Aizskaroši komentāri internetā? Neklusē, bet rīkojies!

Cieņas aizskaršana
Lolita Lūse
7. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Par tevi interneta komentāros sarakstītas tādas aplamības, ka negribi iet ārā no mājām. Kolēģes to noteikti ir lasījušas, krustmāte arī gan jau zina, un kaimiņienes šorīt aizdomīgi noskatās. Patiesībā štrunts par kaimiņienēm, jo visvairāk sāp tev pašai. Ko darīt? Konsultē AGRIS BITĀNS, zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošais partneris.

Droši vien arī tu kādreiz internetā pie kāda raksta ziņu portālā vai ieraksta sociālajos tīklos esi pamanījusi aizvainojošus komentārus par kādu – par paziņu vai skolasbiedru, par uzņēmēju vai politiķi. Tik pazemojošus, ka nodomā – ārprāts, kā kaut ko tādu var uzrakstīt: mauka, pidars, daunis, izdzimtenis un daudz pretīgāk.

Bet varbūt, tos ieraugot, tu saki: nē, nē, es nelasu komentārus internetā! Lieliski! Nelasīt naidīgus, nicinošus, godu un cieņu aizskarošus un nepatiesību pilnus komentārus ir visnotaļ cienījama izvēle – jo mazāk būs cilvēku, kas tos lasa, jo mazāk būs tādu, kas raksta. 

Ziņu portāla DELFI anonīmo komentāru sadaļā ir atgādinājums:

«Domā, ko raksti! Pat anonīmos komentāros tu esi atbildīgs par saviem vārdiem!»

Jā, tā ir patiesība – katram jāatbild par saviem vārdiem neatkarīgi no tā, vai tie izteikti darba sapulcē, tirgus laukumā vai internetā. Un ikviena no mums diemžēl var nonākt, kā saka, ierakumu otrā pusē – kāds vai kāda internetā var ierakstīt kaut ko ļoti aizskarošu arī par tevi. Par tavu tautību, seksuālo orientāciju vai veselības stāvokli.

Var atriebības vai kāda cita personīga iemesla dēļ uzrakstīt galīgas aplamības – ka tu apzodz savu darba devēju; ka dzīvo izlaidīgu dzīvi; ka lieto narkotikas; ka tev ir sekss ar kaimiņienes vīru, savu priekšnieku un arī sadarbības partneriem. No vienas puses, var jau teikt: lai raksta, ko grib, man vienalga! Ja kāds vienreiz kaut ko stulbu ieraksta – jā, varbūt tiešām jājūtas, it kā tev būtu vienalga, bet tas vairs nebūs tik vienkārši, ja nepatiesās ziņas komentāros tiks izplatītas tik mērķtiecīgi un neatlaidīgi, ka ļaudis sāks tām ticēt.

Iedomājies: kolēģes darbā sačukstas, ko kura izlasījusi, un bez maz vai saderējušas – tad ir tev romāniņš ar priekšnieku vai tomēr ne. Vai arī – kaimiņiene tavai mammai jautājusi, kas ar to tavu dzīvi notiek, vai tiešām esi apzagusies, kā tur raksta. Vārdu sakot – pat tām dāmām, kurām interneta komentāros sarakstītās muļķības ir kā pīlei ūdens, tomēr var pienākt brīdis, kad šķiet: nē, man pietiek, es taču neesmu darījusi to, ko par mani raksta un kam citi jau sāk ticēt, un es negribu, ka kāds traucē manu mieru.

Ko var darīt, lai komentāru ārprātu izbeigtu? Un, protams, tu arī gribētu uzzināt, kas ir tas anonīmais labvēlis, kas šos komentārus tik cītīgi drukā, un gribētu arī kādu taisnīgu naudiņu jeb atlīdzību par tev nodarīto morālo kaitējumu… 

Ko tas nozīmē – aizskarošs komentārs?

Kā novērtēt, vai komentārs tiešām ir aizskarošs, un kā būtu pareizi rīkoties – pievērt acis un aizmirst vai tomēr sevi aizstāvēt?

Kā uzsver advokāts, to, kas ir un kas nav aizskarošs, vispirms nosaka pats aizskartais cilvēks. Kas vienai var šķist tīrie nieki, citai iedursies gluži kā atskabarga. Katrā ziņā aizskaroši ir nepamatoti pārmetumi par krimināli sodāmām darbībām. Piemēram, komentārā tevi bez pamata nosauc par slepkavu, kontrabandisti, laupītāju, zagli utt.

