Aleksandrovu ģimenes simtgadīgā sapņu māja ar dižozoliem

Pirms diviem gadiem Aleksandrovu ģimene no Iecavas pirmo reizi ieraudzīja savu sapņu māju Ķiberes Mālpils novadā. Tā ir ne tikai simt gadu veca lauku māja, bet arī vieta, kur aug dižozoli, guļ seni laukakmeņi un kuras vēsture iesākta rakstīt jau 1600. gadā.
Tā dzīvojam
Agnese Ģērmane
28. jūlijs, 2017

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis

«Ieraugot māju, sajūtas bija ļoti spēcīgas. Gluži kā satiekot savu dzīves cilvēku – tu vienkārši zini, ka jums lemts būt kopā. Te ļoti izjutām vietas auru, akmens mūru spēku, veco koku diženumu, bet pāri visam – mīlestību, ar kādu cilvēki gadu simtus pirms mums iekopuši šo sētu un dēvējuši tās par mājām. Svarīgi, lai tas viss nepazūd, bet turpina dzīvot,» stāsta Anda.

Jārīko talkas!

Kad Aleksandrovi māju nopirka, pirmajā brīdī šķita, ka tā ir tīri labā stāvoklī, bet vēlāk izrādījās, ka darāmā ir ļoti daudz. Nu sākušies pamatīgi atjaunošanas darbi.

Pirmais, ko vajadzēja paveikt – iztīrīt mājas apkārtni. Zāle bija līdz pleciem, un iemītas tikai divas taciņas – līdz āra tualetei un akai. Taču zāle nebūt nebija vienīgā bēda, jo visapkārt valdīja liela netīrība.

Anda pat saskaitīt nevar, cik konteinerus ar gružiem izveduši. Lieli palīgi bija ģimene, draugi un paziņas, kas piedalījās talkās un palīdzēja iztīrīt apkārtni. «Viņi palīdzēja mums grābt lapas un lasīt stiklus, iztīrīt trīs metrus dziļu bedri, kurā atkritumi mesti gadiem ilgi. Tagad pēc pieredzes varu droši teikt, ka šādas talkas ir nenovērtējamas,» atzīst Anda. No sākuma arī visus būvgružus veduši prom, bet tad Jānis izdomāja, ka ar tiem būtu labi aizpildīt bedraino ceļu, kas lietus laikā mirka dubļos un kļuva neizbraucams.

Kad lielākie āra sakopšanas darbi bija apdarīti, Andai radās vīzija par ogu krūmiem un augļu kokiem ap māju. Parunājusies ar savu vecmammu un vīra omi, viņa saprata, ka ne viss ir jāpērk, tāpēc ķiršu, upeņu, ceriņu un citus stādiņus atveda no vecmammu dārziem. Savukārt puķu stādus Anda iegādājusies no dārzniecībām, kuras tolaik bija likvidēšanas procesā, un attiecīgi cenas par stādiem bija tiešām zemas: «Tā darīju es un iesaku arī citiem!»

Jāuzticas ekspertiem

Kad teritorija bija iekopta, pienāca laiks ķerties klāt mājai. Anda vairākkārt atkārto, cik ļoti svarīgs ir jumiķa un būvinženiera novērtējums pirms mājas pirkšanas. «Mēs diemžēl ekspertus apskatīt māju uzaicinājām jau pēc īpašuma iegādes. Tagad saprotam, ka šīs kļūdas dēļ vajadzēja ieguldīt ļoti daudz līdzekļu.

Piemēram, dakstiņu jumts no ārpuses saulainā laikā izskatās labi… taču zem dakstiņiem nav pilnīgi nekā, tikai latas un sijas. Ziemā sniegu vējš papūš zem jumta, un tas krīt uz grīdas, bet stiprās lietusgāzēs ūdens tek istabās. Jumta labošana un pilnīga konstrukcijas maiņa ir nākamais lielais darbs, jo ir pēdējais laiks, lai to izdarītu,» viņa pastāsta un neslēpj, kad pieaicināto ekspertu bijis daudz. Bez viņu novērtējuma Aleksandrovi nezinātu, ar ko sākt un kā pareizāk rīkoties.

Pret blusām ar iRobotu

Ievācoties vecā mājā, kura gadiem nav remontēta, jārēķinās ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Piemēram, pirmajā naktī bērnus pamatīgi sakoda blusas, un tikai vēlāk Anda uzzināja, ka no tām iepriekšējie mājas īrnieki nav varējuši atbrīvoties gadiem ilgi.

«Bez iRobot es nebūtu tikusi galā.

Citi par mani smējās, ka ar iRobotu esmu atbraukusi uz laukiem. Bet tikai tāpēc, ka tas neizslēgts darbojās ik dienas, esam tikuši vaļā no blusām.

Iepriekš biju izmēģinājusi visu – gan mazgāju grīdas ar veterinārajā klīnikā nopērkamajām zālēm neostomozānu, gan ar terpentīnu un sāli, gan ziemas periodā ar dažādām insektu indēm.»

