Rīga +15°C 
Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, sākotnēji jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Praksē tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos – no vienas vēdera izejas. Pēc tam tests rezultāta nolasīšanai jānogādā atpakaļ ģimenes ārsta praksē vai kādā no Centrālās laboratorijas filiālēm.
Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi, kā tas bija iepriekš, jo mūsdienās tiek izmantots ērtāks jaunā tipa tests. Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošu paradumu pētījumam nepilni 54% cilvēku kā galveno iemeslu zarnu vēža skrīninga neveikšanai min to, ka viņiem nav nekādu sūdzību un pašsajūta ir laba.
Tomēr tas var būt maldinoši, jo zarnu vēzis nereti attīstās bez acīmredzamiem simptomiem. Proti, zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu.
Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var attīstīties ļaundabīga slimība. Šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnā stadijā parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei cilvēku to diemžēl diagnosticē novēloti.
Tipiskākie zarnu vēža simptomi ir: vēdera izejas izmaiņas, asins piejaukums fēcēs, pasliktināta vispārējā pašsajūta, neizskaidrojams svara zudums, krampjveida vai pastāvīgas sāpes vēderā.
Ja šie simptomi jau ir novērojami, bet iedzīvotājs nav skrīninga vecuma grupā, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāvienojas par vizīti un izmeklējumu veikšanu. Ģimenes ārsta apmeklējums un laboratoriskā, diagnostiskā izmeklēšana ir valsts apmaksāta, veicot tikai pacienta līdzmaksājumu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
