Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
«Vēdera izeja katram bērnam ir ļoti individuāla, un to nevajadzētu salīdzināt, pat ar brāļiem un māsām vienā ģimenē ne,» skaidro pediatre Larisa Zaharova, uzsverot, ja vēdera izejā novērojamas izmaiņas, pirmkārt, būtu jāizvērtē bērna vispārējais veselības stāvoklis. «Ja mazais labi pieņemas svarā, attīstās, viņam ir laba apetīte un pašsajūta, izmaiņas vēdera izejas biežumā, krāsā un konsistencē ir pieļaujamas. Un, ja šādas izmaiņas ir īslaicīgas, satraukties nevajadzētu.»
Cik bieži mazajam jākakā?
Normas robežas, cik bieži mazulim vajadzētu iziet vēderam, ir visai plašas – no vienas reizes nedēļā līdz pat 8–9 reizēm dienā. «Mēnesi vai divus mēnešus vecam, ar krūts pienu barotam zīdainim vēdera izeja parasti ir piecas līdz septiņas reizes dienā – gandrīz pēc katras ēdienreizes.» Savukārt mazuļiem, kuri ēd piena maisījumu, normāla ir retāka vēdera izeja. Bērnam pieaugot un samazinoties ēdienreižu skaitam, samazināsies arī vēdera izejas biežums.
Ap gada vecumu bērnam vēders iziet vienu vai pāris reižu dienā.
Krāsa un aromāts
Mazuļa vēdera izeja sāk normalizēties jau pirmajās dzīves dienās. Sākotnēji kaka var būt brūnganzaļā krāsā, taču pakāpeniski tā kļūst gaišāka. Pāris mēnešu veca, ar krūts pienu barota bērna fēču krāsai ideālā variantā jābūt dzeltenai, bet arī zaļganu nokrāsu var uzskatīt par normu. Savukārt konsistencei – pastveida. Tā var būt viendabīga vai ar nelieliem piejaukumiem. Krūts piena ietekmē zarnās izstrādājas lakto un bifido baktērijas, un tas nodrošina ideālu mikrofloru zarnās, tāpēc aromāts fēcēm būs skābs un neitrāls.
Savukārt bērniņiem, kuri ēd piena maisījumu, vēdera izejai ir brūnganāka nokrāsa, konsistence ir biezāka, ar izteiktāku aromātu.
Izmaiņas, uzsākot piebarojumu
Sākot mazo piebarot ar putru, dārzeņiem, augļiem vai gaļu, mainīsies arī fēču konsistence un sastāvs – vēdera izeja kļūs stingrāka, biezāka, ar izteiktāku aromātu. «Zarnās vairojas vairāk pūšanas un rūgšanas baktēriju, veidojas zarnu nūjiņas. Dažkārt apēstie pārtikas produkti var īslaicīgi mainīt fēču krāsu, piemēram, no bietēm fēces kļūst sarkanīgas, no mellenēm – tumšākas, no burkāniem – oranžīgas.
Vēdera izejas krāsu var mainīt arī medikamenti, piemēram, no dzelzs preparātiem fēces var kļūt tumši brūnas vai melnas.
Savukārt, apēdot nekvalitatīvu ēdienu (piemēram, ātro ēstuvju frī), bērna vēdera izeja var kļūt zaļgana.» Sākotnēji mazuļi vēl nespēj pilnībā sagremot pārtiku, tāpēc fēcēs var būt ēdienu atlieku gabaliņi. No bērniem tik iecienītā banāna, kas var radīt arī aizcietējumus, būs redzami mazi melni punktiņi vai stiegriņas, ko vecāki nereti notur par parazītiem. Arī vides vai ēdienu maiņa bērnam var izraisīt īslaicīgas vēdera izejas izmaiņas, kas ir ātri novēršamas. «Kad saprotam, kas organismam bijis grūti sagremojams vai radījis slodzi, jāuzlabo mazuļa ēdienkarte vai bērnam jānodrošina mierīgāki apstākļi. Jo ilgāk problēmu ignorēsim, jo to būs grūtāk risināt,» uzsver pediatre Larisa Zaharova.