Vēl viena nepatīkama problēma bijusi puvuma smaka. «Mājas guļbaļķu sienas bija apmestas, un gudrs meistars ieteica sienu no apmetuma atbrīvot, lai baļķi elpotu. Iekštelpās tā arī izdarījām, gada laikā baļķi izžuva un arī puvuma  smaka pazuda,» pieredzē dalās Jānis un pastāsta, ka māju plānots siltināt ar ekovati. Bet vēl pirms tam – baļķos jāsalabo tie posmi, kurus saēduši ķirmji.

«Kā konsultantus bijām uzaicinājuši meistaru Vili Muižnieku no Amatniecības kameras un būvniecības ekspertu Juri Biršu, jo bez jumta maiņas galvenā problēma mājā saistīta tieši ar guļbaļķiem. Pirmais vainags bija nopuvis, bet no ārpuses māja apmūrēta ar ķieģeļiem un vēl apmesta. Tāpēc nevaram rīkoties tā, kā ar guļbaļķu konstrukciju šādās situācijās ierasts – ar domkratiem guļbaļķu ēku stutē, izzāģē bojātos posmus un tos nomaina …

Visi meistari, kas līdz šim mūsu mājas stāvokli vērtējuši, baļķus iesaka mainīt, bet paši neuzņemas to izdarīt. Tā nu joprojām esam laba meistara meklējumos.»

Aleksandrovu ģimenes ieteikumi, pērkot lauku māju un sākot tajā dzīvot:

  • Kad dodies skatīties māju, pieaicini būvinženieri un jumiķi. Būvinženieris pārbaudīs pamatus, bet jumiķis – jumta stāvokli. Pēc mājas nopirkšanas Anda un Jānis secināja, ka jumta konstrukcijā ir nepilnības un kores ir izpuvušas, savukārt verandas pamati brūk, un tā pamazām grimst.
  • Pārliecinies, vai visās istabās ir elektrība un pa krāniem tek ūdens. Ieraudzījuši mājā tualeti un boileru, Aleksandrovi nodomāja, ka ūdens ir ievilkts, taču vēlāk secināja pretējo. Arī elektrības istabās, kuras iepriekš netika apdzīvotas, nebija.
  • Pārbaudi akas ūdeni! Kad akas ūdenī tika atrasta mirusi pele un krupis, Anda nosūtīja ūdens analīzes uz Ģeoloģijas centru Maskavas ielā un saņēma atbildi, ka ūdeni var dzert tikai pēc vārīšanas. Ar sludinājumu palīdzību Anda atrada aku tīrītāju Ingu Ķemmi, kurš iztīrīja aku, un tagad ūdens atkal ir tīrs un bez piesārņojuma.
  • Draudzējies ar kaimiņiem! Labas attiecības ir zelta vērtē, jo vietējie zina ieteikt labus meistarus vai, ja spēj, palīdz paši. Vietējais traktorists kārtīgi izraka dīķi, kaimiņš Valdis atjaunoja podiņkrāsni, bet no netālu dzīvojošās kaimiņienes regulāri pērkam piena produktus un gaļu.
  • Kad izvēlies meistaru, prasi atsauksmes un nekautrējies aptaujāt vismaz trīs ģimenes, kas ar šiem meistariem sadarbojušās. Pieredze rāda, ka ir naivi uzticēties pašu meistaru stāstiem, jo ne vienmēr vārdi saskan ar darbiem. Tā, lūk, pirtiņa, ko bija plānots uzbūvēt jau pērn, joprojām nesaliktā veidā stāv zem plēvēm, bet tai paredzētie dakstiņi – saimniecības telpā.
  • Neroc dīķi pēc izjūtas, konsultējies ar ekspertu! Daudzi paziņu stāsti liecina, ka – jā, izrakuši dīķi, bet ūdens tajā tā arī neparādījās… Tāpēc Aleksandrovi jau laikus uzaicinājuši dīķu ekspertu Māri Mālkalnieti, kurš izstaigāja teritoriju un norādīja vietu, kur to vislabāk rakt. Tā kā Latvijā valdošie ir rietumvēji, dīķis parasti jārok ovālā formā tā, lai lapas un citi gruži tiktu sapūsti uz ūdenstilpnes šaurāko galu, – tad dīķi tīrīt būs krietni vieglāk. Turklāt nevajag rakt pārāk tuvu kokiem, jo to lapas krīt ūdenī, trūd un piesārņo dīķi. Jebkurā gadījumā vislabāk ieteicams izrakt kontrolbedri un gada laikā pavērot, kā tajā turas ūdens.
  • Ja nezini, kā izplānot telpas, uzaicini rīkstniekus. Viņi ieteiks, kurās telpās vajag aktīvi darboties, bet kuras vairāk piemērotas gulēšanai. Ķiberes ir pirmskara laika māja, kas būvēta, ņemot vērā āderu atrašanās vietas.
  • Ja māja atrodas pie meža, kas arī ir īpašumā, ir vērts apsvērt līguma parakstīšanu ar medniekiem par to, vai viņi drīkstēs medīt tavā teritorijā. Regulāras medības var pasargāt sētu un dārzu no meža zvēru postījumiem.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs