izvairīties, tad esot jāmaina darbs vai jāiet prom no darba.

Tā ir, bet jāmācas arī sabalansēt savu dzīvi, atpūtu ar darbu. Būtu jāizvairās lietot alkoholu pārmērīgās devās.

Tāpat cilvēks var kontrolēt lieko svaru, lai neveidojas metabolais sindroms. Cilvēkam var būt viegla psoriāze, bet – kā tā izpaudīsies, atkarīgs arī no blakusslimībām. Ja viņam ir palielināts svars, paaugstināts asinsspiediens, nosliece uz cukura diabētu, protams, ka tas viss var slikti ietekmēt psoriāzi. Jo pacients būs vispārēji veselāks, jo būs mierīgāks, arī psoriāze atkāpsies.

Ir arī, piemēram, pilienveida psoriāze, kas vairumā gadījumu attīstās pēc pārslimotām streptokoka infekcijām… Tātad, ja cilvēks retāk slimo ar augšējo elpceļu saaukstēšanās slimībām, tas rada labvēlīgu vidi, lai psoriāze neattīstītos. Jābūt fiziskām aktivitātēm, nevajadzētu smēķēt. To visu cilvēks var izpildīt!

– Diēta?

– Striktas diētas nav. Protams, ir pacienti, kas apgalvo, ka viņi no sava uztura izslēguši piena produktus vai glutēnu saturošus ēdienus un psoriāze atkāpusies. Tā var būt. Bet jāatceras arī, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Katrā ziņā kairinošas vai nekvalitatīvas lietas – produkti, kas satur daudz dažādu piemaisījumu – pastiprina iespēju, ka psoriāze uzliesmos. Bet netīras pārtikas ir tik daudz! Pati esmu par to pārsteigta!

Nesen veikalā ieraudzīju vegānu sviestu, cena – arī ļoti pieklājīga… Domāju, droši vien izcili veselīgs produkts, bet labi, ka sāku lasīt sastāvu…

Izrādījās, kā pirmā garajā sastāvdaļu sarakstā bija pieminēta palmu eļļa. Tā laikam tomēr nav visveselīgākais, ko cilvēks varētu ēst…

Kā rīkoties? Jālieto sezonai atbilstoši augļi un dārzeņi. Piemēram, nav īsti pareizi ēst melones un arbūzus janvārī. Labāk izvēlēties vietējos dārzeņus un augļus. Tajā pašā laikā nepārspīlēt ar badinošām diētām.

Cilvēki tagad aizrāvušies ar D vitamīna līmeņa noteikšanu… Būtībā tas nav slikti. Un, ja kādam konstatēts D vitamīna trūkums, tas jāpapildina nevis ar uztura bagātinātājiem, bet, lietojot D vitamīnu, kas ir medikaments. Latvijā tagad ir divi tādi recepšu preparāti – Vigantol un Boncel.

Ir uzskats, ka psoriāzes pacientiem ieteicamas, piemēram, polinepiesātinātās taukskābes, it īpaši omega 3 taukskābes, jo tajās ir iekaisumu mazinošas vielas. Dabīgā veidā omega 3 taukskābes galvenokārt atrodamas jūras zivīs – lašos, makrelēs, mencās… Arī steidzīga ēšana, neregulāra ēšana nav laba.

Vēl svarīgi, lai uz ādas nebūtu vīrusinfekciju. Piemēram, kārpas vai keratozes, vai papilomas, kas attīstās gan hormonālu pārmaiņu dēļ, gan vīrusu ietekmē. Šie veidojumi liecina, ka imunitāte ir novājināta un ka ādas aizsardzība ir zema, tātad arī psoriāze var attīstīties.

– Solārijs? Psoriāzes ārstēšanai labi palīdzot saules peldes.

– Ja runa ir par psoriāzes ziemas formu, tad ultravioletie stari, saules gaisma, patiešām var uzlabot ādas stāvokli. Savukārt, ja cilvēkam ir psoriāzes vasaras forma, tad – gluži pretēji – UV staru ietekmē ādas stāvoklis pasliktināsies.

Par solāriju… Cilvēki bieži vien domā, ka solārijs ir tā pati fototerapija – viena no efektīvām psoriāzes ārstēšanas metodēm. Bet nē, tas ir pavisam citādi! Protams, arī solārijs kādreiz var uzlabot ādas stāvokli. Taču jāsaprot viena būtiska lieta – stari, kurus izmanto solārijā, ir tikai UVA garie stari (nevis psoriāzes apslapēšanai nepieciešamie UVB stari), un tie pazemina ādas imunitāti, tās aizsargspējas.

