Ziemassvētku zvaigzne puansetija — var ziedēt un augt vēl ilgi pēc svētkiem

Daudziem par sarkano zvaigžņu princesi puansetiju radies priekšstats kā par vienreizējas lietošanas augu. Ziemassvētkos papriecājies, un tad – viss, pagalam…
Noderīgs padoms
Ginta Auzniece
9. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: pixabay

Pieredzē dalās Ingūna Gudrupa, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu mājas dārzniece un telpaugu eksperte. Ir arī augu fizioloģe – izprot augu vajadzības un māk atrast iemeslu, kāpēc kāds augs uzvedas tā vai citādi, un zina, kā tam palīdzēt. Gluži kā ārste. Patiesībā Ziemassvētku zvaigzni, ko mēs pazīstam arī kā puansetiju un kura atplaukst katra gada nogalē, sauc par krāšņo eiforbiju (Euphorbia pulcherrima). Un, jā, bažas, ka tā tāda cimperlīga viendienīte vien ir, radušās daudziem… Teikšu, kā ir: tas, kāpēc vieniem kopdzīve ar puansetiju izdodas ilgāka, bet vairākumu skaistā Ziemassvētku zvaigzne priecē vien mēnesi, atkarīgs no diviem vienlīdz svarīgiem faktoriem. No tā, kādu augu gadījies iegādāties veikalā, un no prasmes un pacietības tam izpatikt.

Latvietes – izturīgākas

Ārzemju lielražotāji sezonāli ziedošos augus pārsvarā audzē tieši tik vienkāršam mērķim – vienreizējai lietošanai. Ar domu, ka nākamgad būs jauni augi un jauna kāre tos pirkt. Arī man ar puansetiju gadījies dažādi – vairums, pārlaižot svētku laiku, tiešām ir ātri vien iznīkušas. Bet esmu pamanījusi kādu niansi – Latvijā audzētās puansetijas ir izturīgākas. Tiesa, dārzniecību, kas audzētu puansetijas paši, pie mums nav daudz, bet viena no tādām, par kuru zinu droši, ir Sedumi Jēkabpilī. Arī lielveikalos un dārza preču veikalu (piemēram, Depo) telpaugu nodaļās, vērīgi ieskatoties, esmu manījusi Latvijā audzētus eksemplārus.

Latvietes, augot pie mums no pašiem pirmsākumiem, ir vairāk pieradušas pie mūsu klimata un līdz ar to ir dzīvotspējīgākas vēl ilgu laiku pēc Ziemassvētkiem.

Jo – saproti pati – puansetija, kuras dzimtene ir Centrālamerika, konkrēti, Meksika, nonākot uz mūsu palodzēm decembra vidū, diezin vai jūtas kā kūrortā. Tāpēc arī padodas.

Pašas pieredze

Man puansetiju izdevies saglabāt – aug griezdamās jau piekto gadu, lai gan arī sākumā uz to lūkojos visai skeptiski. Tiesa, nezinu, vai tā ir vietējās izcelsmes vai atceļojusi no ārzemju audzētavām, jo man šo puansetiju uzdāvināja. Bet varbūt tas, kā daru es, noderēs arī tev…

  • Tātad es to audzēju savā darbā, botāniskajā dārzā, siltumnīcā, kurā nav ļoti silts – aptuveni 18 grādu. Bet rudenī un pavasarī, kad apkure, tāpat kā dzīvokļos, vēl nav pieslēgta vai jau atslēgta, mēdz būt pat diezgan vēss. Dienas laikā gaisma augu apspīd no visām pusēm, bet vakaros un naktīs, protams, jāsamierinās ar tumsu. Starp citu, audzējot puansetijas audzētavās, tām tiek nodrošināts speciāla spektra mākslīgais apgaismojums, un, lai kāds diennakts laiks ir ārā, ik pēc 10 stundām augi tiek pārklāti ar melnu audumu, jo, lai uzziedētu, puansetijām 2 mēnešus diennaktī vajadzīgas 12–14 stundas tumsas. Tā kā Meksika ir tuvu ekvatoram, diena un nakts diezgan strauji nomainās – tāpēc audzētavās tādā veidā mēģina iegūt maksimāli līdzīgus augšanas apstākļus dabiskajiem.
  • Pavasarī jāaplūko, vai puansetijai pods nav kļuvis pa mazu, vai saknes nav blīvi saaugušas un nelien ārā no poda. Ja tā, pārstādu nedaudz lielākā podā. Puansetijām der universāla, labi drenējoša, telpaugiem paredzēta augsne.
  • Interesanti, ka manai puansetijai sarkanās lapas saglabājas gandrīz līdz pat vasarai. Bet tik un tā augu maija beigās vai jūnija sākumā kārtīgi apgriežu par trešdaļu auguma – lai tā aug kupla. Ja puansetiju neapgriezīs, tā, tāpat kā citi augi, stiepsies tikai garumā, un prieka par skaistumu būs maz. Arī vēlāk – ja starp lielajiem, stingrajiem, skaistajiem zariem ir daži sīki, nīkulīgi un mazāk smuki, tos nežēlojot izgriežu.
Puansetijas sula kairina ādu un gļotādu, tāpēc to nevajadzētu likt bērniem un mājdzīvniekiem viegli sasniedzamā vietā. Bet tev pašai, pārstādot vai apgriežot augu, labāk to darīt cimdos.
  • Kad sāk parādīties jaunie dzinumi, puansetiju reizi divās nedēļās mēsloju. Šim mērķim der jebkurš zaļajiem telpaugiem paredzētais kompleksais mēslojums, kurā slāpekļa (N) ir nedaudz vairāk kā fosfora (P) un kālija (K). Mēslojums ar šādu proporciju ir vislabākais visiem zaļajiem telpaugiem, un to var lietot līdz pat jūnija vidum. Jūlijā, augustā puansetiju pabaro ar mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem telpaugiem, – tajā slāpekļa ir nedaudz mazāk, toties ir vairāk fosfora un kālija, kas veicina ziedpumpuru ieriešanos. Tev šķiet, ka līdz ziedēšanai vēl tālu, bet tā nemaz nav, jo – lai novembrī augs spētu krāšņi ziedēt, par to jādomā laikus.
  • Šādi aprūpējot, puansetija līdz rudenim skaisti sakuplo, bet novembrī jau sāk pamazām iekrāsoties ziedu pielapītes un mana puansetija sāk līdzināties veikala skaistulēm. Ja ļoti vērīgi ielūkojas, jau mēnesi pirms lapiņu sārtošanās parādās tumšāk zaļš, raibs krāsojums, un tas liecina – puansetija gatavojas ziedēt. No pieredzes zinu, ka nebūs arī nekāds pārsteigums, ja pavasari un vasaru izdzīvojusi puansetija Ziemassvētkos neuzziedēs, taču tas nav iemesls atmest tai ar roku, jo, tā kā pie mums nav gluži Meksikas apstākļi, augs mēdz uzziedēt vēlāk, pēc Jaungada. Un ziedēt – līdz pat Lieldienām. Jā, tiesa, gadu no gada pārzieminātai puansetijai neveidojas tik lielas sarkano pielapju rozetes, kā ierasts redzēt lielveikalos, bet – arī mazākas tās ir tikpat skaistas.

