Alpaka — Dienvidamerikas dzīvais zelts

Dzīvnieku pasaule
Ieva Smilga
Ieva Smilga
Astes
Astes
10. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kamēr mēs vilnas iegūšanai audzējam aitas, tikmēr Dienvidamerikā silti džemperi un zeķes top no vilnas, ko dod mums tik eksotiskā alpaka – dzīvnieks, kurš noteikti pretendē uz piemīlīgākā mājlopa balvu un kura vilna tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām pasaulē.

Ceļojot pa Dienvidameriku, īpaši – Peru, būtu grūti nepamanīt alpakas, jo tās šeit atrodamas burtiski uz katra stūra. Vienā vietā atrodami adījumi no to vilnas, citā – ausaines, vēl kādā ganās paši lopiņi. Tūristu apsēstos tirdziņos nopērkami alpaku atslēgu piekariņi, gleznas un figūriņas. Un ne velti – alpakas kopā ar lamām te ir populārākie lopiņi.

Alpaku stāsts sākās pirms aptuveni 7000 gadu, kad viņas tika pieradinātas, kļūstot par mājlopiem. Laika gaitā alpaka kļuva par vienu no centrālajiem objektiem vairākās Dienvidamerikas kultūrās, piemēram, nasku, čavinu, huati, pukaru un visbeidzot – arī inku. Skaidrības labad jāpiebilst, ka alpakas nekad nav bijušas savvaļas dzīvnieki un joprojām nav sastopamas savvaļā.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka gan lamas, gan alpakas cēlušās no vēl kāda Peru sastopama savvaļas dzīvnieka – gvanako. Tikai 2011. gadā zinātnieki ar jaunākajām DNS izpētes tehnoloģijām atklāja, ka lamas un alpakas nav tik tuvas radinieces, kā bija domāts, un alpaku priekšteči ir vikuņas – savvaļā dzīvojoši dzīvnieki, kas pēc izskata tiešām atgādina apcirptu alpaku. Savulaik, pieradinot un selekcionējot vikuņas, radītas alpakas, savukārt, pieradinot gvanako, – lamas.

Vikuņas sastopamas gan Čīlē esošajos tuksnešainajos reģionos, gan Bolīvijas džungļu un Peru kalnu aplaimēs. Šī iemesla dēļ aplakām ir viegli piemēroties dzīvei gandrīz jebkādos apstākļos – pat dzīvošana retinātā gaisā 5000 metru augstumā esošajos Peru kalnu reģionos tām nesagādā problēmas.

Nākamā lapa

Nākamais: Spļāviens sejā

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+