Rīga +8°C 
Pateicoties daudzajām bioloģiski aktīvajām vielām un antioksidantiem, kafija darbojas pret iekaisumu organismā, kas ir saistīts ar novecošanu un hroniskām kaitēm.
- Pirmkārt, kafija un tajā esošais kofeīns ir visplašāk lietotais psihostimulants pasaulē, kas uzlabo kognitīvās spējas, noskaņojumu un spēju koncentrēties. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas dzer kafiju, ir labāks noskaņojums un mazāka tendence uz depresiju. Tas pats attiecas uz fizisko aktivitāti – paaugstinoties adrenalīnam, organismam ir vairāk enerģijas un augstāka fiziskā veiktspēja. Kofeīns uzlabo vielmaiņu un palīdz sadedzināt taukus; ilgtermiņā regulāri lietojot kafiju, organismā veidojas vairāk brūno tauku, kas satur mitohondrijus, – tie dedzina taukus pretēji baltajiem taukaudiem, kas kalorijas krāj. Kofeīna esamība kafijā gan nav unikāla – to var atrast arī šokolādē, kakao, tējā un citos produktos, kam to mēdz pievienot papildus, piemēram, enerģijas dzērieniem. Tiesa, pret kofeīnu jutīgiem cilvēkiem kafija var nevis uzlabot koncentrēšanās spējas, bet radīt miega traucējumus un trauksmi.
- Otrkārt, tā kā kafijā ir daudz antioksidantu, tā samazina sirds un taukaino aknu slimību, kā arī 2. tipa cukura diabēta risku. Senāk uzskatīja, ka cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām nedrīkst lietot kafiju, jo tā var radīt sirdsklauves un paaugstināt asinsspiedienu. Taču pētījumi ir pierādījuši, ka asinsspiediena pieaugums pēc kafijas dzeršanas nav ilgāks kā 1–3 stundas. Visi pārējie kardiovaskulārie riski, piemēram, insults, infarkts, ilgtermiņā samazinās. Pateicoties antioksidantiem bagātajam sastāvam, uzskata, ka tie, kuri regulāri dzer kafiju, dzīvo ilgāk. Tādu efektu nodrošina vidēja kafijas uzņemšana 3–4 vai, pēc citiem avotiem, 2–5 tasītes dienā, tas ir apmēram 300–400 mg kofeīna. Taču, ja kafiju ikdienā lieto pārmērīgi, tās labvēlīgā ietekme uz veselību samazinās.
- Treškārt, kafija satur arī daudz B grupas vitamīnu – B2, B3, B5 jeb pantotēnskābi –, kas nepieciešami enerģijas vielmaiņā, bet no minerāliem tajā ievērojamā daudzumā ir mangāns, kālijs un magnijs.
- Ceturtkārt, droši vien esi ievērojusi, ka, kafiju aplejot krūzītē, dažreiz to ir grūti izmazgāt, jo tā kļuvusi eļļaina. Kafiju tādu padara diterpēnu savienojumi. Tiem, kam ir paaugstināts holesterīns, diterpēni var pacelt zema blīvuma holesterīna līmeni, tāpēc ieteicams kafiju gatavot caur filtru.
Kuru šķirni?
Pamatā audzē divas kafijas šķirnes – Arabica (ap 70 procentu no kopējā apjoma) un Robusta. Arabica pupiņas pārsvarā aug augstkalnu apgabalos, satur mazāk kofeīna, ir aromātiskākas un ar maigāku garšu. Robusta pupiņas ir koncentrētākas, tajās vairāk ir rūgtās notis un augstāks skābuma īpatsvars.
Tās kafijai piešķir krēmīgumu. Parasti ražotāji piedāvā abu šķirņu maisījumu. Espreso tipa kafijai vairāk pievieno Robusta pupiņas. Tiem, kas sirgst ar atvilni, labāk izvēlēties kafiju no maigākajām un mazāk skābajām Arabica šķirnes pupiņām.
Kādu grauzdējumu?
Kafijas garšas buķeti nosaka grauzdēšanas veids. Nereti tiek izteiktas bažas, ka grauzdēšanas procesā veidojas kancerogēni savienojumi akrilamīdi. Tumšāk grauzdētā kafijā akrilamīdu būs vairāk, taču to nav tik daudz, lai ietekmētu veselību.
Grauzdēšanai ir arī savs labums – veidojas jauni savienojumi, piemēram, metilpiridīns, kas pozitīvi ietekmē zarnu mikrobiomu.
