Ziemas peldētāja Ieva Florence-Vīksne: Peldkostīms tikai traucē

Padomi
Ilze Klapere
Ilze Klapere
27. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis
Pēdējā laikā īpaši populāra kļuvusi peldēšanās ne tikai vasarā, bet arī rudenī un ziemā, kad laukā plosās stiprs vējš un termometra stabiņš noslīdējis līdz nullei. Aktrise IEVA FLORENCE-VĪKSNA, kura šo dzīvesstilu piekopj savā ikdienā, dalās ar savu stāstu par ceļu uz aukstajām peldēm un ieteikumiem jaunajiem peldēt gribētājiem

Pieturzīmes

  • 7 gadu pieredze.
  • Kur? Parasti Gaujā.
  • Cik bieži? Reizi vai pāris reižu nedēļā, pēc izjūtas.
  • Īpašais knifs. Peldas kaila, jo peldkostīms tikai traucē!
  • Galvenie ieguvumi: pazuduši krampji kājās, neķeras klāt iesnas un vīrusi, mazāk salst, bet būtiskākais – pieaugusi gan fiziskā, gan emocionālā noturība pret stresu.

«Agrā jaunībā man bija problēmas ar krampjiem pēdās – īpaši naktīs tā sāpēja, ka nevarēju gulēt. Iespējams, tās bija sekas basketbola treniņiem. Bet ūdens man paticis vienmēr un visur – ka tikai iemesties! Un… reiz pienāca gadījums, kad nepārvarami gribējās iemesties tieši rudenī (smejas). Tā es sāku. Sākumā gāju arī kontrastdušā, lai satrenētu ādu un asinsvadus.

Parasti peldu ļoti agri – pamostos un eju, pat neiztīrot zobus. Vīrs mani vienu nelaiž – viņš gan ūdenī nelien, bet saņemas, saģērbjas un nāk līdzi. Reizēm mēdzu aiziet arī viena, bet ļoti ieklausos savā ķermenī – ja jūtu, ka nevajag (liela straume, kaut kas vēl), neeju dziļāk. Vienkārši ieeju ūdenī un izpeldu mazu lociņu, ūdenī atrodos ne ilgāk par divām minūtēm.

Nezinātājiem gan peldēties Gaujā noteikti neiesaku, jo ar straumi ļoti jāuzmanās – pa virsu tā izskatās ātra, bet jārēķinās, ka dziļāk straume ir divreiz ātrāka!

Pirms peldes jānoskaņojas emocionāli, tas ir svarīgi. Otrs – jāiesildās. Es reizes piecdesmit pietupjos, lai sirds sāk sisties straujāk. Ja neiesildīsies, sirds ritms aukstajā ūdenī strauji palielināsies, nāksies kampt pēc gaisa. Tātad – pietupieni, tad aši noģērbjos un ūdenī iekšā.

Eju ūdenī ar čībām kājās un cepuri galvā, dažkārt arī ar cimdiem. Ieeju, iemērcos, tad – desmit līdz piecpadsmit vēzieni peldus. Bet reizēm jūtu, ka man pietiek ar diviem vēzieniem, un – ārā! Jā, es peldos kaila, jo peldkostīms man traucē – īpaši, iznākot no ūdens, kad tas ir auksts un samircis. Ja vēl pūš vējš… Brrr! Tad labāk bez, jo, iznākot no ūdens, varu uzreiz sākt rīvēties ar dvieli.

Pēc peldes ir svarīgi dabūt atpakaļ siltumu – man tā ir rīvēšanās, lai palīdzētu asinsvadiem saprast, ka viss kārtībā, ka var atkal vērties vaļā. Viss ķermenis tad kļūst smuki sarkans, un iestājas tas īpašais iekšējais siltums, ka vari vienkārši stāvēt, auksti vairs nav! Bet tā, protams, nevajag darīt – labāk uzreiz saģērbties, doties siltumā, ieiet siltā dušā, iedzert karstu tēju. Izcils dienas sākums!»

Ieva iesaka

  • Tici savai intuīcijai, sajūtām un klausi ķermenim – pierādīt neko nevajag ne sev, ne citiem!
  • Kājām, dibenam un ciskām, arī mugurai ir vieglāk adaptēties aukstumam. Jutīgākas vietas ir vēders un krūšu daļa, bet visvairāk un ātrāk nosalst rokas un kājas. Par rumpi kopumā nevajag satraukties, daba ir parūpējusies par mums tāpat kā par kokiem – vispirms apsalst zari (rokas un kājas), stumbrs paliek drošībā.
  • Jāpeld regulāri – pēc ilgāka pārtraukuma ir grūti atsākt.
  • Ja pēc peldes, rīvējoties ar dvieli, nejūti savu miesu – tas ir normāli! Man sākumā bija šoks – likās: kā tas var būt, vai mana kāja nav mirusi?! Bet, nē, tas pāriet.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+