Aizskaroši var būt arī komentāri, kur tevi apvaino kādā prettiesiskā vai neētiskā rīcībā vai piedēvē amorālu uzvedību, raksta, ka esi nodevēja vai laulības pārkāpēja, nepildi savus darba pienākumus vai staigā apkārt piedzērusies un vāļājies ceļmalas grāvjos. Kādam var ienākt prātā sievietei ar invaliditāti norādīt, ka tāda krople vispār neko pat nespēj saprast, kāds savienojumā ar vārdu lupata sievietei pārmet viņas tautību vai ņirgājas par netradicionālu orientāciju. 

Bet vai, piemēram, Annai vērts tiesāties, ja kādā komentārā teikts, ka viņa ir stulba? Zvērināts advokāts Agris Bitāns saka: katra situācija jāvērtē vispirms pašai aizskartajai. Proti, no malas neviens tavā vietā nevar noteikt – esi vai neesi aizskarta –, to sajust var tikai katra pati. Te gan kāds svarīgs ieteikums: pirms sākt domāt par tiesāšanos, būtu vērts iegūt kritisku vērtējumu no malas, piemēram, pāris draudzenēm vai tuviniekiem palūgt vēsu prātu izlasīt konkrēto komentāru un godīgi pateikt: vai tu justos aizskarta, ja tas būtu rakstīts par tevi?

Jo, ja lieta nonāks tiesā, tiesnesis vērtēs: ja vidusmēra cilvēks šādu komentāru uztvertu kā godu un cieņu aizskarošu, tad tas ir aizskarošs.

Tātad, ja Anna, nosaukta par stulbu, jūtas tik aizskarta, ka ir gatava tiesāties, – uz priekšu! Tikai… jāapzinās, ka tas prasīs gan laiku, gan naudu. Ja civilstrīds tiek iztiesāts visās trijās tiesu instancēs līdz pat Augstākajai tiesai, tiesvedība var ilgt pat vairākus gadus. Visticamāk, būs vajadzīga advokāta vai vismaz laba jurista palīdzība, un tas – atkarībā no lietas specifikas – var maksāt no pārsimt līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.

Savukārt atlīdzība par morālo kaitējumu atbilstoši pastāvošajai tiesu praksei Latvijā pat vissmagākajos gadījumos diez vai pārsniegs 5000 eiro.

Tomēr bieži vien lēmumu tiesāties nosaka ne tik daudz laiks vai nauda, bet gan princips. Proti, nedrīkst pieļaut, ka visatļautība interneta komentāros kļūst pašsaprotama un ka rakstītājam par to nav jāatbild. 

«Runa ir gan par cilvēka reputāciju, gan par viņa pašsajūtu. Mūsu sabiedrība vēl nav gana izaugusi, lai pienācīgi novērtētu nemantiskās vērtības un to aizskāruma sekas – arī morālo kaitējumu,» uzskata advokāts Agris Bitāns. Viņš atzīst, ka kompensācijas par šāda veida kaitējumu ir mazas.

Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki sevi neaizstāv, savukārt tie, kas šādus komentārus raksta, nebaidās to darīt atkal un atkal.

«Kad sabiedrība apzināsies nemantiskās vērtības un kompensācijas pieaugs, tad var sagaidīt vairāk tiesas procesu. Jo vairāk neapdomīgo komentāru rakstītājiem nāktos atbildēt, jo vairāk viņi domātu – rakstīt vai nerakstīt. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas nepamatoti neaizskar citas personas, juristi, kas spēj sagatavot spēcīgus prasības pieteikumus tiesai, kad ir noticis nepamatots aizskārums, un mums ir vajadzīga arī skaidra sabiedrības nostāja – esam gatavi lasīt šādus komentārus vai ne,» saka Agris Bitāns.

Jūties aizskarta? Rīkojies! 

Rīcības plāns soli pa solim

  • Saglabā komentāra pierādījumus – telefona vai datora ekrānuzņēmumu (ekrānšāviņu)

    Lielākajai daļai datoru to dara tā: vispirms atver ekrānā to, ko vēlies saglabāt, un tad klaviatūras labajā augšējā malā nospied taustiņu, uz kura rakstīts PrtSc. Portatīvajiem datoriem šī poga parasti aktivizējas pēc papildu funkcijas pogas FN (kreisajā apakšējā malā) nospiešanas. Saglabāto attēlu visērtāk iekopēt programmā Paint. Daļai telefonu ekrānšāviņš tiek automātiski uzņemts un saglabāts galerijā, ja vienlaikus nospiež skaņas regulēšanas un telefona izslēgšanas pogu. Citiem telefoniem iespēja saglabāt ekrānšāviņu tiek dota, nospiežot tikai ieslēgšanas/izslēgšanas pogu, citiem šī funkcija iekļauta izvēlnēs. 

