Tuvinieks dīvaini uzvedas? Kā atpazīt psihiskos traucējumus?

Psihiskie traucējumi
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
24. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Līdzcilvēkiem vērts laikus pamanīt tuvinieka psihes pārmaiņas un rīkoties uzreiz, tiklīdz šķiet, ka kaut kas nav tā, kā bija.

Ja tuvinieka uzvedībā parādījušies psihiski simptomi – trauksme, raudulība, paaugstināta emocionalitāte –, jāmudina viņu doties pie ārsta vai jāsazinās ar psihiatru un jāizstāsta par saviem novērojumiem. Tuvinieku sniegtā informācija ārstam ir svarīga, jo mēdz būt simptomi, kas pacientam pašam nešķiet kā dīvainība. Ja sākušies šizofrēnijas spektra traucējumi, saslimušais, piemēram, uzskata, ka viņu izseko vai grib noindēt. Dažreiz pat ārsts uzreiz nevar tikt skaidrībā, kāda ir objektīvā realitāte. Ja pacients ar pārliecību stāsta, ka partneris viņu krāpj, tā var būt gan patiesība, gan pārspīlētas bažas, gan arī murgaina ideja.

Ir cilvēki, kas ar psihiskiem traucējumiem vai murgu idejām ikdienā spēj tīri normāli dzīvot.

Tas, ka cilvēkam ir problēma, kļūst skaidrs tikai tad, kad tiek aizskarta konkrētā tēma, par kuru ir šī murgu ideja. Kamēr neviens nesāk runāt par konkrēto tēmu, ļoti ilgi var pat nepamanīt, ka kaut kas kārtībā nav, un tāpēc cilvēkam neviens pat neiesaka doties pie ārsta.

Tikmēr ne visi aiziet pie psihiatra arī tad, ja tuvinieki mudina to darīt. Cits jūtas atvieglots, ka kāds viņu uzrunā un var beidzot aprunāties par savu problēmu. Bet cits, kad viņu mēģina iztaujāt, noliedz, ka viņam būtu kādas problēmas, jo nevēlas, lai viņu uzskata par slimu, jocīgu vai dīvainu. Tāpēc to, ka pārmaiņas otra uzvedībā, domās vai emocijās rada kādas bažas, ir svarīgi nepateikt aizvainojošā veidā. Nekādā ziņā nevajag sākt pārmest: ko tu tur ņemies, kādas tev problēmas, par ko tev bēdāties… Šāds uzrunas veids nemudina atvērties un izstāstīt, kas uz sirds. Tad nav jābrīnās, ka cilvēks apgalvo: man viss ir labi.

Izmaiņas uzvedībā un grimasēs var pamanīt, savukārt to, kas notiek cilvēka iekšējā pasaulē, domās un izjūtās, viņš var arī rūpīgi slēpt. Ārēji viss var izskatīties labi, bet izjūtas un domas var būt trauksmainas un baisas. Dīvainās iedomas var būt dažādas.

Piemēram, ja ir uzmācības traucējumi, var būt doma: ja es aiztikšu durvju rokturi, tad inficēšos ar kaut ko un saslimšu. Vai, piemēram, ja iešu garām atkritumu konteineram, kāds netīrums nonāks man mutē un es inficēšos. Cilvēks pats var saprast, ka tas ir muļķīgi, bet neko darīt, šādas domas nāk prātā, un viss… Tam, kuram radušies traucējumi, var būt sajūta, ka viņš, piemēram, nodarīs kādam pāri: paņemšu nazi un saduršu savu bērnu! Ja prātā nāk tik briesmīgas domas, diezin vai cilvēks to kādam teiks.

Psihisko traucējumu veidi:

  • šizofrēnijas spektra traucējumi;
  • garastāvokļa traucējumi (depresija, bipolāri traucējumi u. c.);
  • trauksmes jeb neirotiskie traucējumi (fobijas, trauksmes stāvokļi, veģetatīvā distonija, panikas lēkmes, uzmācību neiroze, stresa traucējumi, somatoformie traucējumi u. c.);
  • organiski traucējumi (demences);
  • atkarības;
  • ēšanas traucējumi;
  • seksuālie traucējumi;
  • nervu sistēmas attīstības traucējumi (intelektuālās attīstības traucējumi, autiska spektra traucējumi, mācīšanās traucējumi, UDHS);
  • personības traucējumi (patoloģisks raksturs).

Kamēr nav radusies citus vai sevi apdraudoša situācija, ar varu pie ārsta nevienu aizvest nevar. Tas, par ko apkārtējiem visvairāk būtu jāuztraucas, ir kāda līdzcilvēka domas par pašnāvību. Noteikti nedrīkst ignorēt, ja kāds ieminas, ka vēlas darīt sev galu. 95% gadījumu vai pat biežāk pašnāvības domām pamatā ir kādi psihiski traucējumi: depresija, kāds no šizofrēnijas spektra traucējumiem, smagi personības traucējumi, trauksmes vai bipolārie traucējumi.