Tā kā daži antioksidanti ir mazāk noturīgi pret paaugstinātu temperatūru, zelta vidusceļš būs vidējais grauzdējums ar maigāku garšu un sabalansētu skābumu. Viegli grauzdētu kafiju jeb zaļās kafijas pupiņas, kas ir visbagātākās ar antioksidantiem, neiesaka izvēlēties tiem, kam jutīgs kuņģis, jo tāda kafija veicina kuņģa skābes izdalīšanos.
Kā pagatavot?
Jo pupiņas svaigākas, jo vērtīgākas, bet arī tad, ja kafija ir jau samalta un iepakota vakuumiepakojumā, aromāts saglabājas ilgāku laiku. Tāda kafija nav nevērtīgāka, tikai jāskatās uz iepakojuma, cik tā ir svaiga. Antioksidanti kafijā saglabājas, pat ja tā ir daļēji zaudējusi aromātu. Kafijas garšas buķete veidojas atkarībā no pagatavošanas veida: vienkārši aplieta, vārīta, spiesta caur presi vai pagatavota automātā.
Vārītajai jeb turku kafijai ir ilgāks pagatavošanas laiks, un līdz ar to kafijā būs vairāk antioksidantu. Vienkārši krūzītē aplietā kafijā nonāks arī diterpēni, kas var nelabvēlīgi ietekmēt holesterīna līmeni, toties par to nav jāsatraucas, dzerot kafiju no automāta.
Bezkofeīna vai šķīstošo?
Tā kā kofeīns ir ūdenī šķīstošs, to no pupiņām var izdalīt mērcējot. Tā ir pati dabīgākā bezkofeīna kafijas iegūšanas metode, bet visbiežāk kofeīnu atdala ar spirtu saturošu šķīdinātāju, pēc tam mērcējot, lai no tā atbrīvotos. Vēl citā metodē tiek izmantota ogļskābā gāze (CO2), kas saista kofeīnu, taču ogļskābās gāzes iepildīšana speciālā tvertnē prasa papildu izmaksas.
Bezkofeīna kafijā saglabājas visas citas uzturvielas – gan antioksidanti, gan B grupas vitamīni.
Tā ieteicama tiem, kas jutīgi pret kofeīnu, bet grib kafiju baudīt arī dienas otrajā pusē un vakarā. Šķīstošā kafija ir pagatavota no zemākas kvalitātes pupiņām, tās saldējot. Šādi pupiņas zaudē daudz aromāta un garšas, taču lielāko daļu kofeīna un antioksidantus saglabā. Šķīstošās kafijas garša parasti ir skābāka un rūgtāka. Ja dzer šķīstošo kafiju, ieteicams izvēlēties tādu, kuras sastāvā nav papildu piedevu – emulgatoru un konservantu.
Ar ko kopā?
Dzerot kafiju trīs četras reizes dienā, nebūtu labi kopā ar to uzņemt papildu kalorijas, piemēram, tās, kas ir pienā, saldajā krējumā, sīrupā. Jāatceras, ka arī medus, kaut bagāts ar antioksidantiem, satur cukuru. Ja dzersi četras kafijas tases dienā un katrai pievienosi divas tējkarotes medus, dienas cukura norma būs pārsniegta. Kafijas automātos tiek pievienotas mākslīgā krēma piedevas, kas satur daudz emulģējošu vielu un transtaukskābju taukus.
Tad labāk lietot dabisko pienu vai augu pienu. Vislabāk kafijai pievienot kanēli, kas pastiprina garšu un regulē cukura līmeni, kardamonu vai abu garšvielu maisījumu, kas piešķirs dzērienam papildu aromātu un garšu. Optimāls laiks kafijas baudīšanai ir ne tikai no rīta, bet arī pēc maltītes, jo tā kalpo par labu garšas noslēgumu.
Kad tomēr ierobežot?
Ieguvumi veselībai no kafijas būs, tikai lietojot to vidējā daudzumā, uzņemot ne vairāk kā 300–400 mg kofeīna dienā. Nedrīkst ignorēt, ka no kofeīna kā psihostimulatora veidojas nosacīta atkarība.
Lietojot to pārāk daudz, kafiju prasīsies arvien vairāk.
Ja ir kāds saspringts darba periods, kad kafiju dzeram vairāk nekā parasti, tad nākamajā nedēļā iesaka lietošanu ierobežot. No pārāk daudz kafijas var rasties trauksme, galvassāpes un nespēks. Vēl kafijas lietošana būtu ierobežojama tiem, kam ir atvilnis, jo kafija paaugstina kuņģa skābes izdalīšanos, kā arī kofeīna jutīgajiem, ja ir miega traucējumi.
