Apakšējais spiediens uzskrējis augšā!

Ko tas nozīmē?

Vispirms atgādināšu, ka augšējais jeb sistoliskais asinsspiediens ir spiediens asinsvados tajā brīdī, kad sirds muskulis saraujas un ar kādu spēku izsviež tajos asinis. Savukārt diastoliskais asinsspiediens rāda spiedienu asinsvados sirds muskuļa atslābuma jeb diastoles brīdī.

Par paaugstinātu apakšējo jeb diastolisko spiedienu… Ārstu vadlīnijās tāda jēdziena nav. Kardiologi runā par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju kopumā, kas var nozīmēt gan to, ka paaugstinājies tikai augšējais, gan tikai apakšējais asinsspiediens. Jā, var būt izolēta sistoliska hipertensija – tātad paaugstinās tikai augšējais jeb sistoliskais spiediens. Šādā situācijā apakšējais saglabājas normas robežās – turas zem 90 mmHg, kaut arī augšējais varbūt sasniedzis jau 140 mmHg rādījumu vai pat vairāk. Taču, ja tev apakšējais asinsspiediens uzskrējis virs 90 mmHg, tā jebkurā gadījumā skaitās hipertensija – paaugstināts asinsspiediens.

Dažas apakšējā spiediena nianses

Patiesībā apakšējā spiediens cipars ir nozīmīgāks par starpību starp apakšējo un augšējo asinsspiedienu. Proti, ja starpība ir maza, bet apakšējais spiediens nepārsniedz 90 mmHg, tas vēl neko sliktu nenozīmē. Vairāk mani kā sirds ārsti uztrauc situācijas, ja apakšējais spiediens ir ļoti zems (un augšējā un apakšējā spiediena starpība ir lielāka par 40 mmHg), jo tam par iemeslu var būt aortālā vārstuļa nepietiekamība.

Citi lasa

Gita Vīksne

Slavenību šķiršanās

Gunta Līdaka tiek pārsteigta 10 gadus pēc laulības šķiršanas. Saistības ar Krištopanu vēl nebija galā?

Marta Kalniņa

Slavenības

«Traki. Tā notiek pirmo reizi.» Račs pēkšņi paziņo ka «bet bet» koncerts šodien Ventspilī nenotiks

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Tas nozīmē, ka aortas vārstulis tā vietā, lai izmestu asinis no sirds kreisā kambara ārā, laiž tās atpakaļ, tādā veidā noslogojot sirsniņu.

Tas savukārt var veicināt sirds mazspējas attīstību. Bet – par to citreiz!

Otrs sliktums, ko nodara zems apakšējais asinsspiediens… Asinis mūsu organismā nepārtraukti, arī sirsniņas atslābuma brīdī, plūst uz dažādiem orgāniem, taču, ja apakšējais jeb diastoliskais spiediens ir zems, tie nesaņem pietiekami daudz asiņu un var būt badā. Taču, ja diastoliskais spiediens ir augstāks, tas nenozīmē neko citu kā – spiediens ir par augstu.

Ietekmē stresiņš un zāles

Bez šaubām, liela loma asinsspiediena regulācijā ir simpātiskajai nervu sistēmai. Kad esi satraukta, simpātiskā nervu sistēma palielina asinsvadu gludās muskulatūras tonusu, palielinās asinsvadu pretestība asins plūsmai un līdz ar to pieaug arī asinsspiediens. Kādai tas var būt tikai augšējais, citai – tikai apakšējais, vēl kādai – abi. Patiesībā situācijai, ka stresā paaugstinās tikai diastoliskais jeb apakšējais spiediens, ir fizioloģisks pamats… Proti, par apakšējo asinsspiedienu atbild arteriolas jeb ļoti sīkās artērijas, kuras simpātiskā nervu sistēma ietekmē jo īpaši.

Tātad hronisks stress, ilgstoši pārdzīvojumi patiešām var būt viens no hipertensiju veicinošiem faktoriem. Savu lomu te spēlē arī hroniskas nieru kaites, jo tādā situācijā izmainīti ir daudz citi mehānismi, kā arī daži medikamenti. Gados jaunākiem cilvēkiem kādreiz pie šādas situācijas vainojamas endokrinoloģiskas slimības.

Ko pārbaudīt?

Mana ārstes pieredze rāda, ka apakšējo spiedienu nepaaugstina baltā halāta sindroms jeb uztraukums brīdī, kad tu ienāc ārsta kabinetā. Tāpēc, ja pacientei izmēru asinsspiedienu un redzu, ka apakšējais ir augstāks nekā vajadzētu būt, sliecos domāt, ka tāds tas ir hroniski. Taču – mēdz gadīties visādi!

