Rīga +16°C 
Šķirnes – katrai gaumei Sparģeļu stādus jeb kroņus var iegādāties no sparģeļu audzētājiem tepat Latvijā. Mūsdienās sparģeļu šķirņu ir daudz, un tās pielāgotas dažādām gaumēm. Kā universālu, pārbaudītu šķirni var ieteikt Gijnlim. Šai šķirnei raksturīgi drukni, sulīgi dzinumi, kā radīti grilēšanai. Šķirne piemērota gan zaļo, gan balto sparģeļu audzēšanai. Labas, izturīgas šķirnes ir arī Millennium un Aspalim, tās paredzētas zaļo sparģeļu audzēšanai. Lai aprēķinātu, cik daudz sparģeļu kroņu nepieciešams, izmanto vienkāršu matemātiku – 10 stādu uz katru ģimenes locekli.
Šis daudzums ģimeni nodrošinās ar dāsnām sparģeļu maltītēm visas ražas sezonas garumā. Lai gan sparģeļus var pavairot arī ar sēklām, iesācējiem ieteicams izvēlēties stādus. Dēstu audzēšana prasa daudz laika un pūļu, un pirmo ražu būs iespējams baudīt tikai pēc četriem gadiem, savukārt, stādot sparģeļu kroņus, pirmo ražu iespējams ievākt jau otrajā gadā. Labi kopts sparģelis aug un ražo 10–15 gadu, un tam nepatīk pārstādīšana, tāpēc dobes vieta jāizvēlas rūpīgi.
No stādīšanas līdz ražai
- Sparģeļus stāda agri pavasarī, kad zeme sasilusi, visbiežāk aprīlī. Viss sākas ar zemes sagatavošanu – dobes uzrakšanu un attīrīšanu no daudzgadīgajām nezālēm. Sparģelis ir dārzenis, kam patīk sārmaina vide (pH 7,2–7,5). Ja augsnei ir skāba reakcija, tās ielabošanai var izmantot lapu koku pelnus vai kaļķošanas granulas.
- Stādīšanai veido 40 cm dziļas un 30 cm platas vagas. Sparģeļu stādu kroņi ir kā lieli, gari zirnekļi līdz pat 40 cm garumā. Tos stādot nedaudz izpleš, dodot vietu un ierādot virzienu saknēm. Sparģeļus stāda tā, lai ap katru kroni būtu 30 cm brīvas vietas uz visām pusēm, tātad starp stādiem ievēro apmēram 30–40 cm attālumu.
- Stādot pievieno sauju lapu koku pelnu vai kaļķa granulu. Var izmantot arī vistu mēslojumu (piemēram, raudzētus vistu mēslus uzlējuma vai granulu formā), taču tas ir spēcīgs līdzeklis, ar kura dozēšanu jābūt piesardzīgam.
- Kad kroņi iestādīti, vagu aizrauš un dāsni aplaista.
- Lai sparģeļu dobe būtu vieglāk kopjama, to ieteicams pārklāt ar mulčas kārtu – tā aizkavēs ne tikai nezāļu augšanu, bet arī mitruma iztvaikošanu, tāpēc mulčēta dobe būs retāk jāravē un jālaista. Mulčai var izmantot pļauto zāli, sienu, lapas un kompostu. Sparģeļiem netīk skāba vide, tāpēc mizu mulča un kūdra šoreiz nederēs.
- Pirmais gads. Ražu nedrīkst vākt! Sparģeļus pēc vajadzības ravē un sausā laikā aplaista. Rudenī, kad salnas sparģeļu krūmu nokodušas, to nogriež līdz zemei. Papildina mulču – mikroorganismi to pārstrādās, un zeme kļūs irdenāka, ļaujot asniem pavasarī vieglāk izkļūt virszemē. Otrais gads. Pavasarī sparģeļus mēslo ar pelniem, kaļķi un vistu mēsliem, līdzīgi kā pirmajā gadā. Atjauno mulčas kārtu, ravē. Šajā gadā jau iespējams novākt pirmo ražu, taču jāatceras, ka vismaz 3–4 asni jāatstāj nenogriezti. No šiem dzinumiem izaugs sparģeļa krūms, kas vasaras garumā ražos sev barības vielas, lai nākamajā gadā priecētu ar jau lielāku ražu. Pirmajā gadā ražas sezona ilgst vien nedēļu, taču ar katru nākamo gadu tā paildzinās. Reti, bet gadās, ka pa kādam svaigam dzinumam izaug pat jūlijā.
Zaļos vai baltos?
Visi sparģeļi zem zemes ir balti, un, tikai nonākot virszemē, tie kļūst zaļi. Selekcijas rezultātā radītas šķirnes, kas labāk piemērotas zaļo vai balto sparģeļu audzēšanai, taču ir izveidotas arī universālas šķirnes, no kurām var iegūt kvalitatīvus baltos un zaļos sparģeļus. Audzējot baltos sparģeļus, kroņus stāda dziļāk un veido dziļas, augstas vagas ar irdenu uzbērumu, kas ļauj sparģelim pilnībā izaugt zem zemes virskārtas. Kad pienācis ražas laiks, to ar īpašiem instrumentiem nogriež zem zemes.