Vai kafija traucē zāļu uzsūkšanos?
Kafija veicina kalcija izdalīšanos no organisma un samazina tā uzsūkšanos, tādējādi paaugstinot osteoporozes jeb kaulu trausluma risku. Tas noteikti jāņem vērā tiem, kam ir atklāta osteoporoze. Kafija var traucēt dažu medikamentu uzsūkšanos. Piemēram, cilvēkiem, kam ir palēnināta vairogdziedzera funkcija jeb hipotireoze un pastāvīgi jālieto vairogdziedzera hormons levotiroksīns, tā var ievērojami pasliktināt medikamenta uzsūkšanos.
Levotiroksīnu vajadzētu lietot tukšā dūšā un kafiju dzert tikai 40–60 minūtes pēc medikamenta ieņemšanas.
Ja nu nekādi nevar iztikt bez agrās rīta kafijas, tad levotiroksīnu var lietot vakarā pirms nakts miega, bet pirms tam trīs stundas nedrīkst ēst, jo šīs zāles jālieto relatīvi tukšā dūšā. Vēl jāpatur prātā, ka kafija traucē arī osteoporozes medikamenta alendronāta un dzelzs preparātu uzsūkšanos.
Regulē vēdera izeju
Daudzi savu dienas sākumu nespēj iedomāties bez kafijas – nevis tāpēc, lai pamostos, bet lai nokārtotu lielās vajadzības. Kafija stimulē ileocekālo zonu, respektīvi, pāreju no tievās uz resno zarnu, veicina zarnu peristaltiku, un tieši tāpēc daudzi no rīta dzer kafiju – lai veicinātu vēdera izeju. Kafija var stimulēt žultspūsli, bet diez vai pasargās no žultsakmeņiem, jo te savu lomu spēlē vesela virkne faktoru, piemēram, dislipidēmija, kad veidojas par daudz nepareiza holesterīna.
Jāņem arī vērā, ka ne visi panes kafiju ar pienu vai tā produktiem, jo tad žultspūslis nevar īsti saprast, kā rīkoties – atslābt vai arī sūtīt žulti uz priekšu –, un sāk kustēties haotiski. Tāpēc kafija ar pienu vai krējumu dažiem var radīt smaguma sajūtu vai diskomfortu labajā paribē.
Uzlabo sirds veselību
Kardiologi uzskata, ka regulāra kafijas dzeršana 2–3 krūzītes dienā uzlabo miegu, normalizē sirdsdarbību, nodrošina antiaritmisku efektu, pazemina asinsspiedienu, kā arī gremošanu. Ne velti itāļi pēc vakariņām dzer espreso. Un, tā kā kafija darbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis, espreso mēdz pasniegt ar ūdeni, lai kompensētu izvadīto šķidrumu. Kafijai piemīt arī antiaritmisks efekts, tomēr reizēm tā var izraisīt sirdsklauves, īpaši tiem, kam ir atvilnis. Tukšā dūšā dzerot stipru kafiju, atviļņa dēļ var rasties tahikardija jeb paātrināts pulss.
Cilvēkiem, kas regulāri lieto kafiju, asinsspiediens pēc kafijas dzeršanas nedaudz pazeminās, tāpēc to drīkst dzert arī hipertensijas slimnieki – protams, ja asinsspiediens tiek koriģēts ar medikamentiem.
Sirds un asinsvadu veselību uzlabo arī bezkofeīna kafija, taču šķīstošā kafija gan neietilpst veselīgo nepārstrādāto produktu sadaļā.
Kafijā ir augsts antioksidantu jeb polifenolu saturs, tie veidojas tieši kafijas grauzdēšanas procesā, taču ir svarīgi to nepārgrauzdēt, jo šie savienojumi ir gaistoši.
Polifenoli, kas ir kafijā, līdzīgi kā olīveļļā, mums, ziemeļniekiem, palīdz uzturēt veselību ziemā, kad nav pieejami svaigi, dabiski audzēti dārzeņi un augļi. Ne velti skandināvi ir lielākie kafijas patērētāji pasaulē! Kafiju vēlams dzert rīta pusē, jo antioksidanti iedarbojas uz citokīniem un iekaisuma faktoriem, kas vislielākā koncentrācijā organismā ir rīta pusē.
