Dzīvā auklu birste — neparastais un cēlais komondors

Kad komondors lielā ātrumā kaut kur nesas, nejaušam garāmgājējam var šķist, ka pa gaisu aizlidojusi kāda no automazgātavas birstēm. No malas redzamas vien uz visām pusēm plīvojošas nedabiski garas savijušās auklas, un cilvēks ne uzreiz aptvers, ka tajās paslēptas kājas, aste, galva un masīvs ķermenis. Ka kaut kur tur, balto dredu haosā, ir arī divas tumšas, gudras acis, kas skatās tieši uz tevi – nelūgtu viesi, tātad potenciālu mājas un saimnieku draudu. Šī suņa firmas zīme ir viņa ārējais izskats. Neviens nevar lepoties ar tādiem drediem!
Suņu šķirnes
Zane Piļka-Karaļeviča
11. jūlijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Lai palīdz Dievs!

Šī dzīvā auklu birste, kas sver turpat 60 kg, nāks tev virsū kā tornado, ja vien sajutīs kaut niecīgāko apdraudējumu no tavas puses. Komondora galvenā dzīves misija un aicinājums ir sarga funkcijas veikšana, un to nu šis milzis dara nevainojami. Nē, viņš neiecirtīsies ienaidnieka miesā ar zobiem, jo komondors uzskata, ka tas ir zem viņa goda ķēpāt savu purnu un unikālo kažoku. Viņš veiks sitienu ar savu spēcīgo galvu, un ar to pilnībā pietiks, lai salauztu kaulus un atņemtu rīcības spējas. Ar šādu sitienu komondors bez problēmām lauž mugurkaulu vilkam. Suns uzbrūk negaidīti ātri un klusi, šādu uzbrukumu mīkstināt var, tikai neizrādot sunim ne mazāko pretestību.

«Lai palīdz Dievs tam, kurš iegājis teritorijā, ko apsargā komondors. Jo neviens cits viņam palīdzēt vairs nespēs,» saka ungāri.

Starp citu, otrs šīs suņu šķirnes nosaukums ir ungāru aitusuns.

Savukārt, ja mājai, kurā dzīvo komondors, un tās iemītniekiem nekas un neviens nedraud, suns ir flegmatisks un mierīgs, nevienam ar savu klātbūtni virsū nebāžas, vienkārši guļ kaut kur maliņā, izmētājis savu grezno, savijušos apmatojumu pa zālienu vai parketu, un uzmanīgi vēro apkārt notiekošo.

Lai arī pret bērniem komondors izturas ļoti uzmanīgi, bērnam nevajadzētu uzticēt vest pastaigā pat šīs šķirnes kucēnu. Suns var asi reaģēt uz nepazīstamām situācijām, uz apkārtējo darbībām, uz negaidīti paspertu soli saimnieka virzienā vai arī balss paaugstināšanu.

Birstes izcelsme

Nav simtprocentīgi zināma šīs šķirnes izcelsme. Ungāru leģenda gan vēsta, ka šķirne cēlusies no pretdabiska vilka romāna ar aitu – tas ir gandrīz tāpat kā mītā par Zevu, kurš gulbja izskatā savaldzināja skaisto Spartas valdnieka Tindareja meitu Ledu, pēc kā nabadzīte izdēja olu…

Ņemot vērā, ka hibrīds bija veiksmīgi iznēsāts un laists pasaulē, vilks savu mīļoto pēc laulības pārkāpšanas nebija aprijis. Iespējams, pat izrādot tēva jūtas, vilks izaudzināja savus pēcnācējus, apveltot viņus ar savu prātu, drosmi un aso ožu. No mammas mazuļi (vai mazulis) mantoja mierīgo, maigo un saticīgo raksturu un gādīgas aukles iemaņas. Rezultātā sanāca dzīvs personāžs no pasakas par trim siventiņiem – vilks aitas kažokā.

Bet, ja iztiekam bez erotiskās lirikas, komondors jeb ungāru aitusuns ir ļoti sena šķirne, ko radījis nevis cilvēks, bet pati daba pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Vispopulārākā hipotēze – komondors cēlies no tibetiešu suņiem, bet Ungārijas teritorijā tie, visticamāk, nokļuvuši kopā ar maģāru ciltīm. Tur viņi izmantoti, lai apsargātu aitu ganāmpulkus.

Komondori daudz pieminēti viduslaiku Eiropas literatūrā. Tajā komondors nodēvēts par aitusuņu karali. Šis epitets gājis pie sirds šīs šķirnes cienītājiem un tiek izmantots dažādos uzziņu avotos ļoti bieži.

Cilvēki ātri pamanīja, ka komondors ir ne tikai spēcīgs, izturīgs un paklausīgs, bet arī ļoti gudrs un apķērīgs. Viņu tik aktīvi ekspluatēja Otrā pasaules kara laikā kaujas laukā, ka šķirne bija teju uz izzušanas robežas. Ungāri, kas komodorus joprojām izmanto kā sargus un ganus un šo suni vienkārši dievina, nevēlējās ar to samierināties. Uzreiz pēc kara beigām viņi ķērās klāt komondoru populācijas atjaunošanas darbam.