Jo cilvēkam zemāka ādas imunitāte, jo atvērtāks viņš kļūst dažādām infekcijām un ietekmēm no ārpuses.

Es pati mēdzu pacientus izmeklēt ar Wood lampu, un tad var ļoti labi redzēt, ka bieži vien pacientiem pēc solārija apmeklēšanas pitirosporoze ir diezgan izteikta. Tas nozīmē, ka ādas imūnspējas ir pavājinātas. Šādās situācijās izmanto lokālās ziedes. Ja ar tām nepietiek, nozīmē sistēmisko terapiju, iekšķīgi lietojamas zāles. Tie ir speciāli medikamenti, kas cīnās ar Pityrosporum ovale jeb Malassezia sēnītes klātbūtni, pitirosporozes ierosinātāju.

Vēl par profilaksi… Cilvēkam mūža otrajā pusē augstā asinsspiediena vai kādas sirds asinsvadu slimības dēļ ilgstoši jālieto bēta blokatori, un, ja viņam ir psoriāze, ģimenes ārstam vajadzētu respektēt šo faktu un bēta blokatoru lietošanu iespēju robežās samazināt. Bēta blokatori pasliktina psoriāzes norisi. Tādi ir arī litija preparāti, ko izmanto psihiatrisku traucējumu ārstēšanai, un pretmalārijas līdzekļi.

– Ar ko mazgāt matus, ja ir viegla psoriāze galvas ādā?

– Virspusējas zvīņošanās gadījumā var lietot darvu vai ketokonazolu saturošus ārstnieciskos šampūnus. Labākai iedarbībai tie jāieziež galvas ādā, matos un jāpatur 5–10 minūtes, tad procedūra jāatkārto. Šo šampūnu lietošana ikdienā ir droša, bet dažreiz, ja lieto biežāk par divām reizēm nedēļā, tie var veicināt kairinājumu.

Ja iekaisuma bojājuma perēkļa virsmā ir blīvas zvīņas, jāsāk ar atlobošo līdzekļu lietošanu, piemēram, ar šampūniem, maskām, kas satur salicilskābi. Viens no ārstēšanas veidiem ir uzklāt salicilskābi saturošo preparātu galvas matainajā daļā, aptīt ar kaut ko un stundu tā paturēt, lai veicinātu medikamenta dziļāku iedarbību un zvīņu nolobīšanos.

– Profilakse, tas labi, bet – kā ārstē psoriāzi? Vai te ir kādi jaunumi? Ko jūs varat piedāvāt skeptiķiem, kas saka: nav vērts pie ārstiem iet!

– Pirms izšķirties par medikamenta izvēli, ļoti svarīgi ir izvērtēt psoriāzes smaguma pakāpi. Psoriāzi iedala viegli, vidēji smagi un smagi noritošā. Pieņemts, ka pacienta plauksta ir viens procents no viņa ķermeņa kopējās ādas virsmas, ko apzīmē ar BSA. Psoriāzi par viegli noritošu uzskata, ja BSA ir līdz 3 procentiem. Ja BSA ir robežās no 3 līdz 10 procentiem, tad psoriāze ir vidēji smagi noritoša, bet, ja virs 10 procentiem – smagi noritoša psoriāze.

Iekšķīgi zāles lieto tikai tad, ja psoriāze ir vidēji smaga un smaga. Proti, vieglai formai izvēlas uz ādas klājamas ziedes, krēmus, emulsijas, losjonus, kuri satur arī kortikosteroīdus un citas aktīvās lielas, bet vidēji smagai un smagai – kombinēto terapiju, kurā ietilpst krēmu un ziežu, fototerapijas, sistēmiskās terapijas kombinēšana katram pacientam individuāli.

Ārstēšana ir sarežģīta. Piemēram, ir medikamenti, no kuriem psoriāzes izpausmes mazinās, taču blakusslimību izpausmes saasinās, un tāpēc tos neiesaka lietot.

Smērēt lielus bojātās ādas laukumus tikai ar ziedēm ir apgrūtinoši, turklāt āda pie aktīvās vielas ātri pierod un jēgas nekādas. Pacienti no tādas ārstēšanas nogurst… Taču tagad, kopš 2018. gada 1. janvāra, arī psoriāzes pacientiem Latvijā valsts kompensē tā dēvētās bioloģiskās zāles. Uzreiz gan piebildīšu, ka runa ir par vidēji smagām un smagām psoriāzes formām.

Kāda ir šo zāļu priekšrocība?

