Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līdz šim ar sabiedrības veselības platformas Skrinings.lv palīdzību ievāktie dati liecina, ka sievietes ar nozīmīgiem krūts vēža riska faktoriem nepietiekami pievērš uzmanību savai veselībai un neveic regulāru profilaktisko skrīningu. Tāpat digitālais rīks pierādījis, ka var kalpot par risku faktoru identifikatoru, palīdzot veselības sistēmai atpazīt sievietes ar paaugstinātu risku dzīves laikā saslimt ar vēzi un tādejādi potenciāli modernizējot profilaktiskā skrīninga iespējas un precizitāti.
Sabiedrības veselības platformas Skrinings.lv galvenais risku noteikšanas rīks ir digitāls bezmaksas tests, kas balstīts uz pasaulē zinātniski atzīto Geila riska kalkulācijas modeli. Testu pēdējā gada laikā aizpildījušas jau vairāk kā 6300 sieviešu, un risku kalkulācijas modelis norāda, ka 23,74% gadījumos testa dalībnieču risks 10 gadu laikā saskarties ar krūts vēzi ir uzskatāms par paaugstinātu.
Veikt testu: skrinings.lv
“Riska salīdzinājums ir veikts visu testā un iniciatīvā iesaistīto sieviešu grupā. Tas nav galējs un var mainīties, piemēram, sievietei mainot kādu neveselīgu paradumu, par kuru arī informējam testa dalībnieces. Apkopotie rezultāti rosina domāt par platformas iespējām modernizēt un uzlabot šī brīža skrīninga programmu, kas patlaban pamatā balstās uz diviem faktoriem – paaugstināta riska vecums un nelabvēlīga krūts vēža ģimenes anamnēze. Ar šo modeli un pieeju būtu iespējams identificēt sievietes ar plašāku risku kopumu, kuras nākotnē nepieciešams atkārtoti informēt un aicināt veikt dažādus netiešos skrīninga pasākumus, piemēram, veicinot proaktīvu sarunu ar ģimenes ārstu, kas palīdzētu arī audzināt kopējo profilakses kultūru Latvijā,” par identificētajām platformas iespējam stāsta tās izstrādātājs un datorzinātnieks Emīls Sjundjukovs (Emil Syundyukov).
Platformas apkopotie dati gan norāda, ka pat iespējama pārmantotu mutāciju klātbūtne un tuvošanās skrīninga vecumam nav gana motivējošs arguments sievietēm regulāri veikt profilaktisko skrīningu. Tā, piemēram, no vairāk kā 6300 krūts vēža risku noteikšanas testu veikušajām sievietēm 496 jau iepriekš ģimenē saskarušās ar diagnozi krūts vēzis, kas viņas pakļauj lielākam riskam arī pašām saslimt. No šīm sievietēm piektdaļa arī tuvojas paaugstināta riska vecumam jeb pārkāpušas 40 gadu slieksni, taču vien puse no viņām pēdējo divu gadu laikā ir veikušas mamogrāfijas izmeklējumu, kuru sievietēm paaugstināta riska grupās būtu jāveic vēl pirms skrīninga vecuma sasniegšanas.
“Krūts vēzis ir viens no vēža veidiem, kas ir ģenētiski pārmantojams, tāpēc sievietēm, kurām kāds pirmās pakāpēs radinieks – māte, māsa, brālis, tēvs, vai bērns – ir saslimis ar krūts vēzi vai olnīcu vēzi sievietēm, nepieciešams īpaši pievērst uzmanību profilaksei. Sevišķi svarīgi ir regulāri izmeklējumi. Šīm sievietēm būtu jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai ginekologu, lai apsvērtu saslimšanas risku un noteiktu vecumu, kad nepieciešams sākt mamogrāfijas izmeklējumus. Ja sievietei konstatēts ģenētisks bojājums, kas izteikti paaugstina risku saslimt, būtu ieteicama ikgadēja mamogrāfija, kā arī krūšu magnētiskā rezonanse. No 50 gadu vecuma, kad risks saslimt ar krūts vēzi palielinās visām sievietēm (arī caurmēra risks), valsts apmaksā regulārus mamogrāfijas izmeklējumus. Visām sievietēm saslimšanas risku var samazināt veselīgs dzīvesveids. Savukārt liekais svars un pārmērīga alkohola lietošana jeb vairāk par glāzi vīna diennaktī paaugstina saslimšanas risku,” stāsta Dr. Līva Andrejeva, Jeila (Yale) universitātes Medicīnas fakultātes Radioloģijas nodaļas asociētā profesore.
Platformu “Skrinings.lv” izstrādājuši Latvijas medicīnas un tehnoloģiju speciālisti ar mērķi vairot profilakses kultūru Latvijas sieviešu vidū. Platformā ar īsa testa palīdzību iespējams noteikt riska faktorus, kas šobrīd paaugstina vai tieši pretēji samazina sievietes personīgo risku saslimt ar krūts vēzi. Vienlaikus ievāktie dati tiek uzraudzīti kopā ar pētnieku epidemiologu komandu, lai sekotu līdzi sabiedrības veselības tendencēm.