    ! Noteikti noskaidro, kā iegūt ekrānšāviņu tavā datorā vai telefonā, jo dažādiem modeļiem un ražotājiem tas var atšķirties. Būs labāk, ja jau laikus zināsi, kā šo funkciju izmantot.

  • Prasi izdzēst vai bloķēt komentāru

    Gan interneta mediji, gan sociālie tīkli ir atbildīgi par komentāru sadaļu. Ieraugot aizskarošu komentāru, sazinies ar komentāra autoru vai vietni, kur tas publicēts, un prasi, lai aizskarošo komentāru nekavējoties bloķē vai izdzēš – lai tas neturpina izplatīties. Noteikti vari vērsties arī pie sociālā tīkla konta saimnieka, kas ir līdzatbildīgs arī par savu komentētāju ierakstiem. Viņu var salīdzināt ar svinību rīkotāju: saaicinot savās mājās cilvēkus, viņš atbild par notiekošo – ja kāds ciemiņš sāk uzvesties nepiedienīgi, ballītes organizatoram viņš jāpieklusina vai jālūdz doties mājās, nevis mierīgi jānoskatās, kā viesis ālējas.

    Lūdzot komentāru dzēst, noteikti pamato, kāpēc šis ieraksts tev nevis vienkārši nepatīk, bet ir godu un cieņu aizskarošs un kas tajā ir nepatiess. Sociālā tīkla, konta vai interneta medija uzturētājam tava prasība noteikti jāizskata. Neizdzēst aizskarošu komentāru, ja kāds to pamatoti lūdz, ir riskanti – tā ir līdzatbildība. Nevienā likumā nav noteikts, tieši cik ilgā laikā šāds lūgums jāizskata, bet, zinot mūsdienu informācijas izplatīšanās ātrumu un tehnoloģiskās iespējas, tam noteikti jānotiek saprātīgā termiņā.
  • Pat tad, ja komentārs ir anonīms, ir iespēja sevi aizstāvēt

    Proti, aizskartais cilvēks var ar pamatotu iesniegumu vērsties pie konkrētā masu informācijas līdzekļa vai sociālā tīkla uzturētāja, lai noskaidrotu aizskarošā komentāra autoru, ja viņš, piemēram, reģistrējies ar segvārdu. Ja nekādas konkrētas informācijas par komentētāju tomēr nav, var prasīt, lai vietnes saimnieks atklāj IP adresi datoram, no kura rakstīts šis komentārs, vai arī ar šādu lūgumu uzreiz vērsties tiesā. Kad adrese noskaidrota, ar civilprasību jāvēršas tiesā, lai noskaidrotu, kas ir šīs adreses turētājs.

    Diemžēl prakse rāda, ka sociālo tīklu saimnieki bieži vien nesteidzas atbildēt. Ja mēneša laikā atbildes nav, noskaidrot IP adresi un tās turētāju var prasīt arī tiesai. Dažkārt cilvēkam pietiek jau ar to vien, ka viņš uzzina, kas tieši ir rakstījis naidīgo komentāru. Piekritīsi – sava daļa gandarījuma tev taču būtu, ja uzzinātu, ka aizskarošos komentārus ar pseidonīmu Mazā pelīte raksta bijusī kolēģe, kas joprojām nevar pieņemt, ka tu biji labāka nekā viņa. Diez kā viņa justos, saprotot, ka Mazā pelīte iekritusi ļoti, ļoti nepatīkamā slazdā.
  • Īpašās situācijās – uz policiju

    Ja apzināti izplatītas nepatiesas un aizskarošas ziņas, vari vērsties policijā, prasot tai pret vainīgo ierosināt kriminālprocesu. Ja cilvēks zina vai viņam vajadzētu zināt, ka tas, ko viņš raksta, nav patiesība, bet viņš izplata šīs ziņas apzināti sociālu, politisku vai personīgu motīvu dēļ, lai kaitētu citai personai, – par to draud kriminālatbildība. Lai policija ierosinātu krimināllietu, ir jābūt atbilstošam pamatojumam – pierādījumiem, ka šī komentāra rakstītājs, zinot par ziņu nepatiesumu, ir rīkojies apzināti, lai aizskartu un kaitētu. Lai precīzi uzrakstītu šādu iesniegumu, visticamāk, vajadzēs jurista padomu.

