10 padomi, ja esi nolēmis adoptēt suni no patversmes

Bērnu audzināšana
Ilze Zicāne
30. augusts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Diemžēl statistika nav pozitīva – ik gadu Latvijas dzīvnieku patversmēs tiek uzņemti simtiem suņu, taču jaunas mājas izdodas atrast tikai daļai.

Patversmes darbinieki gan neatdod suni vai kaķi, kam pagadās, zinot, ka pēdējo gadu laikā dzīvnieku ņemšana no patversmes kļuvusi par modes lietu. Ir jāapzinās, ka reiz jau nodota un pamesta sunīša adopcija ir sociāli atbildīga rīcība. 

Pirms izdari izvēli adoptēt:

  • Apdomā, vai sunim būs vieta tavas ģimenes ikdienas režīmā.

Iespējams, tu sapratīsi, ka tava rutīna nav paredzama un katra diena ir citāda – reizēm jāstrādā naktīs, bet dienā tu guli; darbā ir bieži komandējumi; nav neviena ģimenes locekļa vai drauga, uz kura palīdzību suņa pieskatīšanā tu vari simtprocentīgi paļauties utt. Pieņemot suni, jārēķinās, ka viņam ir vajadzīgas garantētas un regulāras ēdienreizes, pastaigas, rotaļas, vizītes pie veterinārārsta. Reizēm tik ļoti gribas pagulēt stundiņu ilgāk, bet četrkājainais draugs nepacietīgi mīņājas, jo viņam vajag nokārtot dabiskās vajadzības vai vienkārši pastaigāties. Suņa saimniekam savas vēlmes nāksies upurēt. Bet tas nekas, jo kopā ar suni pavadītais laiks viennozīmīgi sagādās milzīgu un abpusēju prieku abiem – gan cilvēkam, gan sunim. Atver plānotāju vai paņem papīra lapu un uzraksti savas darba nedēļas plānu, iekļaujot tajā rīta un vakara pastaigas, suņa ēdināšanu, laiku apmācībām un rotaļām, brīvdienu nodarbes. Tā tu, pirmkārt, sapratīsi, vai sunim tavā dzīvē vispār būs vieta, otrkārt, tas pārskatāmi ļaus ieraudzīt, kā racionālāk saplānot savu laiku.

  • Vai tu patiešām esi gatavs kļūt par suņa saimnieku?

Reizēm cilvēki maldīgi uzskata, ka būt par suņa saimnieku nozīmē vien to, ka tu esi cilvēks, kam pieder suns. Tas nav tik vienkārši. Suņa saimniekam ir jāpiemīt vairākām būtiski nepieciešamām rakstura īpašībām. Viņam jābūt mierīgam, noteiktam (lai neizlutinātu), pacietīgam (lai spētu mācīt un audzināt), fiziski aktīvam (jo suns nevar dzīvot bez izskriešanās un rotaļām). Atceries, ka suns vēros un pamanīs vissīkākās izmaiņas tavā pašsajūtā un noskaņojumā – tas, ko viņš jutīs, atspoguļosies viņa uzvedībā. Diemžēl, ja tu regulāri būsi nesavaldīgs un agresīvs, tāds būs arī tavs mājdzīvnieks.

  • Izvērtē, cik draudzīga sunim ir vide, kurā tu dzīvo.

Ideālā gadījumā netālu no tavām mājām vajadzētu būt parkam vai mežam un veterinārajai klīnikai, tāpat tev vajadzētu būt labās attiecībās ar kaimiņiem, kas ārkārtas gadījumā tev varētu izlīdzēt, piemēram, ar transportu, vai nepaliktu vienaldzīgi, ja tavas prombūtnes laikā kaut kas nebūtu kārtībā. Esi uzmanīgs, ja tavā pagalmā vai kaimiņos dzīvo agresīvi un nekontrolēti suņi. Rēķinies, ka tava un svešā suņa tikšanās varētu noritēt ar domstarpībām.

  • Vai tavs un suņa enerģijas līmenis ir līdzīgs?

Speciālisti neiesaka pieņemt suni, kurš ir daudz enerģiskāks nekā tu pats. Piemēram, sprigans bīgla kucēns noteikti nav īstā izvēle pensionāram, kurš labprātāk dienas vada istabā, lasot grāmatu, nevis nododoties sportiskām nodarbībām pie dabas. Cilvēkiem gados ar rāmu dzīvesveidu ieteicams izvēlēties līdzīgu suni – pieaugušu vai cienījama vecuma dzīvnieku, kurš novērtēs mierīgas pastaigas un vienkārši būšanu kopā ar savu cilvēku. Ņem vērā, ka tu neiegūsi pareizo priekšstatu par suni, ja patversmē redzēsi viņu tikai būrī. Aizbrauc pie noskatītā suņuka vairākkārt un izved viņu pastaigā, lai redzētu, kā dzīvnieks tevi uzver, atrodoties nosacītā brīvībā.

  • Ja tev iepaticies kāds šķirnes suns, neslinko ievākt informāciju par konkrēto šķirni.

Ja iespējams, aptaujājot arī šīs šķirnes suņu saimniekus un, protams, patversmes darbiniekus. Tas vien, ka bērnībā Komisāra Rekša skatīšanās iespaidā tev ļoti patika vācu aitusuņi, nenozīmē, ka esi spējīgs audzināt un uzturēt šo ārkārtīgi gudro un fiziski spēcīgo suni. Šķirnes suņu turēšana un kopšana var būt specifiska.

