«Gribu skaidri uzrakstīt vienu ārkārtīgi svarīgu domu – būt apaļam, tapt apaļam reti ir cilvēka personīgā izvēle (ir cilvēki, kuri apzināti uzņem svaru, piemēram, bodibilderi).
Nedomāju, ka reiz slaidais cilvēks piecēlās no rīta un izlēma – viss, no šodienas es darīšu visu, lai būtu apaļš.
Cilvēks lieko svaru uzņem vai nu fizisku, vai mentālu saslimšanu dēļ. Ēstatkarība, kura bieži novērojama tiem, kas uzņem svaru, ir emocionāla saslimšana. Un ar šo var sākt sirgt arī bērnībā, kad notikusi kāda trauma («izēd visu šķīvi» arī ir vardarbība!) vai nepareizas attieksmes pret ēdienu ieaudzināšana.
Citi lasa
Emocionālu saslimšanu, tāpat kā fizisku, neviens ārsts neizārstē vienas vizītes laikā. Daudziem ir nepieciešama gadiem ilga terapija pie psihoterapeitiem vai endokrinologiem. Arī citas saslimšanas neārstējas vienas dienas laikā.
Cilvēks, kurš pieņēmies formās, ļoti labi zina šo faktu. Viņš vēlas sagaidīt, ka viņu pieņem ar šo fizisko izmaiņu bez liekiem aizrādījumiem. Katrs nelūgts padoms vai aizrādījums var nodarīt emocionālu kaitējumu. Nevienam nekad nav tiesību arī tuvākajam izteikt aizrādījumus, komentārus vai ieteikumus, ja cilvēks tos nav lūdzis.
Manuprāt, nekopts cilvēks ir tāds, kurš neatkarīgi no saviem apjomiem ir fiziski nekopis savu ārieni, proti, speķaini mati, netīrīti zobi, aiz nagiem redzama melnzeme. Kopt sevi nenozīmē būt slaidam vai staigāt ar ataugušiem gēla nagiem un ar skropstām uz acīm, kam nepieciešama profilakse. Apaļš vai slaids, nekopts cilvēks ir arī prātā nekopts. Tāds, kurš degradējies gan morāli, gan intelektuāli. Punkts.»