  • Ar prasības pieteikumu – uz tiesu

    Tomēr parasti īstais ceļš ir vērsties nevis policijā, bet doties uz tiesu ar civilprasību. Tur pret komentāra autoru ir jāiesniedz prasība vai nu par nepatiesu ziņu izplatīšanu, vai par nesamērīgi aizskaroša viedokļa paušanu. Turklāt jāsaprot, ko īsti gribi panākt. Ja tas jau nav izdarīts, vari prasīt, lai tiesa uzdod pārtraukt izplatīt nepatiesās ziņas un/vai atsaukt tās un/vai prasīt samaksāt kompensāciju par tev nodarīto morālo kaitējumu (šos instrumentus var izmantot gan katru atsevišķi, gan visus kopā).

    Prasītāja ziņā būs tiesai pierādīt, cik liels ir bijis nodarītais kaitējums, savukārt tiesa, izvērtējot kaitējuma apjomu un konkrēto situāciju, noteiks atbilstošu atlīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka citas personas sniegtais vērtējums (viedoklis), pat ja tas nav pamatots, ne vienmēr tiks atzīts par kompensācijas vērtu, jo bez personas neaizskaramības pastāv arī viedokļu brīvība.

  • Tiesā – sacensības princips

    Cilvēks, par kuru izplatītas nepatiesas un aizskarošas ziņas, tiesā būs prasītājs, bet šā komentāra rakstītājs – atbildētājs. Šāda tipa strīdi ir civilstrīdi, un to risināšanā darbojas sacīkstes princips – katrai pusei sevi jāaizstāv. Tā, piemēram, prasītājs tiesai skaidros, kas un kāpēc viņu aizskāra – kā viņš rakstīto saprata un kā no tā jutās, bet atbildētājam būs jāpaskaidro, ko tieši viņš domāja un gribēja pateikt ar savā ierakstā izvēlētajiem vārdiem. Savukārt tiesa neitrāli vērtēs, kuras puses pozīcija tai šķiet pamatotāka un argumentētāka – gan par to, vai tā ir ziņa vai viedoklis, gan par to, vai tas ir aizskaroši. 

3 mīti par goda un cieņas aizskaršanu

  1. Par viedokli nevienu sodīt nevar – ja es domāju, ka cilvēks ir zaglis, tad es tā domāju, un man neviens to nevar liegt.

    Nepareizi. Ir aplami domāt, ka jebkurš komentārs ir tikai viedoklis un par to nav jāatbild. Arī par nesamērīgi aizskarošu viedokli ir jāatbild. Piemēram, kāds publikācijai par darbīgo Annu ieraksta komentāru: «Es domāju, ka Anna ir zagle.» Ja Anna dosies uz tiesu, tur komentāra rakstītājam jautās: kā radās šī doma – kāds ir jūsu viedokļa veidošanās pamatojums? Ja policija Annai būs izvirzījusi apsūdzību par zādzību, iespējams, tiesa tomēr varētu atzīt, ka šādam viedoklim ir bijis pamatojums – vismaz aizdomas par zādzību. Bet nevar pēkšņi izdomāt, ka Anna, iespējams, ir zagle, un rakstīt par viņu šādas ziņas interneta komentāros, sakot, ka tas ir viedoklis!

    Tāpat par nepamatoti aizskarošu viedokli var tikt uzskatīts arī ieraksts, kurā visa informācija pausta jautājumu formā, tomēr pārliecinoši vedinot domāt, ka tajā rakstītais ir taisnība. Tiesa, cilvēki, kas grib otru aizskart, mēdz apzināti izvēlēties tādas tekstu formas, kurās izteiktais aizskārums ir grūtāk pierādāms. Tomēr no atbildības tas nepaglābs – tiesa jebkurā gadījumā vērtēs kontekstu, informācijas pasniegšanas veidu un to, kā to uztvertu vidusmēra lasītājs. 
  2. Ir būtiski, kas ir cilvēks, par kuru rakstīti aizskarošie komentāri. 