Asi ēdieni, iekaisis dupsis
Ja bērns ēd krūts pienu, vēdera izeju var ietekmēt arī mammas ēdienkartē iekļautie produkti. Īpaši pirmajos dzīves mēnešos, kad zīdaiņa gremošanas sistēma vēl tikai mācās pārstrādāt dažādas vielas un fermentus. «Mammai, kas baro mazo ar krūti, ieteicams izvairīties no kūpinājumiem, asiem, sāļiem un piparotiem ēdieniem vai produktiem, no kuriem ģimenē kādam jau ir alerģija.» Mazuļa gremošanas sistēmu var kairināt arī ēdieni ar krāsvielām un konservēti ēdieni. «Šie ēdieni ne vienmēr izraisa alerģiju, taču veicinās gāzu rašanos. Mazuļa vēdera izeja kļūs šķidrāka, ar skābāku aromātu. Tas var kairināt ādu ap anālo atveri un radīt sāpīgu iekaisumu.» Vai mammas apēstais ēdiens mazuļa puncim bijis nepiemērots, varēs redzēt jau pavisam ātri. «Parasti mammas pašas saprot, kurš ēdiens izraisījis šādu reakciju. Tomēr, ja mazulim līdz šim bijusi normāla vēdera izeja, bet pēkšņi vēders sācis pūsties, mamma var rakstīt ēšanas dienasgrāmatu, ko var izpētīt kopā ar pediatru. Ārsts ieteiks, kurus produktus var aizvietot, lai mammai nebūtu jāēd tikai sausi kartupeļi.» Visi ēdieni, kas uzpūtīs vēderu mammai, šādu pašu reakciju izraisīs arī mazulim.
Asinis un gļotas
Nedrīkst ignorēt asins piejaukumu vai asins stīdziņas mazuļa fēcēs. Asinis fēcēs kopā ar sliktu pašsajūtu, paaugstinātu temperatūru var liecināt par nopietnākām veselības problēmām, tāpēc par to iespējami ātrāk jāinformē bērna ārsts. Asins stīdziņas fēcēs var liecināt par bakteriālu vai vīrusu izraisītu zarnu infekciju, tās var izraisīt arī nepiemērots uzturs vai ēdienkartē pārlieku ātri ieviesti jauni produkti, ko mazuļa organisms nespēj pārstrādāt. «Jauni produkti bērna ēdienkartē ir jāievieš pakāpeniski. Dažkārt vecāki pirmajā dienā iedod karotīti banāna, nākamajā dienā – jau pusi banāna, bet trešajā – veselu. Tas ir par strauju – bērnam visdrīzāk būs caureja, aizcietējumi vai vēdera uzpūšanās. Katrs jauns ēdiens jāievieš pakāpeniski.» Asins stīdziņu parādīšanās fēcēs var liecināt arī par govs piena olbaltumvielu nepanesību vai alerģiju. «Ja māte baro bērnu ar krūti un uzturā lieto daudz govs piena produktu, bērnam tas var veicināt aizcietējumus, šķidrāku vēdera izeju vai pat asins piejaukumu fēcēs.»
Vēdera izejas traucējumus var izraisīt arī fermentu nepietiekamība, kad sagremo tikai daļu piena cukuru, veidojas gāzes.
Apetīte nepazūd, bet mazuļa vēderiņš pūšas. Vēdera izeja ir putrveidīga, dibentiņš ir apsārtis. Parasti šādos gadījumos palīdz gremošanas fermenti, ko pievieno piena maisījumam vai mammas pienam. Retāk, bet asinis fēcēs var liecināt par zarnu mezgla veidošanos. Maziem bērniem nav izslēgta arī apendicīta iespējamība, tāpēc pie ārsta jāvēršas laikus. Ignorēt nevajadzētu arī gļotas fēcēs. «Tās organisms rada kā zarnu aizsargreakciju. Kad ir vēdera izejas traucējumi, fēces kļūst pārāk skābas, kairina resno un taisno zarnu. Izstrādājot gļotas, zarnas aizsargā sevi no kairinājuma.» Bet gļotas var parādīties arī bakteriālu infekciju gadījumā. Ja vēdera izeja ir gļotaina un bieža, noteikti jāvaicā padoms ārstam.