– Ja cilvēks uzsāk lietot bioloģiskās zāles, sasniegtais klīniskais efekts, kas ir arī tīra āda, saglabājas ilglaicīgi. Šie preparāti bloķē psoriāzes attīstības mehānismu, darbojoties šūnu un to izdalīto vielu līmenī, apturot iekaisu­­mu. Arī pirmās līnijas sistēmiskā terapija, ko lietoja līdz šim, un fototerapija, dod rezultātu, taču paliek jautājums – kad būs nākamais slimības recidīvs jeb atgriešanās.

Bioloģiski medikamenti jālieto regulāri. Parasti tās ir mazas šļircītes, līdzīgas pildspalvai, kuras pacients arī pats var sev injicēt. Ja negrib pats, tad reizi trijos mēnešos jādodas pie mediķa, kurš to izdara.

Ir medikamenti, kas injicējami arī biežāk, bet katrā ziņā ieguvums ir liels un neviens pacients nav sacījis, ka viņš būtu noguris no potēšanās.

Protams, vēlams turpināt lietot ādas mitrinātājus, bet ne aktīvos krēmus, kas satur kortikosteroīdus, – pēc tiem vairs nav nekādas vajadzības. Kādreiz, kad lieto bioloģiskos medikamentus, gadās kāds spēcīgs pārdzīvojums, un tad izpaužas neliels psoriāzes paasinājums – parādās izsitumi galvas matainajā daļā. Šādos gadījumos var izmantot arī kortikosteroīdu ziedes, bet – īslaicīgi. Reizēm pacienti saka: izsitumu vairs nav, bet viņiem nepatīkot ādas raupjums… Tā gan vairāk ir kosmētiska problēma, un to var ļoti labi risināt, lietojot ādas mitrinātājus.

Kas var pretendēt uz bioloģiskajiem medikamentiem?

– Pacienti, kuriem psoriātiskais process skāris vairāk nekā desmit procentus ķermeņa ādas. Var būt arī situācija, ka pacientam uz ķermeņa proriātisku izsitumu nav, toties ir ļoti spēcīgs plaukstu un pēdu ādas bojājums vai ļoti izteikts galvas matainās daļas bojājums, vai ir ļoti izteikti bojāti visi nagi, vai visu ādas kroku smags bojājums.

Tātad pacienti, kuriem šī slimība neatkāpjas, lai gan ir saņemta nopietna sistēmiska ārstēšana ar tā dēvētajiem pirmās līnijas preparātiem metotreksātu, retinoīdiem vai ciklosporīnu, kurus arī apmaksā valsts. Ja šī ārstēšana nav devusi noturīgu efektu, ja psoriāzes uzliesmojumi atkārtojušies biežāk nekā trīs reizes gadā vai bijusi pirmās līnijas medikamentu nepanesība, tad šie pacienti var pretendēt uz nākamo soli – uz bioloģiskajiem medikamentiem.

Tomēr jāsaprot, ka arī bioloģiskie medikamenti nav brīnumlīdzeklis, ar kuru psoriāzi iespējams pilnībā izārstēt.

Šīs zāles būs jālieto visu atlikušo mūžu, pārtraucot tikai atsevišķās situācijās, piemēram, pirms nopietnām ķirurģiskām operācijām.

– Runāju ar kādu sievieti, kurai ir psoriāze un kura pusgadu lieto bioloģiskos medikamentus. Viņa saka: dzīve mainījusies kā diena pret nakti. Taču pirms tam, cik daudz naudas viņa iztērējusi pilnīgi liekās lietās, meklējot visvisādus variantus, kā mazināt psoriāzes izpausmes.

– Man gan jāteic, ka Latvijā pieredze ar pirmās līnijas medikamentiem ir visai niecīga. Nezinu, cik daudz atbildības jāuzņemas ārstiem, kas nav šo lietu kontrolējuši, cik daudz ir pašu pacientu iniciatīva, bet daudzi mūsu pacienti ar smagu un vidēji smagu psoriāzi joprojām gadiem lieto kortikosteroīdu ziedes.

Taču, ja pareizi uzsāk šīs smagās un vidēji smagās formas psoriāzi ārstēt sistēmiski, ja to visu kontrolē, mēs redzam, ka arī no metotreksāta ir labāki rezultāti, nekā bija līdz šim, un nav vairs tās steidzamības pēc bioloģiskajiem medikamentiem. Īpaši tad, ja metotreksātu lieto nevis tablešu, bet injekciju veidā.

– Cilvēkiem bail no blakus parādībām… Viņi lasa arī medikamentu anotācijas – no metotreksāta ciešot aknas, kādreiz varot paaugstināties holesterīns, attīstīties sirds un nieru darbības traucējumi…

– Parasti, ja pacients tiek pareizi novērots un vadīts, šiem nopietnajiem blakus sliktumiem no zālēm nevajadzētu rasties. Arī bioloģiskajiem medikamentiem blakus parādības nav novērotas.