    Taisnība. Politiķiem, slavenībām, arī ierēdņiem jāsamierinās ar nežēlīgāku un krietni skarbāku kritiku nekā parastam cilvēkam. Tas tāpēc, ka, piemēram, politiķiem ir lielāka iespēja izteikties un skaidrot sabiedrībai savu viedokli un nostāju, savukārt parastam cilvēkam tādu iespēju nav. Tomēr zemāks kritikas slieksnis pret politiķiem nenozīmē, ka katrs, kam vien ienāk prātā, pār politiķi var gāzt neiedomājamus apvainojumus, rakstīt par viņu apzināti izdomātas ziņas vai aizskart personīgi, akcentējot viņa rasi, dzimumu, tautību, seksuālo orientāciju.

    Arī politiķiem par šādiem aizskarošiem izteikumiem ir tiesības vērsties tiesā. «Vēlētājipolitiķim var prasīt atbildību par viņa darbiem, bet nedrīkst aizskart viņa personību,» saka Agris Bitāns. «Ir cilvēki, kas nesaprot, ka negācijas nav labākais veids, kā komunicēt, jo tā viņš rada kaitējumu ne vien konkrētam cilvēkam vai noteiktai profesijai, bet arī sabiedrībai kopumā. Diemžēl gan Latvijas politiskajā, gan akadēmiskajā vidē ir zināmi gadījumi, kad kāds politisku, sociālu vai citu apsvērumu dēļ apzināti provocē negāciju pilnos viedokļus, lai iegūtu popularitāti, izceltos, atriebtos. Diemžēl pierādās, ka cilvēkiem arvien ir nekritiska domāšana – šādiem musinātājiem sabiedrība ir gatava ticēt un sekot.»
  3. Tam, par kuru sarakstīti aizskaroši komentāri, pirms tiesāšanās vēlams aiziet pie ārsta un tēlot pavisam slimu, lai dabūtu lielāku kompensāciju par morālo kaitējumu.

    Nav taisnība. Tiesa vērtēs katru konkrēto prasību, jo ne par jebkuru neērtību un pāridarījumu vai garīgu pārdzīvojumu automātiski pienāksies prasītā kompensācija. Protams, līdzīgu pāridarījumu katrs uztvers citādi, tomēr ir zināmas robežas, cik lielu kaitējumu tāds vai citāds aizskārums var nodarīt vidusmēra cilvēkam. Maz ticams, ka cilvēkam, kurš nosaukts par muļķīti, sāk stāties sirds un jāķeras pie stiprākajām nervu drapēm. Taču var būt situācijas un apstākļi, ka aizskārums patiešām ir tik liels, ka izraisa būtiskus veselības traucējumus, – jā, arī par to var prasīt kompensāciju. 

Naidīgs komentārs? Ziņo!

Lasot negāciju pilnos komentārus, jāsaprot – tie ir mūsu pašu sabiedrības cilvēki, tikai virtuālajā vidē viņi jūtas daudz mazāk pakļauti sodam vai kontrolei. Tāpat kā izvēlamies, kādus ceļus staigāt un ar kādiem cilvēkiem ikdienā tikties, varam arī izvēlēties, vai un kādos avotos lasīt vai nelasīt komentārus.

Piemēram, Facebook vietnē ir iespēja atzīmēt, kura cilvēka komentārus nevēlies redzēt. Tikmēr nepaliec vienaldzīga, ieraugot komentāru, kurš gan neattiecas uz tevi, bet var būt aizskarošs kādam citam.

Rīkojies! Noklikšķini uz trim punktiem komentāra labajā malā, izvēloties vai nu to paslēpt, vai par to ziņot.

Izvēloties iespēju ziņot, norādi atbilstošo apzīmējumu tam, kāpēc tev šķiet, ka šis komentārs ir jādzēš: kailums, vardarbība, uzmākšanās, pašnāvība vai pašsakropļošanās, mēstule, neatļauta pārdošana (piemēram, narkotikas, ieroči, apdraudētu sugu dzīvnieki utt.), naidu kurinoši izteikumi (rase vai etniskā piederība, nacionālā piederība, sociālā kasta, seksuālā orientācija, dzimums vai dzimtes identitāte, invaliditāte vai slimība vai cits variants), terorisms vai cits iemesls (intelektuālais īpašums, krāpšana vai viltošana, ņirgāšanās par upuriem, iebiedēšana utt.).

Tāpat ziņo par aizskarošiem komentāriem, ko ieraugi interneta medijos vai jebkādā citā vietnē.

Jo vairāk ziņojumu par aizskarošiem komentāriem sabiedrība sūtīs, jo skaidrāka būs vēsts, ka mēs to nepieņemam.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs