«Ikreiz tēvam kapos palūdzu, lai viņš palīdz mūsu izlasei.» Leģendārā hokejista Hatuļeva meita Kristīne
«Katru gadu pirms pasaules čempionāta hokejā aizeju pie tēva uz Sarkandaugavas kapiem un palūdzu, lai viņš palīdz mūsu valsts izlasei,» saka leģendārā Latvijas hokejista VIKTORA HATUĻEVA meita KRISTĪNE.
Foto: Matīss Markovskis
«Bērnībā tētis mani sauca par Dūdu. Atceros, kā abas ar mammu gājām pie viņa uz Sporta pili. Man ļoti patika aukstie gaiteņi, kuros tik labi varēja saost sviedrus. Man tā nelikās smirdoņa, bet smarža – kaut kas maģisks! Bērnībā patika vilkt tēta formu un gulēt viņa milzīgajā hokeja somā. Es maziņa, soma – liela, varēju labi iekortelēties.
Diemžēl ilgi kaunējos par to, ka man ir tāds tēvs. Bērnībā un jaunībā no savas vecmammas dzirdēju tikai to, ka tēvs ir dzērājs, ka viņš ir slikts – tāds un šitāds. Mēģināju slēpt savu uzvārdu, jo tolaik hokejistu Hatuļevu zināja vai uz katra stūra. Kad vēlāk kādu laiku strādāju pašvaldības policijā un pie formastērpa bija mans uzvārds, ņēmu to nost – lai neviens neredz.
Viss mainījās, kad Armands Puče par manu tēvu uzrakstīja grāmatu. Tobrīd sapratu, ka ne gluži viss ir tā, kā man savulaik stāstīja.
Varbūt viņa dzīve tik ļoti ačgārni sagriezās tāpēc, ka tētis bija tik izcils – pārāks par visiem.
