Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
1
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Vilna kā nauda
Pastāsti, kas ir tavs dzīvnieks, un es pateikšu, kas esi tu. Šoreiz griežam sakāmvārdu otrādi. Lai pilnīgāk saprastu, kas par lopiņiem ir alpakas, jāsāk ar viņu saimnieku izpēti, un vieni no alpaku slavenākajiem saimniekiem nenoliedzami bijuši inki. Lai gan inki nebija tie, kas pirmie pieradināja alpakas, viņi šo darbiņu pabeidza, izveidojot alpaku līdz perfekcijai. Un ar perfekciju mēs domājam alpaku kažoka kvalitāti.
Ja arī bija kāda lieta, kas inkiem padevās, tad tā bija iesākto darbu paveikšana līdz pilnībai. Inku civilizācija radās aptuveni 13. gadsimtā Peru augstkalnēs un, lēnā garā izplešoties, kļuva par valdošo varu Dienvidamerikas rietumu krastā. Savu varu viņi ieguva dažādi: bija ciltis, kuras labprātīgi asimilējās inku kultūrā, citas tika piespiestas vardarbīgā ceļā, bet vēl kādas – pilnībā iznīcinātas.
Runā, ka inku galvenais ierocis bija viņu centralizētā un pārdomātā varas, reliģijas un armijas pārvalde, kā arī loģiski veidotie ceļu tīkli.
Inkiem pieder arī viens no mūsdienu pasaules brīnumiem – Maču Pikču citadele, kuru inki uzcēla 15. gadsimtā, neilgi pirms varenās civilizācijas bojāejas un atkāpšanās spāņu konkistadoru priekšā. Runājot par inkiem, jāpiemin, ka šie cilvēki bija apsēsti ar ģērbšanos un savu izskatu ne mazāk kā mūsdienu Instagram slavenības. Vēl vairāk – savu personīgo bagātību katrs inks mērīja nevis zeltā, bet gan tekstila daudzumā, kas piederēja ģimenei. Inki valsts līmenī bija izstrādājuši tekstila industriju ar vienu mērķi – ražot kvalitatīvu audumu gan pašu lietošanai, gan tirdzniecībai. Inki selekcionēja alpakas, tādējādi vilnas audumi kļuva aizvien mīkstāki un izturīgāki.
Neņemot vērā inku civilizācijas augsto attīstības līmeni, viņiem nebija rakstības, kādu mēs to lietojam mūsdienās, un visa grāmatvedība tika iesieta mezgliņos, tas ir, garos diegos inki sēja mezglus, un to ritms un lielums simbolizēja konkrētus skaitļus un zīmes. No šīs piezīmju sistēmas, kas tiek dēvēta par kipu, noprotams, ka inki veltīja īpašas pūles, lai selekcionētu tīras krāsas alpakas bez piejaukumiem. Sevišķi vērtīgas bija tīri brūnās, baltās un melnās alpakas, kuras tika izmantotas ne vien cirpšanai, bet arī reliģiskās un kulturālās procesijās.