Komondora šķirnes saglabāšanai jāsaka paldies arī amerikāņiem. ASV šī šķirne tika ievesta ap 1900. gadu un kļuva ļoti pieprasīta. Un pieprasījums, kā mēs zinām, veicina piedāvājumu. Garmataino aitusuņu audzēšana gāja uz urrā. Oficiālais šķirnes standarts apstiprināts 1973. gadā.

Lielisks sargs un gādīga aukle

Komandori ir pārsteidzoši gudri, nosvērti un labvēlīgi. Tā ir viena no retajām suņu šķirnēm, kas spējīga veikt secīgas, pārdomātas darbības un atbilstoši situācijai pieņemt visai sarežģītus patstāvīgus lēmumus.

Kā jau visi suņi, viņi ir pašaizliedzīgi uzticīgi saimniekiem, taču īpašu mīļumu no komondora nesagaidīsi.

Viņš pēc dabas ir vienpatis. Tiesa, ar teju mātišķu gādību izturas pret saimnieku bērniem. Un šī īpašība visdrīzāk komondoriem ir ielikta gēnos, jo vairāku gadsimtu garumā šīs unikālās šķirnes pārstāvji ir sargājuši aitu barus, uzpasējot un aizstāvot tos. Aitām viņi bija ne tikai sargi, bet arī neaizstājamas, gādīgas aukles.

Gans mierīgi varēja uz vairākām dienām atstāt aitu baru komondora uzraudzībā, ne mirkli nešauboties, ka arī bez komandām suns lieliski tiks galā gan ar saviem, gan gana pienākumiem. Sajūtot atbildības nastu, viņš visu it kā apguva pašapmācības ceļā, kā rezultātā noformējās komondora attīstītais intelekts, ar ko šķirne var lepoties joprojām.

Diemžēl mūsdienās komondorus, tāpat kā citus ganusuņus, arvien retāk izmanto lopu ganībās, lielākoties viņus tur kā kompanjonus, mājas vai dzīvokļu sargus. Vienu brīdi audzētāju vidū valdīja bažas, ka ungāru aitu suns var sākt zaudēt savas unikālās darba īpašības un pārvērsties par tādu kā suņu modeli, kas tikai gozējas šovos un izstādēs. Taču tas nenotika. Komondors joprojām ir nepārspējams kā sargs un gans. Piemēram, Holandē ir divas lielas fermas, kur audzē darba komondorus. Fermeri no visas pasaules brauc uz turieni, lai iegādātos uzticamu četrkājainu palīgu.

Visvairāk darba komondorus (tostarp arī policijā) izmanto Amerikā. Tur šie suņi strādā pat prezidenta apsardzē – viņu galvenais uzdevums, ar kuru viņi lieliski tiek galā, ir sprāgstvielu atrašana.

Kažoku ķemmēt nevajag!

Komondors izmēra ziņā ir vislielākais no suņiem. Viņa augums skaustā ar sasniegt pat 80 centimetru. Tas ir tad, kad viņš stāv uz četrām kājām, bet, ja paceļas uz pakaļkājām, ir garāks par cilvēku. Ārējā izskata unikalitāti viņam piešķir arī neparastais apmatojums. Komondora kucēni ir līdzīgi burvīgai rotaļlietai, kas aptverta ar mīkstu, baltam mākonim līdzīgu biezu kažoku. Bet kucēns aug, un līdz ar viņu aug arī viņa apmatojums (un augs visu mūžu). Tajā parādīsies cieti akotmati, ap kuriem sāks vīties čirkaina, mīksta pavilna, patvaļīgi formējoties dzīvniekam neiedomājami garās šņorēs – līdz 70 centimetru un pat garākās, respektīvi, paša suņa augumā.

Šīs auklas ķemmēt nevajag, un tas nemaz nav iespējams. Šāds kažoks kalpo komondoram līdzīgi kā ganam apmetnis no aitas vilnas – tas lieliski pasargā no karstuma un aukstuma (ar to mierīgi var izturēt gan +40, gan –40 grādos), lietus un sniega.

Unikālā apmatojuma dēļ ienaidniekiem komondoru grūti ievainot, pat ja tie ir tādi plēsēji kā vilks vai lācis. Turklāt suņa kažoks palīdz viņam saplūst ar ganāmpulku, jo tas atgādina aitas vilnu.

Šķirnes pazinēji apgalvo, ka komondoram šie dredi nav nekāds šķērslis, viņi aiz šī priekškara lieliski redz, turklāt viņa apmatojumam gandrīz nepiemīt sunim raksturīgā aromāta. To nav vajadzības mazgāt biežāk nekā divas reizes gadā un apstrādāt ar sauso šampūnu. Vannošanās procedūras ieteicamas tikai siltā laikā, jo apmatojums viņiem žūst ļoti ilgi, tāpēc vēsā laikā suns var saaukstēties.

