«Hipnoterapiju es biju mācījies kursos pie sava tēva un savulaik to diezgan daudz izmantoju, bet pēdējā laikā diezgan maz. Vairāk tāpēc, ka
esmu sapratis – ar zālēm un atbalstošo psihoterapiju var sasniegt daudz vairāk,»
intervijā žurnālam IEVA atzina psihiatrs Pēteris Zālītis. « Pēc statistikas hipnoze tā īsti efektīvi iedarbojas tikai apmēram 15 % gadījumu, tiem cilvēkiem, kam labāk attīstīti spoguļneironi galvas priekšējā smadzeņu daivā. Man labāk patīk strādāt ar medikamentiem – ir daudz lielāka garantija, ka tie iedarbosies. Bet es spēju nohipnotizēt trušus,» smejot atklāja Pēteris.
«Tēvs mācēja hipnotizēt arī vistas un gaiļus tā, ka tie atslēdzas. Tur nav nekā sarežģīta,» piebilda viņš.
Pēteris Zālītis saka – tā gluži neesot, ka ar hipnozes palīdzību iespējams piekļūt slepenām atmiņām, kuras cilvēks ir izstūmis no apziņas.
«Bet, nepareizi veicot regresīvo hipnozi, var rasties un rodas viltus atmiņas. Cilvēks savā fantāzijā uzražo atmiņas par notikumiem, kuru nav bijis,» viņš pastāstīja. «Hipnoze labi palīdz relaksācijai vai sāpju noņemšanai, piemēram, vēža pacientiem kopā ar atsāpinošiem līdzekļiem. Tāpat pret posttraumatisko sindromu, vieglām panikas lēkmēm, stresu. Bet mēs nevaram atcerēties, piemēram, pagājušās dzīves,» pārliecināts ir Zālītis.































































































