– Vārdiņš – bioloģiskie – kādreiz mulsina.

– Tas nozīmē, ka šo medikamentu aktīvo vielu ražo dzīvi organismi. Tās ir lielas, sarežģītas molekulas, kas ir ļoti jutīgas, tāpēc medikamentiem būtiski ir uzglabāšanas apstākļi.

Lai uzsāktu ārstēšanu ar bioloģiskajiem medikamentiem, jāveic izmeklējumi: noteiktas asins analīzes (tai skaitā jāizslēdz nopietnu infekciju iespējamība – vīrushepatīti C, B un HIV), vajadzīga pnei­monologa konsultācija snaudošās tuberkulozes izslēgšanai, reimatologa konsultācija. Lai samazinātu infekciju risku, ir svarīgi veikt vakcināciju atbilstoši infektologu rekomendācijām.

Ko jūs psoriāzes pacientiem neieteiktu izmēģināt ārstēšanā, lai gan internets ir pilns ar piedāvājumiem?

– Parasti, ja man pacienti vaicā par uztura bagātinātajiem, es uzreiz saku, ka tos neuzskatu par zālēm, un šajā tēmā neiedziļinos. Bet pacienti jau visu ko pamēģinās! Tad mans arguments ir šāds: ja līdzeklis ietekmē gandrīz visu, tas nepalīdzēs nekam. Vispirms ir jāārstē, jānoņem akūtais iekaisums, un pēc tam, kad iestājas slimības remisija un pacients jūtas labi, protams, viņam var šķist, ka ir palīdzējis uztura bagātinātājs. Taču diezin vai tā notika – diezin vai slimības paasinājums pārgāja tikai no uztura bagātinātājiem.

Tipiskākās vietas, kur var paradītie psoriāze

  • Galvas matainā daļa.
  • Ceļu un elkoņu atloku virsmas.
  • Aizauss kroka.
  • Nabas kroka.
  • Nagi.

Faktori, kas veicina psoriāzi un tās uzliesmojumus

  • Stress un stipras negatīvas emocijas.
  • Infekcija, piemēram, streptokoku izraisīts kakla iekaisums.
  • Noteiktu medikamentu, piemēram, bēta blokatoru, litija preparātu, antimalārijas līdzekļu, kortikosteroīdu, indometacīna, interferona, ilgstoša lietošana.
  • Ādas traumatizācija, piemēram, iegriezums, ieskrāpējums vai spēcīgs saules apdegums, arī termiski un ķīmiski apdegumi, sēnīšu infekcija.

5 galvenie psoriāzes tipi

  1. Iekaisuma jeb perēkļainā psoriāze. Visbiežāk sastopamā forma. Raksturīgi pacelti, sarkanīgi plankumi, ar līdzenu virsmu un skaidrām robežām, pārklāti ar daudzām sausām sudrabaini baltām plēksnēm. Izmērs var ļoti variēt. Visbiežāk plankumi parādās uz elkoņiem un ceļiem, muguras lejasdaļā un uz skalpa, taču var būt arī citur.
  2. Pilienveida psoriāze. Galvenokārt bērniem un jauniešiem. Raksturīga mazu sarkanu punktu parādīšanās uz ādas. Bieži novērojama pēc kakla iekaisuma un var pati no sevis izzust dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Daudziem tā nekad vairs neatkārtojas. Taču, ja ir jau perēkļainā psoriāze un tai pa virsu attīstās pilienveida psoriāze – tas nozīmē, ka stāvoklis pasliktinās.
  3. Pustulozā psoriāze. Raksturīgi balti izsitumi, kas pildīti ar strutām, pūslīši (pustulas) ar sarkanu apmalīti, sarkanu ādu. Piemīt tendence parādīties noteiktās ķermeņa vietās, galvenokārt uz plaukstām un pēdu apakšā. Tad to sauc par lokalizētu pustulozo psoriāzi. Ja slimība izplatās arī citos, plašākos, ādas apgabalos, to dēvē par ģeneralizēto pustulozo psoriāzi. Rets un ļoti smags slimības paveids.
  4. Inversā psoriāze. Parādās gludi, sarkani izsitumi vietās, kur āda krokojas, piemēram, padusēs, zem krūtīm, ap cirksni, sēžamvietu un dzimumorgāniem.
  5. Eritrodermiskā psoriāze. Pa visu ķermeni izplatās izteikts apsārtums un ādas zvīņošanās, kas rada stipru niezi un sāpes. Visretāk satopamā forma. Smagākā forma.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+