Lai komondors iegūtu daudz pievilcīgāku izskatu, ik pa laikam vajag nošķirt dabiski izveidojušās bizītes ar pirkstiem, lai tās nesaveltos pinkās. Atceries, ka komandoriem regulāri jātīra arī ausis un jāskatās, lai neiekaist acis.

Apmācība ir obligāta

Kā jau minēts, sākotnēji komondorus izmantoja kā ganu suņus, vēlāk tie sargāja saimnieka īpašumus. Tas izskaidro komondoru visai sarežģīto raksturu. Viņi pēc dabas ir ļoti aizdomīgi un piesardzīgi, diezgan bargi. Šis ir viena saimnieka suns, pārējos ģimenes locekļus viņš mīlēs, sargās un klausīs, kad sagribēs, bet nepakļausies viņiem.

Komondoru nevar piespiest kaut ko darīt ar spēku, ar viņu var tikai sarunāt un uzbūvēt uzticamas partnerattiecības.

Pretējā gadījumā tevi gaida pastāvīga raksturu cīņa. Komondors ir uzticams un nekad nenodos saimnieku un sava bara locekļus. Suņiem raksturs ir bargāks, kucēm – nedaudz maigāks. Komondora, tāpat kā jebkura cita liela un nopietna suņa, audzināšanu nevar nosaukt par vieglu procesu, īpaši pirmajos dzīves gados. Tāpēc, ja esi nolēmis iegādāties ungāru aitusuni, esi gatavs veltīt pietiekami daudz laika un pūļu viņa audzināšanai. Netici, ja kāds saka, ka komondoriem nav nepieciešama dresūra. Tā ir teju obligāta prasība.

Ņem vērā!

  • Šiem suņiem ir spēcīgs raksturs, viņiem nepatīk, ka tos kaitina, ar tiem mēģina jokoties vai dauzīties. Komondors ir vienpatis, kurš cenšas izvairīties no maiguma izpausmēm.
  • Ungāru aitusuņi vēlas dominēt, tāpēc jau no agras bērnības kucēns jāiemāca, ka saimnieks mājās ir galvenais. Saimniekam jābūt autoritātei, tikai tad suns viņu klausīs un respektēs.
  • Komondoriem nepieciešamas sistemātiskas apmācības nodarbības, jo tas disciplinē dzīvnieku un ļauj saimniekam un mājiniekiem bez problēmām savaldīt šo gigantu.
  • Nakts laikā komondors sargās mājokli, bet dienā var mierīgi snauduļot. Rej viņš ārkārtīgi reti, bet, ja rej, tad skaļi un basā. 

EKSTERJERS

Apmatojums: biezs un savīts neskaitāmās bizītēs. Krāsa – vienmēr balta.

Aste: zemu novietota, galiņš nedaudz pacelts uz augšu, satrauktā stāvoklī suns to paceļ līdz muguras līmenim.

Galva: galvaskausa daļa mēreni plata, proporcionāla korpusam. Pāreja no pieres uz purna daļu izteikta.

Deguns: liels, apaļas formas, nāsis plaši atvērtas, melnā krāsā.

Purns: ļoti plats. Vidēji garš.

Lūpas: sausas, piegulošas smaganām. Krāsa – melna vai melni pelēka.

Žokļi: spēcīgi un stipri.

Acis: ovālas, ar cieši piegulošiem plakstiņiem, tumši brūnā krāsā.

Ausis: vidēji lielas, augstu novietotas, nokarenas, to forma atgādina U burtu.

Kakls: vidēji garš, bez ādas krokām.

Priekšējās ekstremitātes: kauli ir spēcīgi un masīvi. Pēdas – lielas un ļoti stipras.

Mugura: īsa un plata, muskuļota.

Pakaļējās ekstremitātes: nedaudz taisnas ceļos un plati novietotas.

Gurni: ļoti muskuļoti, plati, plakani, tiem ir visam korpusam tipiskais apmatojums.

Ķepas: lielas, spilventiņi – masīvi un atsperīgi. Pirksti savilkti kamolā. Nagi – stipri, melnā vai tumši pelēkā krāsā.

Kustības: vieglas un brīvas. Solis – plats un brīvs.

Augstums skaustā: 60–80 cm.

Svars: 40–60 kg.

Vidējais mūža ilgums: 10–12 gadi.

 

Šķirnes priekšrocības

  • Lielisks mājas sargs.
  • Var dzīvot gan dzīvoklī, gan privātmājā.
  • Nepiemīt sunim raksturīgais aromāts.
  • Pieaudzis komondors tikpat kā nemet apmatojumu.

 

Šķirnes trūkumi

  • Neuzticīgs pret svešiniekiem.
  • Nepieciešama regulāra fiziskā slodze.
  • Pēc dabas vienpatis, neatkarīgs.
  • Apmācība ir OBLIGĀTA.
  • Nav piemērots iesācējiem.
  • Nosliece uz displāziju, kuņģa sagriešanos un entropiju.

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs