Rīga +16°C 
Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) oficiālajā ziņu portālā Sargs.lv skaidrots, ka šī ir jauna realitāte, kurā mums jāmācās dzīvot, kamēr kaimiņvalstīs plosās karš.
Dronu parādīšanās mūsu gaisa telpā nav nejaušība, bet gan tiešas sekas tehnoloģiskajam izrāvienam un intensīvajai elektroniskajai karadarbībai Ukrainā. Krievija izmanto elektroniskās traucēšanas sistēmas, lai neitralizētu dronus, tā rezultātā droni zaudē vadību, novirzās no kursa, kļūst nevadāmi un var ielidot Latvijā.
Ko darīt, ja atrodat aizdomīgu objektu?
Ja savā īpašumā, mežā vai ceļa malā pamanāt aizdomīgu objektu, kas atgādina bezpilota lidaparātu vai tā daļas, šis nav brīdis ziņkārei.
- Netuvojieties un neaiztieciet: drons var būt aprīkots ar sprāgstvielu vai pašiznīcināšanās mehānismu, kas var nostrādāt jebkurā brīdī.
- Zvaniet 112: nekavējoties informējiet glābšanas dienestus vai policiju par atradumu un tā atrašanās vietu.
- Brīdiniet citus: neļaujiet bērniem vai kaimiņiem piekļūt objektam, līdz ierodas speciālisti.
Reaģējiet uz paziņojumiem: ja saņemat šūnu apraides ziņojumu telefonā, ievērojiet norādes – palieciet telpās un aizveriet logus. Tāpat, ieraugot vai atrodot nokritušu dronu, to nevajadzētu fotografēt, filmēt un publicēt internetā, jo izlūki no tā var izdarīt ļoti daudz secinājumu gan par mūsu reakciju, gan izmantotajām tehnoloģijām. Sargs.lv arī uzsver, ka mums kā sabiedrībai ir jāmācās no Ziemeļvalstu piemēra, veidojot noturību jeb gatavības kultūru.
Tas nozīmē apzināties, ka dzīvojam blakus agresīvam kaimiņam, un tā vietā, lai ļautos histērijai, katram ir jāizdara savs mājasdarbs: jāsagatavo vai jāpārliecinās par 72 stundu somas krājumiem, jāzina, kur atrodas tuvākais pagrabs, jābūt gatavam rīkoties krīzes situācijā pragmatiski un ar vēsu prātu. Pēdējo dienu notikumi izgaismoja vēl kādu zīmīgu tendenci – iedzīvotāji sociālajos tīklos bieži vien viens otru apziņo ātrāk, nekā pienāk oficiālais valsts iestāžu paziņojums.
Tas būtu jāuztver nevis kā valsts komunikācijas trūkums, bet gan kā veselīgas, modras un saliedētas pilsoniskās sabiedrības pazīme.
Visaptveroša valsts aizsardzība sākas ar sapratni, ka drošība nav tikai dienestu pienākums, bet gan kopīgs darbs, kurā valsts un iedzīvotāji darbojas kā viena komanda. Tas, ka cilvēki ir vērīgi, ziņo par aizdomīgiem trokšņiem un dalās ar informāciju, palīdz dienestiem reaģēt precīzāk. Šāda modrība un kaimiņa atbalstīšana ir jākultivē kā norma – tā ir mūsu kopīgā drošības vairoga stiprināšana, kurā katra rīcība un katrs savlaicīgs brīdinājums ir neaizvietojams pienesums visas valsts noturībai.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
