Psihologs, psihoterapeits, psihiatrs – kuru izvēlēties?

Psiholoģija
Gundega Gauja
Gundega Gauja
Ieva
Ieva
16. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Palīdzības meklēšana nav vājuma izpausme. Tieši otrādi – kad saproti, ka pati galā netiksi, nepieciešams profesionāļa padoms un konsultācija. Kā atrast tieši sev visvairāk piemēroto?

Konsultē KRISTĪNE MĀRTINSONE, RSU profesore, Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja un vadošā pētniece, praktizējoša psiholoģe un supervizore.

Kā saprast, kurš ir kurš

Valstī veiktās aptaujas liecina, ka kovida situācija šobrīd tiešām pasliktinājusi cilvēku psiholoģisko stāvokli, turklāt tagad situācija ir vēl nopietnāka nekā pavasarī, jo mums ir šī déjà vu sajūta – jau atkal darbs no mājām, jau atkal ierobežojumi, jau atkal neskaidrība par nākotni. Profesore Kristīne Mārtinsone apstiprina: «Jā, pašlaik vērojams, ka cilvēkiem ir daudzkārt pasliktinājusies pašsajūta, parādījušies dažādi riski, situācija kopumā raksturojama kā krīze – ir jāmeklē jauni resursi, lai pielāgotos jaunajai realitātei. Jautājums – kāda ir katra spēja pielāgoties, ieraudzīt un sameklēt šos resursus? Aktualizējas dažādi jautājumi – par iekšējiem un ārējiem resursiem, kritisko domāšanu, spēju izprast un pieņemt situāciju. Tas no cilvēkiem daudz prasa un ir papildu slogs. Ja cilvēks nespēj tikt ar to galā, iespējams, jāmeklē palīdzība.»

Profesore Kristīne Mārtinsone stāsta, ka cilvēki profesionāļa palīdzību lielākoties meklē tad, ja ir attiecību problēmas vai piedzīvots zaudējums.

Par to, ka laiks klauvēt pie profesionāļa durvīm liecina divas galvenās pazīmes. Pirmā – iepriekšējais problēmu risināšanas veids vairs nestrādā. Tu mēģini atkal un atkal, bet –  ­ neizdodas, tātad vajadzīgs cits veids, kā risināt jautājumus un kā sev palīdzēt, un profesionālis var palīdzēt to atrast. Otra pazīme – dzīvē iestājusies krīze, un, lai izietu tai cauri, vajadzīgs atbalsts. Krīze var būt ārēja (piedzīvots tuvinieka zaudējums, šķiršanās, zaudēts darbs, sāpīgi notikumi) vai iekšēja, saistīta ar iekšējam norisēm, kurām it kā nav ārēja cēloņa. Tā var būt kāda noteikta vecumposma krīze vai eksistenciālā krīze, kad tiek meklētas atbildes uz svarīgiem jautājumiem, piemēram, kad no mājas ir aizgājuši pieaugušie bērni, kaut kas mainījies ģimenē, kad karjerā iestājusies rutīna. Varbūt pat lielos vilcienos šķiet, ka nav pamata sūdzēties, un apkārtējie saka, ka tev viss ir kārtībā. Tomēr iekšēji kaut kas gruzd un nav miera. Krīze raksturojas ar to, ka vairs nav resursu, spēka un redzējuma, kā no situācijas izkļūt. Tad būtu vēlams profesionāls atbalsts.

Taču izvēle ir tik plaša – psihologi, psihiatri, dažādu skolu un virzienu psihoterapeiti, konsultācijas veselības centros un privātpraksēs, klātienē un neklātienē, guļus uz kušetes un sēžot krēslā, klusējot un aktīvi izspēlējot dažādas situācijas. Kā saprast, kurš te ir kurš un pie kā tieši vērsties pēc palīdzības?