Arī ēšanas traucējumi ir destruktīva uzvedība, kas var apdraudēt dzīvību, tāpēc meiteni, kura sākusi pārspīlēti ievērot diētas, atsakās no ēdiena, pārspīlēti daudz sporto vai, tieši otrādi, sākusi nekontrolēti ēst un provocēt vemšanu (parasti ar anoreksiju vai bulīmiju sirgst jaunas meitenes, taču arī zēni var slimot ar ēšanas traucējumiem), pie ārsta noteikti jāaizved.

Mūsu sabiedrībā laikus pievērst uzmanību pārmaiņām cilvēka psihē traucē tas, ka dažkārt trūkst prasmes kritiski domāt, izvērtēt faktus un situāciju pamatotību. Dažreiz došanās pie ārsta tiek novilcināta, jo cilvēks grib iet vieglāko ceļu, ticēt maģiskam lietu atrisinājumam: viss pats no sevis atrisināsies, padzers svētītu ūdeni, un tad pāries… Ja cilvēku pašu un citus ļoti netraucē viņa dīvainā uzvedība, domas vai emocionālās izpausmes, iespējams, kāds tā var dzīvot ilgi.

Atšķirīga attieksme mēdz būt arī tuviniekiem. Kādam ir kauns par savu tuvinieku, kam ir psihiski traucējumi, kāds saslimušais nevēlas neko mainīt. Nevienam nevajadzētu uzlikt sev milzīgo slogu, ka obligāti ir jānodrošina, lai saslimušais aiziet pie ārsta, ārstējas un top vesels. Tas ne vienmēr ir iespējams.

3 īpaši jautājumi

  • Vai cilvēks pats var pamanīt, ka vairs nav psihiski vesels?

Tas lielā mērā atkarīgs gan no traucējumu smaguma, gan cilvēka emocionālās trenētības. Ja viņš spēj ieklausīties sevī, māk sevi izprast, visticamāk, spēs pats arī pamanīt izmaiņas. Ir cilvēki, kas no agras bērnības pieraduši savas izjūtas nosaukt vārdā, bet ir cilvēki, kam nekas tāds nav mācīts, viņiem trūkst vārdu, lai noformulētu savas izjūtas. Viņi varbūt tikai varēs pateikt, ka ir kļuvis slikti. Kas tieši ir slikti, nebūs saprotams.

  • Vai psihiskie traucējumi var sākties jebkurā vecumā?

Ir dažādi nervu sistēmas attīstības traucējumi: autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīts, hiperaktivitāte u. c., kas parasti sākas mazotnē. Trauksmes, uzmācības traucējumi biežāk sākas pusaudžu vecumā, bet var sākties arī vēlāk. Šizofrēnijas spektra traucējumi tipiski sākas 23 līdz 27 gadu vecumā, bet var sākties jebkad. Depresija arī var sākties jebkurā vecumā.

  • Vai arī traucēts miegs var būt slimības pazīme?

Ilgstoša neizgulēšanās ir traucējumi, par kuriem jārunā ar ārstu. Ja cilvēks trīs mēnešus nav labi izgulējies, tas jau ir hronisks bezmiegs, kas ietekmē viņa ikdienu. Arī tas, ja kāds jūtas izsīcis nevis pāris dienu, bet vairākas nedēļas, ir nopietni ņemams simptoms.

Par ko vērts aizdomāties, pamanot tuvinieka dīvainības

Vai kaut kas ir mainījies uzvedībā? Vai viņš kaut ko dara dīvaini – citādi, nekā līdzīgās situācijās rīkotos vairākums vai kā viņš rīkojies līdz šim? Vai mani satrauc viņa domas, spriedumi, to loģiskums, asociācijas? Varbūt kaut kas ir mainījies tajā, kā viņš runā? Varbūt iesāk kādu tēmu, tad apraujas un tālāk runā juceklīgi?

Varbūt viņa spriedumi ir grūti saprotami, neloģiski? Varbūt domas ir kļuvušas ļoti pesimistiskas vai negatīvas? Vai arī tieši otrādi – ļoti eiforiskas un nereālas? Vai kaut kas mainījies emocionālajā ziņā? Varbūt cilvēks pats atzīst, ka jūtas skumjš vai dusmīgs? Vai emocionālos brīžos pamanāmas izmaiņas mīmikā un uzvedībā? Varbūt cilvēks kļuvis izteikti nepārliecināts par sevi vai, tieši pretēji, pārāk bravūrīgs?

Pašnāvības riska pazīmes

  • Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu. Es labāk gribētu būt miris, labāk nebūtu nemaz piedzimis, šādai dzīvei nav jēgas, es gribētu aizmigt un nepamosties, utt. Šādus izteikumus nedrīkst atstāti bez ievērības.
  • Norobežošanās no apkārtējiem un sociālajiem kontaktiem.
  • Dzīvesveida un režīma izmaiņas – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte.
  • Izteiktas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu.
  • Pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, piemēram, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, pārgalvīga auto vadīšana utt.
  • Pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes, kolēģiem tā, it kā viņus vairs nekad nesatiks.
  • Pēkšņa finansiālo jautājumu kārtošana, risināšana (piemēram, testamenta rakstīšana), atsacīšanās no nozīmīga īpašuma, lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla.
  • Pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+