Rīga +10°C 
Parasti seniora bankas karti izmanto dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks, kuram var uzticēties, tā atvieglojot ikdienas rūpes: iepērkas veikalā, samaksā par komunālajiem maksājumiem, tālruni un citām vajadzībām. Tāpēc grūtajā brīdī, kad jāorganizē apbedīšana, mirušā cilvēka bankas karte tiek lietota, lai apmaksātu izvadīšanas izdevumus, un tie jau nav mazi… Taču par šādu rīcību var iestāties kriminālatbildība, jo likums nosaka, ka mirušas personas līdzekļi ir sveša manta, ko šādi piesavinās, neraugoties uz to, kādam nolūkam nauda tiek tērēta.
Un, neraugoties uz to, ka, visticamāk, dzīvesbiedrs vai bērni, kam arī līdz šim bija pieeja seniora bankas kontam, tur esošos līdzekļus arī mantos. Tad kāpēc to nevarētu darīt, lai jau tā smago dzīves brīdi kaut nedaudz atvieglotu?
Likumdošanā uz šo raugās tā: rīcība ar mirušās personas kontā glabātajiem līdzekļiem ir rīcība ar svešu mantu, un mantkārīga motīva neesamība vienalga to neattaisno.
Tas tiek darīts, lai aizsargātu atstāto mantojumu; naudu no konta izmaksās tikai mantiniekiem un tikai pēc tam, kad bankā ir iesniegta mantojuma apliecība.
Civillikums noteic, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam piederējušas uz nāves brīdi, un tāds tas turpina pastāvēt līdz laikam, kad mantinieki to ir pieņēmuši. Tas ir nepieciešams, lai apvienotu visu mantu vienā kopumā un, ja nepieciešams, dotu iespēju ne tikai mantiniekiem, bet arī kreditoriem, protams, ja tādi ir.
Izņēmuma gadījumos dzīvesbiedrs vai pirmās pakāpes radinieks, uzrādot miršanas apliecību, var bankai lūgt individuālu risinājumu, lai no aizgājēja kontā esošajiem līdzekļiem segtu bēru izdevumus. Tomēr uz bankas pretimnākšanu nevajadzētu paļauties, jo, kā teikts, tie ir izņēmuma gadījumi.
Kam lūgt finansiālu palīdzību?
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā apbedīšanas pabalstu personai, kura uzņēmusies apbedīšanu. Pabalsts pienākas darba ņēmēja, pašnodarbinātā vai tā apgādībā bijušā ģimenes locekļa, pensijas vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā. Pabalsts jāpieprasa sešu mēnešu laikā no mirušās personas nāves dienas; ja šis termiņš nokavēts, pabalstu nepiešķir. Vairāk informācijas par pabalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību un apmēru pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapas vsaa.gov.lv sadaļā Pakalpojumi.
Pieteikumu apbedīšanas pabalstam var iesniegt gan pašvaldību klientu apkalpošanas centros, gan tiešsaistē portālā Latvija.gov.lv.
Pabalstu bērēm var piešķirt arī pašvaldības, tā apmērs un saņemšanas nosacījumi katrā pašvaldībā atšķiras. Pabalstu tuvinieka nāves gadījumā var piešķirt arī darba devējs.
Likumā noteikts, ka valsts vai pašvaldību sektorā nodarbinātajiem ir tiesības saņemt pabalstu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, savukārt privātajā sektorā darba devējam nav uzlikts pienākums izmaksāt pabalstu darbinieka ģimenes locekļa nāves gadījumā, taču darba devējs to ir tiesīgs darīt, un vairums labas prakses ietvaros to arī dara, taču to, cik liels ir šāds pabalsts, katrs uzņēmums nosaka pats.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