Trīs dažādi psih- un māksla

Lai pieņemtu, ka tev ir vajadzīga profesionāla palīdzība, nepieciešama apzinātība un gatavība mainīt situāciju un mainīties pašai. Tā var būt gan neatliekami vajadzīga palīdzība situācijā, kad viss jau ir uzkarsis, gan arī jau laikus meklēta palīdzība, pirms situācija kļūst sprādzienbīstama. Cik dažādas ir situācijas un cilvēku vajadzības, tik dažādi arī iespējamās palīdzības veidi. Vienas receptes nav, un tāpat nav arī tāda viena universālā profesionālās palīdzības sniedzēja, kas derēs visiem. «Psiholoģisko palīdzību var sniegt psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs, arī mākslas terapeits. Šis speciālist var būt ar medicīnisko izglītību, bet var būt arī bez tās, taču visos gadījumos tā ir nopietna palīdzība, kuru katrs sniedz savas kompetences robežās,» uzsver Kristīne Mārtinsone.

Ļoti vienkāršojot, šo sadalījumu varētu paskaidrot šādi.

* PSIHOLOGI. Izšķir sešu jomu psihologus: izglītības un skolu, klīniskās un veselības, darba un organizāciju, juridiskās psiholoģijas, konsultatīvās un militārās psiholoģijas. Psihologu darba īpatnība ir tāda, ka viņi ir sagatavoti sniegt atzinumus par cilvēka psiholoģisko stāvokli, tāpēc šos speciālistus biežāk izvēlas gadījumos, kad nepieciešams atzinums. Piemēram, risinot problēmas skolā, kad iesaistīti bērni, vecāki, pedagogi un vajadzīgs situācijas izvērtējums, psihologs var izvērtēt, piemēram, personības iezīmes, kognitīvās spējas utt., ko savukārt nedara psihoterapeiti. Runājot par konsultēšanu, kopumā pastāv uzskats, ka pie psihologa pēc palīdzības labāk vērsties tad, ja ir sūdzības saistībā ar konkrētiem simptomiem – piemēram, fobijām, bezmiegu utt.

* PSIHOTERAPEITI. Psiholoģiskajā konsultēšanā vairāk strādā ar simptomiem, bet psihoterapijā –  ar personības izmaiņām dziļākā līmenī. Te kontakts ar terapeitu veidojas dziļāks, un īpaši svarīgas kļūst terapeitiskās attiecības.

– Psihoterapeiti ārsti ir sešus gadus studējuši medicīnu un tad apguvuši psihoterapiju, parasti ar psihodinamisko orientāciju.

Psihoterapeiti ne ārsti jeb psihoterapijas speciālisti pārstāv ļoti plašu skolu, metožu un virzienu loku. Piemēram, eksistenciālo terapiju, geštaltterapiju, ģimenes psihoterapiju, psihodrāmu, psihoorganisko analīzi, kognitīvi biheiviorālo terapiju. Visos šajos virzienos gan strādā arī ārsti, taču, lai kļūtu par psihoterapijas speciālistu, ārsta grāds nav obligāts.

* PSIHIATRI strādā ar pacientiem, kuriem ir psihiskas grūtības un psihiskas slimības, taču nav tā, ka psihiatrs ir galējā instance psiholoģiskās palīdzības meklēšanā – ir cilvēki, kas uzticas tieši šiem speciālistiem un arī palīdzības meklējumus sāk tieši ar viņiem.

* MĀKSLAS TERAPEITI – ārstniecības personas, kam ir maģistra grāds veselības aprūpē un mākslas terapeita profesionālā kvalifikācija ar specializāciju kādā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, mūzika, drāma).

KĀ ATRAST ĪSTO

Pirms meklēt konkrētu speciālistu, vajadzētu sev atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

1.Sieviete vai vīrietis?

Parasti atbilde uz šo jautājumu izriet no problēmas, kuru grasies risināt, un gluži individuālām izjūtām. Tiesa, visbiežāk notiek tā, ka sākotnējais jautājums un problēmas formulējums, ar kuru vērsies pēc palīdzības, vēlāk transformējas jau kādā citā tēmā. Tā kā terapijā ļoti svarīga ir uzticēšanās, jāsaprot, cik delikāta ir tēma, un vai tu jutīsies komfortabli, apspriežot to ar viena vai otra dzimuma speciālistu.