1. Viens asinsspiediena mērījums nav objektīvs rādījums, pēc kā varētu kaut ko spriest. Tāpēc, lai nebūtu lieki jāzīlē, labākais, ko tu vari darīt, ir mērīt asinsspiedienu regulāri. Jāmēra katru dienu konkrētā laikā vismaz divreiz dienā miera stāvoklī abām rokām un rādījumi jāpieraksta blociņā. Tas ļaus izdarīt secinājumus gan tev pašai, gan ārstam.
2. Dažkārt, aplūkojot asinsspiediena dinamiku, precīzākai izmeklēšanai iesaku veikt diennakts asinsspiediena monitorēšanu, kas ļauj izsecināt, kādos brīžos viens vai otrs spiediens paaugstinās, kā tas uzvedas miera stāvoklī un naktī… Nereti gadās, ka spiediens uzlec uz kādu notikumu un emociju fona, bet naktī ir tā sauktā fizioloģiskā bedre, kad organisms atpūšas un spiediens normalizējas. Taču, ja tas ir paaugstināts arī naktī, uzreiz kļūst skaidrs, ka nāksies ņemt talkā medikamentus, lai spiedienu normalizētu.
3. Ja asinsspiedienam – vienam vai otram – ir nosliece paaugstināties, būtu labi veikt arī ehokardiogrāfiju jeb sirds izmeklēšanu ar ultrasonogrāfiju. Tas ļauj izvērtēt, vai sirsniņa paaugstināta asinsspiediena ietekmē nav jau cietusi. Par to var liecināt, piemēram, paplašināts priekškambaris, sabiezinātas kambaru sieniņas.

Kā spiedienu savaldīt?

Ja tavam apakšējam asinsspiedienam piemīt tendence būt augstākam un tās nav tikai dažas epizodes gadā, kurām var rast izskaidrojumu… Tādā situācijā spiedienu vajadzētu normalizēt! Kā jau teicu, augsts asinsspiediens ir un paliek augsts asinsspiediens, tāpēc arī rīcības plāns parasti ir tāds pats, kā ārstējot hipertensiju jebkurā citā gadījumā. Proti, paaugstinātam apakšējam spiedienam nav jāmeklē kādi specifiski ārstēšanas veidi – tādu nav!

Ir divi varianti, kā spiedienu normalizēt:

1. Ja spiediens nav ļoti augsts un nav citu riska faktoru, piemēram, sirds vai nieru kaites. Nebūšu oriģināla – tādā situācijā tev vienkārši jāievieš korekcijas savā dzīvesveidā. Jācenšas vairāk kustēties, samazināt svaru, ja tas ir par lielu, mazāk lietot uzturā sāli. Un paralēli vēro, vai asinsspiediena rādītāji samazinās. Ja jā – super, mērķis ir sasniegts un tādā garā tik turpini! Ja nē, tad jāķeras pie plāna B.
2. Ja spiediens ir ievērojami augsts un ir arī citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, kā arī tad, ja paradumu maiņa nav devusi rezultātus. Līdztekus korekcijām dzīvesveidā, par ko tikko stāstīju, jāsāk lietot asinsspiedienu samazinošas zāles. Arteriālās hipertensijas ārstēšanai ārstu arsenālā ir sešas zāļu pamatgrupas, pieejami arī otrās rindas preparāti, un pamatā to, kuras zāles un kādās devās vajadzīgas konkrētam pacientam, izvērtējam gan pēc tā, cik augsts ir spiediens, gan pēc blakus slimībām un citām niansēm.
   
   Visbiežāk, lai samazinātu blakņu iespējamību, sākam ar kombinētiem medikamentiem – tie satur divu zāļu grupu zāles mazākās devās. Turklāt tie ir efektīvāki par monopreparātiem un arī vienkāršāk lietojami, jo jāatceras iedzert tikai viena tabletīte, nevis vairākas dažādas.

Zāles, kuru blakne ir asinsspiediena paaugstināšanās…

• Asinis šķidrinošie preparāti, piemēram, aspirīns, orfarīns un citi.
• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – ibuprofēns, paracetamols, diklofenaks un citi.
• Deguna pilieni, kas satur ksilometazolīna hidrohlorīdu, fenilefrīna hidrohlorīdu vai nafazolīna hidrohlorīdu, jo šīs vielas sašaurina asinsvadus.
• Medikamenti, ko lieto svara samazināšanai. Piemēram, sibutramīns.
• Medikamenti, ko izmanto psihiatrijā, – pie garastāvokļa problēmām, stimulējošas zāles un citi.
• Hormonu preparāti. Piemēram, hormonaizstājterapija, zāles, ko lieto vairogdziedzera slimību ārstēšanai un pie citām endokrinoloģiskām kaitēm.

Augsts spiediens NAV labs, jo…

• bojā sirdi;
• bojā asinsvadus;
• bojā nieres;
• bojā acis.