  • Ja Tev ir kaut nelielas šaubas, ka sunītis būs tev piemērots, painteresējies par iespēju kļūt par patversmes brīvprātīgo darbinieku un uzņemties daļu rūpju par suņa kopšanu ikdienā.

Tikai reāla saskarsme – aci pret aci – tev ļaus saprast, vai šis ir tavs īstais suns vai tomēr ne. Pat ja tu secināsi, ka suns ir pārāk aktīvs tavam dzīvesveidam vai jūs vienkārši nesaprotaties, tu ar šo pieredzi varēsi dalīties, un, iespējams, ar tavu palīdzību šis suns sastaps savu īsto cilvēku. Ja ir iespēja, tu vari sniegt sunim tā sauktās pagaidu mājas – pieņemt viņu uz laiku, kamēr sunim tiek sameklēts pastāvīgs saimnieks. Šis kopā pavadītais laiks vislabāk parādīs, kā suns saprotas ar taviem bērniem, kaķi, kaimiņiem un vai jūsu kopdzīve ir iespējama.

  • Nesmādē seniorus!

Gados veciem suņiem mājas ir tikpat nepieciešamas kā piemīlīgiem kucēniem. Vecs suns, iespējams, nebūs piemērots ģimenei, kurā aug mazi bērni, kas ir enerģijas pilni un varētu kopā ar suni rotaļāties, bet būs pat ļoti piemērots pensionāriem, kam ir vieglāk ar lēnīgu un apdomīgu sunīti.

  • Lēmumu – adoptēt vai ne – nepieņem, balstoties tikai uz emocijām.

Reizēm, apciemojot patversmi pirmo reizi, cilvēki kļūst nomākti, izjūt sirdssāpes par pamestajiem dzīvniekiem, līdz ar to izvēli var izdarīt aiz līdzjūtības. Protams, emocijas veido daļu no izvēles, tomēr jāatceras, ka suns būs vēl viens ģimenes loceklis, tāpēc lēmums jāpieņem racionāli, gan ieskatoties savā maciņā, gan, kā jau iepriekš teikts, izvērtējot savu dzīves ritmu.

  • Apzinies, ka tev būs jābūt suņa autoritātei un līderim!

Tas nozīmē, ka tava atbildība būs ne tikai suni apkopt, pabarot un mīlēt, bet arī audzināt un mācīt. Savukārt audzināšana un mācīšana prasa rakstura stingrību un izpratni par to, kā dzīvnieks vispār funkcionē. Līdz ar to atkal un atkal jāatgādina, ka suņa saimnieks nav tikai cilvēks, kam pieder suns, bet cilvēks, kurš izglīto un disciplinē arī pats sevi ar mērķi izveidot veselīgas un priekpilnas attiecības ar dzīvnieku. Lasi grāmatas, materiālus internetā, iesaisties diskusijās par dzīvnieku turēšanu un dzīvnieku tiesībām, dodies ciemos uz patversmēm. Tikai informēts cilvēks ir labs suņa saimnieks.

  • Vēlmei un pārliecībai suni adoptēt, nevis pirkt, jābūt tavai personīgajai vēlmei un pārliecībai.

Ja neesi pārliecināts, ka šis ir tavs īstais veids, kā tikt pie suņuka, ko ļoti vēlies, labāk nedari to. Katram indivīdam ir savs ceļš ejams, tādēļ pārlieku neietekmējies no citu viedokļiem.

Kāpēc adoptēt, nevis pirkt?

  1. Patversmēs lielākoties atrodas pieauguši dzīvnieki ar jau izveidojušos raksturu. Ja regulāri dosies ciemos pie noskatītā suņa, tu visai drīz nopratīsi, kāds viņš ir un vai jūsu temperamenti saskan. Kaut gan daudz kas atkarīgs no audzināšanas – pieņemot kucēnu, tu nekad līdz galam nevari zināt, kāds viņš būs, kad pieaugs. Patversmē tu satiec dzīvnieku tādu, kāds viņš ir. Patversmes darbinieki, diendienā kopjot suni, ir viņu iepazinuši un var pastāstīt daudz noderīgas informācijas, kas nebūs iespējams, ja pērc kucēnu no sveša cilvēka.
  2. Kucēns ir jāmāca un jādresē, savukārt patversmē tu vari atrast suni, kurš jau ir dzīvojis kopā ar cilvēkiem un zina uzvedības noteikumus.
  3. Apmēram ceturtā daļa patversmēs nonākušo suņu ir šķirnes suņi. Ja tev ir svarīgi, lai tavs mīlulis būtu šķirnes suns, atliek vien regulāri doties ciemos uz patversmēm vai pārskatīt patversmju publicēto informāciju, lai atrastu šķirnes suni tieši tev.
  4. Adoptējot sunīti, kura iepriekšējais saimnieks nomiris, aizbraucis no valsts, nevar paturēt dzīvnieku veselības vai finansiālo apstākļu dēļ, slikti izturējies pret dzīvnieku, tu vienkārši izdarīsi ļoti labu darbu, iegūstot uzticīgu un pateicīgu draugu uz mūžu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+