2. Vecums?

Arī te ir cieša saistība ar tēmu, par kuru grasies runāt. Ir cilvēki, kas vairāk uzticas speciālistiem ar lielu dzīves un darba pieredzi. Taču var būt arī otrādi – lielāku uzticību vieš jauni cilvēki, kas apguvuši jaunākās metodes un ir pilni jaunības entuziasma. Bieži cilvēki izvēlas terapeitu apmēram savā vecumā.

3. Laiks un dziļums?

Cik daudz laika esmu gatava veltīt terapijai un cik dziļi grasos iet? Ilgstošāks terapeitiskais process raksturīgs darbam ar psihoterapeitu.

4. Ārsts vai ne ārsts?

Daudzi uzskata, ka vairāk var uzticēties psihoterapeitam ārstam. Un tā bieži tiešām ir prātīga izvēle, piemēram, tad, ja sūdzības ir izteikti psihosomatiskas – ja emocionālie pārdzīvojumi iet rokrokā ar kuņģa čūlu, gastrītu vai citām kaitēm. Šis speciālists ir arī tiesīgs izrakstīt medikamentus, ja tādi nepieciešami. Taču ir arī cilvēki, kuri izvēlas terapeitu ne ārstu. Tad noteikti iepriekš jāizpēta, kādu skolu konkrētais speciālists pārstāv.

5. Virziens, skola?

Pastāv dažādi terapijas virzieni un skolas, visu virzienu speciālisti spēj sniegt palīdzību krīzes situācijās un risināt attiecību problēmas, taču katrā no skolām un virzieniem akcents ir uz kādiem noteiktiem jautājumiem, kas spilgtāk raksturo katru pieeju. Piemēram, psihodinamiskās orientācijas terapeiti, ģimenes terapeiti un kognitīvi biheiviorālie terapeiti izmantos atšķirīgas metodes. Speciālista izvēli var ietekmēt arī tēma, kas tev aktuāla. Ja tie, piemēram, ir dzīves jēgas meklējumi, piemērotāka varētu būt eksistenciālā psihoterapija. Izvēloties Junga analīzi, jāņem, vērā, ka tā prasīs daudz laika, intereses un atvērtības iedziļināties arī savos sapņos, zemapziņā. Geštaltterapija būs piemērota, ja esi gatava ne tikai sarunām, bet arī dažādiem eksperimentiem. Izvēloties psihoorganisko analīzi, jāņem vērā, ka tur ir ļoti daudz dažādu ķermeniski orientētu darbību. Ja iesi pie mākslas, mūzikas, drāmas vai deju un kustību terapeita, šie speciālisti izmantos mākslas līdzekļus, tehnikas un paņēmienus, notiks saruna par radošo procesu vai radīto darbu.

6. Atrašanās vieta?

Cik tālu tas ir no manām mājām? Vai tā ir privātprakse vai veselības centrs? Ir cilvēki,  kas jūtas drošāk, ja speciālists pieņem kādā medicīnas iestādē – poliklīnikā, veselības centrā, palīdzības centrā. Taču cits, iespējams, ērtāk jūtas atsevišķā privātpraksē. Palīdzības kvalitāte no tā nemainās.

7. Attālināti vai klātienē?

Tas patlaban ir ļoti aktuāls jautājums. Arvien populārāka kļūst attālinātā konsultēšana. Agrāk tas lielākoties notika Skype, WhatsApp vai sarunājoties pa telefonu, bet tagad arvien populārāks kļūst arī Zoom. Par iespējām jāinteresējas pie terapeita individuāli. Protams, klātienes konsultācijas vienmēr ir vēlamākas, taču pierādīts, ka arī attālināti sniegta palīdzība ir efektīva. Šī arvien biežāk ir lauku apvidu iedzīvotāju izvēle, lai nebūtu jādodas tālajā ceļā uz novada centru vai galvaspilsētu. Laukos attālinātas konsultācijas arī palīdz saglabāt lielāku privātumu. Tāpat arī cilvēki, kas pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, bieži vien turpina konsultēties ar savu terapeitu attālināti.

8. Individuāli vai grupā?

Darbu grupā raksturo īss un trāpīgs teiciens – daudzi ir gudrāki nekā viens. Grupā ir iespēja iegūt atgriezenisko saiti un citu dalībnieku atbalstu, kuriem ir līdzīgas problēmas, pārdzīvojumi, tādējādi gūstot drošības izjūtu. Turklāt tā var mācīties pieņemt citu cilvēku vērtības un vajadzības, apgūt un izmēģināt jaunas prasmes un iemaņas. Iespējams, svarīgs arī ekonomiskais faktors – grupas dalībniekam ir mazākas izmaksas. 

9. Cena?

Te konkrētas atbildes nav, jo amplitūda, cik jāmaksā par vienu konsultāciju, ir ļoti liela, turklāt parasti tas ir individuāli risināms jautājums – notiek vienošanās starp palīdzības sniedzēju un klientu. Tas nozīme, ka pie viena un tā paša terapeita klienti maksā atšķirīgas summas par vizīti. To ietekmē dažādi sociālekonomiskie apsvērumi. Kopumā cenas svārstās no 10 līdz 100 eiro par vienu vizīti. Psihoterapijā pastāv uzskats, ka klientam vai pacientam ir jāmaksā sev samērīgi nozīmīga  summa, jo tas palīdz novērtēt sniegto palīdzību un motivē darboties. Lētākas terapijas iespējas piedāvā studējošie – par šo informāciju var gūt, zvanot uz izglītības iestādēm. Svarīgi piebilst, ka viņu darbu uzrauga supervizori, tāpēc uztraukumam par procesa kvalitāti nav pamata. Par bezmaksas psiholoģisko palīdzību var interesēties savas pašvaldības sociālās palīdzības dienestā.

DARI TĀ

* Izvēloties, kādu psiholoģisko palīdzību gribi saņemt, ieteicams to darīt pa vairākiem ceļiem. Pirmkārt, noskaidro, kurš speciālists palīdzējis tev zināmiem cilvēkiem, un kādas ir viņu atsauksmes. Protams, te jāņem vērā – tas, ka zāles palīdz vienam, nenozīmē, ka tās palīdzēs arī visiem citiem. Otrkārt, vari zvanīt uz profesionālajām asociācijām, biedrībām un lūgt palīdzību atrast speciālistu – izstāsti situāciju, un tev noteikti ko ieteiks.

* Izpēti speciālistu aprakstus un, protams, arī aplūko viņu seju. Atver profesionālo asociāciju, biedrību mājaslapu vai meklē caur Google. Bieži vien zem bildes ir ne vien speciālista CV, pieredzes apraksts, bet arī viņa moto, sauklis – arī tas palīdz saprast, vai skatāties vienā virzienā.

* Pārbaudi sertifikāciju. Pats galvenais – vai tevis izvēlētais speciālists ir sertificēts, tātad tiesīgs sniegt palīdzību citiem. Var gadīties uzskriet arī nesertificētiem darboņiem, kas sniedz apšaubāmas kvalitātes palīdzību.

* Uzmanīgi ar atsauksmēm internetā! Terapijas laikā notiek dažādi procesi, un viens no tiem ir konfrontācijas laiks. Ja klients vai pacients pārtraucis terapiju tieši konfrontācijas laikā, viņš varbūt ir palicis – iesprūdis – šajā stadijā. Ja atsauksme internetā ir rakstīta šādā brīdī, tas varētu nebūt labākais situācijas atainojums.

* Vari mainīt terapeitu. Ja jūti, ka kontakts neveidojas, tu drīksti terapeitu mainīt – tas ir tikai normāli. Taču, ja jau piektais pēc kārtas tev neliekas gana labs, varbūt vaina tomēr ir tevī?

ATSEVIŠĶI:

Kur meklēt informāciju?

Pārbaudi sertifikāciju, atrodi vārdus un portretus

* Psihologi: www.viis.lv

* Psihoterapeiti:  

– Ārsti – www.arstipsihoterapeiti.lv

– Psihoterapijas speciālisti jeb ne ārsti – www.psihoterapija.lv

– Kognitīvi biheiviorālie terapeiti – www.kbt.lv

* Psihiatri: www.psihiatruasociacija.lv

* Mākslas terapeiti: https://maksluterapija.lv

 

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+