Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītes laikā pārrunātas kultūras jomas aktualitātes un izaicinājumi, runāts par vairākiem projektiem, kas attiecināmi uz kultūras dzīvi novadā. Viesošanās Cēsīs bija ministres pirmā reģionālā vizīte kopš stāšanās amatā šī gada septembrī.
Ar Cēsu novada pašvaldības vadību pārrunāts par iniciatīvas «Cēsis 2025 – Latvijas kultūras galvaspilsēta» sadarbības perspektīvām, Dziesmu svētku kustības attīstību un finansējumu, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuves būvniecību, iespējām piesaistīt finansējumu novada muzeju uzturēšanai un attīstībai, kā arī kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai, tostarp Lielstraupes pils atjaunošanai un Āraišu ezerpils ceļu uz UNESCO statusa iegūšanu. Tāpat diskutēts par reģionālo muzeju statusa nozīmes celšanu un kultūras pieejamības nepieciešamību Latvijas reģionos, akcentējot arī neseno Piebalgas kultūrtelpas nozīmi, kas iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
Turpinot diskusiju par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu, runāts par atbalstu privātīpašniekiem gan finansiālā veidā, gan nodrošinot dažādus izglītojošus seminārus un konsultācijas.
Pārrunāts arī jautājums par privātīpašnieku atbildību un pašvaldības un valsts rīcībspēju gadījumos, kad jāsaskaras ar bīstamiem, degradētiem īpašumiem, un risinājumiem, lai šādu īpašumu skaits saruktu.
Sarunā kultūras ministre izcēla Cēsu novada veikumu kultūras nozares attīstībā lokāli un vairāku projektu nozīmi nacionālajā mērogā, tostarp kopienu iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā, radošo nozaru attīstību, bērnu vēlēšanas 2021.gadā un sarunu festivālu «LAMPA».
«Cēsīs notiekošais festivāls «LAMPA» ir nozīmīgs instruments, lai stiprinātu demokrātiju valstī, parādot to, ka valsts pārvalde nav atrauta no sabiedrības, jo festivāla laikā ir iespēja aci pret aci tikties ar ministriem, politiķiem un citiem valsts pārvaldes pārstāvjiem. Festivālam ir būtiska pievienotā vērtība neatkarīgi no tā, kādā veidā sanāk šajā festivālā iesaistīties – kā runātājam, klausītājam vai pat nejaušam garāmgājējam –, un ar to ir jāstrādā, lai festivālu uzturētu un attīstītu,» uzsver A.Logina.
Īpaša uzmanība vizītes laikā pievērsta radošo un kultūras industriju attīstībai Eiropas līmenī, attīstot dažādas iniciatīvas un veidojot atbalsta sistēmu radošo un kultūras industriju uzņēmumiem.
Vizītes laikā apmeklēts Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, koprades māja «SKOLA6», Pasaules latviešu mākslas centrs, koncertzāle «Cēsis», Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, radošais kvartāls «Rainis» un Ruckas muiža, lai iepazītos ar to darbību, pārrunātu aktualitātes, izaicinājumus un iepazīstinātu ar nākotnes iecerēm. Vizītes noslēgumā kultūras ministre uzsvēra, ka Cēsu novada veikums un ambīcija kultūras jomā ir iedvesmojoša.
