Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir zilā gaisma?
Saules un dažādu gaismekļu izstarotajai mums redzamajai gaismai ir dažādi spektri. Mēs spējam atšķirt silto gaismu, kas ir vairāk dzeltenīga un parādās, piemēram, saulrieta laikā, un vēso (piemēram, LED spuldzēs). Redzamās gaismas viļņu garumi, ko spēj uztvert mūsu acs tīklenes fotoreceptori, svārstās no 380 nm līdz 720 nm.
Zilā gaisma ir tā gaismas spektra daļa, kas atrodas sākuma diapazonā (no 415 nm līdz 455 nm). Saules izstarotajai gaismai tā nav ar izteikti lielu intensitāti, savukārt LED ekrānos (viedierīcēs, datoros, TV ekrānos), arī spuldzēs un mūsdienīgajā ielu apgaismojumā zilās gaismas ir par daudz jeb, kā saka pētniece Gunta Krūmiņa, tiem piemīt zilās gaismas pīķis.
Gaismas viļņu garuma mērvienība ir nanometrs (nm) – metra miljardā daļa.
Pati par sevi nav kaitīga
Mums nepieciešama katra gaismas spektra daļa, taču tām visām jābūt līdzsvarā. Arī zilā gaisma pati par sevi nav kaitīga, un, ja to uzņemam pareizi un īstajās devās, pat ļoti vajadzīga organismam. «Tā nepieciešama cilvēka bioritma regulēšanai, piemēram, no rīta mēs ceļamies, kad aust saule, jo parādās zilā gaisma, bet vakaros ejam gulēt, jo saule riet un gaisma kļūst dzeltenīgāka,» skaidro Gunta Krūmiņa.
Mūsu organisms pats saprot, ka brīdī, kad zilās gaismas kļūst mazāk, jāgatavojas gulētiešanai.
Tāds dzīves ritms cilvēkiem bijis daudzus gadsimtus. «Pierādīts, ka zilā gaisma ietekmē naktsmieru. Bioritmu regulē hormons melatonīns, savukārt acīs ir pigments melanopsīns, kas ir jutīgs uz zilo gaismu.
Ja acs pigmentu apmānām, lietojot viedierīces, tiek nosūtīta informācija smadzeņu daļai, kas atbildīga par organisma regulāciju. Ja tiek aktivētas melanopsīna šūnas, tad tās savukārt samazina melatonīna iedarbību uz cilvēka organismu,» stāsta pētniece. Ilgākā laika posmā tas var radīt nogurumu, miega un pat nervu sistēmas traucējumus.
Vai ietekmē redzi?
Pašlaik vēl nav fundamentālu pētījumu par zilās gaismas pīķa ietekmi uz redzi. To vēl nevar būt, jo procesi, kas saistīti ar redzi, nenotiek ātri, bet viedierīču lietošana strauji pieaugusi tikai pēdējos 5–7 gados. «Ir gan veikti pētījumi, kuros pērtiķi pastiprināti saņēmuši lielu daudzumu zilās gaismas. Ar laiku dzīvniekiem sākusi bojāties tīklene un veidojušās dažādas patoloģijas,» stāsta profesore Gunta Krūmiņa.
Cilvēku redzes pētījumi saistībā ar zilo gaismu bijuši vien netieši. Kā piemēru pētniece min pētījumus par ziemeļu tautām – tur cilvēkiem bieži konstatēti acs tīklenes bojājumi, un to saista ar saules atstarošanos no sniega.
Veikts arī pētījums, kurā piedalījās zobārstu asistenti – šajā profesijā ikdienā daudz laika jāpavada, strādājot ar zilo un ultravioleto gaismu (tās izmanto, lai sacietinātu plombas). Arī zobārstu asistentiem tika konstatēta biežākas tīklenes slimības. Līdzīgi rezultāti bija pētījumam, kurā iesaistīti jūrnieki – viņu darbdienas rit tiešā saulē, kas atstarojas no ūdens. Protams, šo pētījumu rezultātus nevar uzskatīt par tiešiem pierādījumiem, jo tad vajadzētu izpētīt arī katra šā cilvēka viedierīču lietošanas paradumus, uzturu, kaitīgos ieradumus un citus parametrus.
Risinājums – zilās gaismas filtri
«Bet tas, kas tiešām ir pierādīts, – zilie pīķi rada redzes nogurumu,» bilst profesore. Taču to diezgan vienkārši var novērst, mainot monitora iestatījumus un izmantojot filtrus, kuri izmaina gaismas krāsu gammu, kas spīd no ekrāna.
«Mēs ar studentiem eksperimentējām – visi reizē saviem datoriem iestatījām tā dēvēto nakts režīmu un sarunājām, ka tā strādāsim nedēļu. Sākumā, protams, daudziem nepatika, ka ekrāns izskatās dzeltenīgs, studenti stāstīja, ka nevar pierast pie šādas gaismas. Pagāja nedēļa, un izrādījās, ka neviens vairs negrib atgriezties pie iepriekšējiem iestatījumiem – redzes sistēma izjūt atvieglojumu, kad ekrānos ir ieslēgti zilās gaismas filtri.»
Profesore aicina mūs visus savām viedierīcēm ieslēgt zilās gaismas filtrus, īpaši vakaros, kad strādājam mākslīgā apgaismojumā, – tad acis mazāk nogurs un nežilbs no zilā pīķa.
Turklāt monitoru var iestatīt tā, ka katru dienu noteiktā laikā, piemēram, septiņos vakarā, tas pats palēnām pāriet uz dzeltenāku gaismu.
Vai palīdzēs brīnumbrilles?
Bieži tiek reklamētas īpašas brilles, kas sola pasargāt no zilās gaismas. Tās izskatās kā parastas brilles ar caurspīdīgām lēcām, bet tām ir filtri, kas nelaiž cauri zilo pīķi. Tomēr šīs brilles nevar uzskatīt par brīnumlīdzekli, kas derēs pilnīgi visiem. «Katram cilvēkam tas ir individuāli,» uzskata Gunta Krūmiņa.
«Cilvēkam, kuram ir lieliska redze un nav nepieciešama tās korekcija, nez vai būtu vērts sākt valkāt brilles tikai tādēļ vien, lai pasargātu acis no zilās gaismas, strādājot ar viedierīcēm. Bet, ja cilvēks jau valkā brilles vai redzes speciālists atzinis, ka viņam tās būtu vajadzīgas, tad gan varētu lietot šos papildu filtrus, piemēram, pasūtot brilles, kurās tie jau būs iestrādāti. Arī man pašai tādas ir. Tomēr nepiekrītu reklāmās dzirdētajam: ja nenēsāsi brilles ar šādiem filtriem, tad pasliktināsies redze. Tādiem apgalvojumiem īsti nav pamata,» savu viedokli pauž profesore Gunta Krūmiņa.
Ir vēl arī citi ļaundari
- Ekrāna spožums. Mākslīgais apgaismojums nav tik spilgts kā dabīgais, lai gan to ne vienmēr pamanām, jo acis spēj labi pielāgoties. Lai pasargātu redzi no ekrāna spožuma, vērts atcerēties vienkāršu noteikumu – dabīgā dienas gaismā drīkst strādāt arī ar spilgtu ekrānu, ja tā jūties komfortabli, taču, kad ieslēdz mākslīgo apgaismojumu, tas gan ekrāna spožums jāsamazina.
- Darbs bez atpūtas acīm. Viens no galvenajiem pareizas ekrāna lietošanas likumiem ir pavisam vienkāršs: 20–20–20. Tas nozīmē – 20 minūtes strādājam, 20 sekundes skatāmies pēdu attālumā un vēl 20 – tālumā. Turklāt pēc četrām tādām darba stundām vajadzētu paņemt vismaz 30 minūšu pauzi – izstaipīties, izstaigāties, atslēgties no ritma. Bet pusdienu pārtraukumā nevajadzētu nodarbināt savas acis ar, piemēram, īsziņu lasīšanu telefonā.
- Ekrāni tumsā. Tumsā nevajadzētu ne skatīties televīziju, ne spaidīt telefonu, ne strādāt pie datora, jo tas ir kaitīgi redzei. Tumsā acu zīlītes ir paplašinātas, un no ekrāniem tajās ieplūst vairāk zilās gaismas nekā normālā stāvoklī. Līdz ar to zilais pīķis pastiprināti nonāk uz tīklenes un zilo gaismu uzņemam daudz vairāk, nekā vajadzētu. Vismaz fona apgaismojumam jābūt vienmēr, tātad ieslēdz kaut vai mazu lampiņu, tas jau būs labāk.
- Pārāk maz šķidruma. Ja pie datora pavadām daudz laika, acis mums sanāk mirkšķināt retāk, un tā rodas sausās acs sindroms – acis ir apsārtušas, nogurušas, sūrst, niez, ir sajūta, it kā acī būtu svešķermenis. Ir speciāli acu pilieni, lai mazinātu šīs nepatīkamās sajūtas, tomēr galvenais ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma, tas organismam palīdzēs atjaunoties. Īpaši svarīgi tas ir apkures sezonā, kad telpās gaiss ir ļoti sauss. Tātad – dzer daudz ūdens, un tā tu palīdzēsi arī savām acīm.
- Neveselīgs dzīvesveids. Acu veselība tiešā veidā atkarīga no mūsu dzīvesveida – miega un uztura kvalitātes, fiziskajām aktivitātēm. Svarīgi ir no viedierīcēm atteikties laikā pirms došanās pie miera, tā vietā labāk, piemēram, sakārtot māju, nomazgāt traukus vai kā citādi pavadīt laiku, lai acis atpūstos no ekrāniem.