Tikai pacietību!

Ja puansetija pēc svētkiem sāk birdināt lapas, tas ne vienmēr nozīmē, ka auga dzīve ir beigusies. Jā, tā kļūst mazāk daiļa, bet ja zariņi paliek gandrīz pliki, tā vienkārši jāliek mierā. Mēreni laistot un atstājot gaišā vietā, pastāv iespēja, ka puansetija izdzīvos miera periodu un aptuveni februāra beigās, martā atdzīvosies, sāks dzīt jaunos dzinumiņus. Vēlams tikai ik pa laikam pavisam nedaudz aplaistīt, lai saknītes neiekalstu.

Īsa pamācība, kā izvēlēties īsto

Līdzās informācijai par to, kur augusi tevis noskatītā puansetija, ņem vērā vēl dažas nianses!

  1. Pievērs uzmanību ziediņiem. Daudzi maldīgi domā, ka puansetijas zieds ir visa sarkano lapu rozete, bet tā gluži nav. Sarkanās lapas sauc par pielapēm, un tās domātas, lai piesaistītu kukaiņus, kas varētu apputeksnēt mazos ziediņus, kuri atrodas pašā sarkano lapu rozetes viducī. Tad, lūk, tieši šis sīko ziediņu čumuriņš tev pirms pirkšanas kārtīgi jāaplūko. Ja redzams, ka ziediņi ir pārziedējuši, dažreiz pat sakaltuši, vari būt pilnīgi droša, ka auga skaistuma mūžs nebūs ilgs un tas ātri sāks nīkuļot. Jo gluži vienkārši ziedēšanas posms ir noslēdzies un eiforbijai drīz vien sāks nobirt daļa lapu, un no dailes vairs nebūs ne miņas. Tāpēc, ja negribi vilties, tādu labāk atstāj veikalā. Toties droši vari pirkt puansetiju, kuras sīkie ziediņi vēl ir pumpuros vai uzziedējuši tikai daži.
  2. Nesot mājās, sargā no aukstuma. Ziemas pie mums pēdējos gados ir neprognozējamas, vienu gadu siltākas, citu – sals ne pa jokam. Bet puansetijai, kā jau dienvidniecei, aukstums ļoti nepatīk. Tāpēc, ja negribi, lai nākamajā dienā augam nobirtu lapas, nesot mājās, to kārtīgi iepako – vispirms ietin papīrā un tad liec celofāna maisiņā, kas nelaidīs cauri auksto gaisu. Arī aukstā mašīnā eiforbiju nevajadzētu atstāt uz ilgu laiku. Un zini – aukstums puansetijai ir ne tikai mīnus 15, bet arī plus 5 grādi!
  3. Mājās atnestu puansetiju kādu laiku vēl paturi iepakojumā, jo puķei nepatīk krasas temperatūras svārstības.
  4. Puansetiju zariņi ir trausli, tāpēc tā jāizpako un jāpārvieto ļoti uzmanīgi.
  5. Viena no lielākajām kļūdām, kāpēc puansetija aiziet bojā, ir pārlaistīšana. Augsnes virskārtai jābūt mazliet mitrai, bet poda paliktnī nedrīkst krāties liekais ūdens. Īpaši tas kaitē maziem audziņiem, kādus var nopirkt veikalos plastmasas podiņos, mazāk – lieliem augiem ar ļoti blīvi saaugušām saknēm. Ja telpā ir sauss gaiss, puansetijas lapas ik pa laikam var nedaudz apsmidzināt ar ūdeni.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs