Sākam sargāt sejas ādu no ultravioletā starojuma!

Sievietes skaistums
Santa.lv
10. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ilgi gaidītais pavasaris ir klāt! Lai arī šogad tas visā pasaulē ir ievērojami citādāks nekā citos gados, tomēr dažas jomas paliek nemainīgas – pavasarī saules aktivitāte krietni palielinās, tādēļ ir steidzami jādomā par ādas aizsardzību no ultravioletā starojuma – gan UVA, gan UVB stariem.

Šobrīd, kad publiskie pasākumi atcelti un sporta un izklaides iestādes slēgtas, daudzi vairāk laika pavadām pie dabas, kas vienlaikus veicina imunitātes stiprināšanu un palīdz ievērot sociālo distancēšanos. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd saules staru aktivitāte jau ir augsta un, dodoties ārpus telpām, ir nepieciešams parūpēties par ādas aizsardzību no saules. Skaidro BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.

Ar ko sākt?

Ja pa ziemu esat pārstājuši lietot saules aizsargkrēmu, tad ir jāsāk ar ieradumu maiņu – tas nozīmē, ka ir jāiemācās un jāatceras ikdienā parūpēties par ādas aizsardzību no saules! Ir jāņem vērā, ka tumšajos ziemas un rudens sezonas mēnešos mūsu āda ir kļuvusi gaišāka un tādēļ arī neaizsargātāka pret saules gaismu. Tātad, atnākot saulainai sezonai, sākotnēji ikvienam ieteicams izvēlēties saules aizsargkrēmu ar augstāko saules aizsardzības indeksu jeb 50 SPF.

Turklāt pavasarim ir raksturīga krasa laikapstākļu maiņa, kad tumšām un mākoņainām dienām pēkšņi seko ļoti saulainas, kuras vēlamies izbaudīt.

Šādas pārmaiņas mūsu ādai ir pārāk straujas un bez saules aizsargkrēma pat bīstamas.

Arī tad, ja atbildīgi lietojat saules aizsardzības līdzekļus, nevajadzētu jau pirmajās saulainajās dienās pārspīlēt ar atrašanos saulē. Ir jāļauj ādai un organismam pierast pie pavasara atnākšanas, sākot ar īsākiem laika periodiem, ko pavadīsi saulē. Pastaigā var doties arī ēnainākā vietā, piemēram mežā, pa dabas takām.

Kādu aizsargkrēmu izvēlēties?

Saules aizsarglīdzekļi šobrīd ir pieejami ļoti plašā klāstā un dažādās formās – krēmi, spreji, losjoni. Formu ikviens var izvēlēties pēc savas gaumes un nepieciešamības. Taču būtiskākais, kas jāņem vērā, izvēloties saules aizsarglīdzekļus, ir to aizsardzības pakāpe jeb SPF (sun protection factor). Šis skaitlis norāda, cik liela ir līdzekļa aizsargspēja pret sauli. Attiecīgi – jo skaitlis ir lielāks, jo spēcīgāka ir aizsardzība.

Tā, piemēram, līdzeklis ar SPF 50 aizsargā ādu no 98% saules staru un ir ieteicams cilvēkiem ar gaišu ādu un matiem, arī bērniem un pusaudžiem.

Tikmēr aizsarglīdzekļi ar SPF 30  būs piemērotāki cilvēkiem ar tumšāku ādu un brūniem matiem. Taču tie aizturēs mazāk saules staru, kas savukārt var veicināt ādas apdegumu un fotonovecošanos, tādēļ sauļojoties saules aizsargkrēmus ar zemāku aizsardzību nebūtu vēlams izmantot.

Līdzekļi ar SPF 10 līdz SPF 20 ir paredzēti ikdienas lietošanai, kad lielu dienas daļu pavadām telpās, un gadījumiem, ja cilvēks neapmeklē pludmali. Taču pludmalei un ilgstošākai laika pavadīšanai saulē šis aizsardzības līmenis ir par zemu! Atceries, bez aizsardzības atrodoties intensīvos saules staros, āda var apdegt jau 10–20 minūtēs!

Pagājušās sezonas aizsargkrēms vairs neder!

Viena no visizplatītākajām kļūdām ir pavasarī atsākt lietot to saules aizsardzības līdzekli, ko lietojāt iepriekšējā vasarā. Pirmkārt, vasarā un tās noslēgumā lietotie līdzekļi var būt par vāju, jo pavasarī mūsu ādai ir nepieciešama augstāka aizsardzība no saules! Otrkārt – ilgstoši (pusgadu) uzglabāts atvērts saules aizsargkrēms diemžēl zaudē savu efektivitāti un vairs pilnvērtīgi neveic aizsargfunkcijas. Tādēļ, izvēloties saules aizsarglīdzekļus, apdomā, cik ilgam periodam tev tas ir nepieciešams, un izvēlies atbilstošu tilpumu. Vislabāk būtu iegādāties krēmu vienai sezonai – tas maksimāli pasargās ādu, jo karstuma un gaisa ietekmē krēmi oksidējas un aizsargfiltri vairs nestrādā.

UVA un UVB stari

Izšķir UVA un UVB starus. UVA ir vispārēja dienas gaisma. Šie stari ir daudz garāki par UVB stariem, tie brīvi iziet cauri apģērbam un iekļūst ādā, noārdot kolagēna un elastāna šķiedras, tādējādi ļoti nelabvēlīgi ietekmējot mūsu ādu.

Savukārt UVB stari ir īsāki, dedzinoši stari. Tie izraisa ādas apsārtumu, jo to ietekmē āda apdeg. Šie stari sausina ādu, izraisa priekšlaicīgu novecošanās procesu un ādas vēzi, taču tos var apturēt apģērbs. Šo staru iedarbību bieži varam novērot, redzot, kā āda iesauļojās apģērba ietekmē, piemēram, roka iedegusi līdz piedurknei.

Zilā gaisma

Mūsdienās arvien vairāk dzirdam par zilo gaismu un tās ietekmi uz mūsu organismu. Viedierīču un datoru lietojums, kas šobrīd, sociālās distancēšanās laikā, ir palielinājies vēl vairāk, liek mums diezgan daudz sastapties ar šo zilās gaismas starojumu. Taču, vai tam ir ietekme arī uz mūsu ādu? Natālija Gavriļčenko skaidro, ka zilā gaisma jeb HEV (High Energy Visible light) ietekmē cilvēka  veselīgo miegu, redzi un veicina ādas novecošanas procesu. Šie stari ir visīsākie, zilie stari vislabāk izklīst. HEV tāpat kā UV starojums veicina brīvo radikāļu rašanos, kuri savukārt veicina ādas novecošanas un pigmentācijas traucējumu rašanos. Tie paātrina oksidācijas procesus, noārdot ādas aizsargbarjeru, tādējādi samazinās ādas tonuss, veicinot pigmentācijas traucējumus un grumbu veidošanos.

Ļoti svarīgi būtu no HEV pasargāt arī acis, jo šī zilā gaisma izraisa arī nogurušo acu efektu. Šādam nolūkam var lietot speciālas aizsargbrilles un uztura bagātinātājus ar luteīnu.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs