Finanšu krāpnieki nesnauž! Kā pasargāt savu naudu?

Viltus zvani

Visbiežāk Latvijas iedzīvotājiem naudu izkrāpj ar viltus zvaniem kādas iestādes vārdā. Krāpnieki uzdodas, piemēram, par Latvijas Bankas, Valsts policijas vai citas iestādes pārstāvjiem. Pēdējā laikā parādījies jauns krāpšanas veids – finanšu krāpnieki, zvanot aicina cilvēkus atsaukties drošības operācijām, lai palīdzētu notvert krāpniekus. Joprojām aktuāli ir arī krāpšanas mēģinājumi, biedējot ar it kā uzlauztu Google kontu, kura glābšanai obligāti jāizpauž personīgā informācija vai arī mēģinot radīt emocionālu satraukumu par it kā notikušu aizdomīgu maksājumu vai tikko paņemtu kredītu.

Krāpnieki izmanto visas tehnoloģiju iespējas, lai zvanītu, kā zvanītāju norādot jebkuru numuru vai uzņēmuma nosaukumu. Diemžēl bankai nav iespējams bloķēt šādus ārzemju zvanus, tāpēc ikvienam jābūt uzmanīgam. Turklāt krāpnieki var zvanīt arī no Latvijā reģistrēta numura un pat runāt latviski. Lai neuzķertos krāpnieku zvaniem, vienmēr jāatceras – banka nekad nezvanīs un neprasīs personīgu informāciju.

Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka zvana viltus bankas darbinieks, vienkāršākais risinājums ir pārtraukt telefonsarunu un bloķēt zvanītāja numuru. Tāpat var pārtraukt sarunu un piezvanīt bankas konsultāciju tālrunim, izstāstot situāciju un precizējot, vai iepriekš notikusī saruna tiešām varēja būt bankas zvans vai tomēr krāpniecības mēģinājums. Pat ja nav ciesti finansiāli zaudējumi, vienmēr jāpatur prātā, ka krāpnieku interese sākotnēji var būt arī tikai informācijas iegūšana, lai izmantotu to vēlāk.

Viltus īsziņas jeb smikšķerēšana

Īsziņa no kurjera par paciņu, kas aizķērusies vai drīz tiks piegādāta, īsziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu parādu vai pārmaksu – tie ir tikai daži no populārākajiem smikšķerēšanas jeb krāpniecības īsziņu veidiem. Pērn ar šādu viltus mobilo ziņu starpniecību izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, liecina Valsts policijas dati.

Sūtot šādas ziņas, noziedznieki vēlas, lai saņēmējs krāpnieciskajā interneta vietnē ievada sava bankas konta datus, tā nododot tos krāpnieku rīcībā. Tas nozīmē, ka, atverot krāpnieku īsziņā nosūtīto saiti, tiek atvērta interneta vietne, kas atveido kādu oficiālo vietni, piemēram, internetbanku, portālu Latvija.lv vai citu. Dažkārt viltojums ir tik profesionāls, ka, īpaši neiedziļinoties, atšķirību nevar pamanīt, un  dati nonāk krāpnieku rokās. Šaubīga īsziņa kritiski jāizvērtē – vai atsūtītā saite pilnībā sakrīt ar iestādes vai uzņēmuma oriģinālo vietnes adresi. Drošāk sazināties ar sūtījumā minēto organizāciju un noskaidrot, vai ziņa tiešām ir autentiska.

Līdzīgs krāpniecības veids ir pikšķerēšana – viltus e-pasti kādas iestādes vai personas vārdā. Krāpnieki parasti sūta ziņojumus, mudinot atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss, un jūsu e-pasts ar visu saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti viltus e-pasti ir īsi, piemēram: «Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!» Vai: «Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!» Tāpat tas var būt paziņojums par laimestu loterijā vai arī it kā e-pasts no bankas. Ir daudz veidu, tāpēc jābūt modriem visu laiku.

! Izpaužot vai ievadot bankas konta vai maksājumu kartes datus un apstiprinot krāpnieciskās darbības ar Smart-ID vai kodu kalkulatora kodu, nauda tiks neatgriezeniski pārskaitīta no konta, un bankai nebūs iespējas to atgūt.

Lielas peļņas solījumi

Pēdējā gada laikā viena no plaši izmantotajām krāpnieku shēmām ir aicinājums investēt naudu dažādās platformās, kas sola īpaši lielu peļņu. Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Viņi aicina instalēt speciālu ieguldījumu programmatūru vai arī vienkārši liek pārskaitīt naudu krāpnieku kontos.

Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris it kā var sekot līdzi augošajai peļņai, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Patiesībā nekāda investēšana klienta vārdā nenotiek – nauda tiek pārvirzīta uz krāpnieku kontrolētiem kontiem, bet klientam tiek radīta tikai šķietamība par investīcijām. Tāpat šajās krāpnieku platformās maldinošos nolūkos finanšu instrumentiem tiek uzrādīti rezultāti, kas neatbilst tirgus situācijai. Šādi no Latvijas iedzīvotājiem ik mēnesi tiek izkrāptas prāvas naudas summas.

! Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos, tāpēc svarīgi pārliecināties, kam uzticam savu brīvo naudu. Par pakalpojumu sniedzēju uzticamību jāpārliecinās Latvijas Bankas mājaslapā, kur var atrast licencētus investīciju pakalpojumu sniedzējus.

FAKTI*:

• 2023. gadā četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā.
• Novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro.
• Vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un gandrīz tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro – telefonkrāpniecības rezultātā.

PASARGĀ SEVI NO FINANŠU KRĀPNIEKIEM!

1. Neizpaudiet bankas paroli un Smart-ID kodus, lai cik uzstājīgi tos prasītu. Neievadiet kodus, ja vien pats neesat uzsācis darbību, kuras apstiprināšanai tie nepieciešami. «Krāpnieki izmanto tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noviltot ekrānā redzamo tālruņa numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju. Tādēļ jāatceras svarīgākais kritērijs, kā uztvert šādus zvanus: banka nekad nezvanīs, lai noskaidrotu jūsu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai lūgtu ievadīt Smart-ID kodus,» stāsta Reinis Jansons.
2. Vienmēr apstipriniet ar Smart-ID kodu tikai tās darbības, kuras pats esat ierosinājis! Piemēram, uzsākot jebkuru darbību Swedbank internetbankas vai lietotnes izmantošanai, Smart-ID lietotnē tiek parādīts atsevišķs papildu logs. Tajā varat redzēt savu darījumu detaļas, piemēram, ka ar Smart-ID koda ievadīšanu plānojat pieslēgties mobilajai lietotnei vai ienākt internetbankā, veikt maksājumu, reģistrēt jaunā ierīcē mobilo lietotni vai Smart-ID kontu. Tās jāpārbauda, jāapstiprina un tikai pēc tam jāievada savs PIN kods. Nekad nevajag vadīt Smart-ID kodus, ja pats neesat uzsācis darbības, kuru apstiprināšanai kodu pieprasa. Tas var liecināt, ka krāpnieki ieguvuši jūsu datus un, jums nezinot, rīkojas jūsu vietā.
3. Nepakļaujieties steigai, agresijai un citiem krāpnieku psiholoģiskiem paņēmieniem! Nekavējoties pārtrauciet sarunu! Vienmēr esiet uzmanīgi, atbildot uz nezināmu zvanītāju zvaniem.
4. Ja saruna vai piedāvājums izklausās aizdomīgi un rada šaubas, pārtrauciet sarunu un zvaniet bankai uz tās oficiālo tālruņa numuru! Izskaidrojiet situāciju bankas darbiniekam, un viņš pateiks, vai zvans bija krāpšanas mēģinājums, un paskaidros, kā rīkoties. Piemēram, viens no aizdomīgajiem rādītājiem – zvanītājs nerunā latviski, lai gan stāsta, ka ir Latvijā pārstāvētas organizācijas vai iestādes darbinieks.
5. Ja saņemat negaidītu e-pastu, pārliecinieties, kurš ir patiesais sūtītājs! «Nereti sākotnēji rādās, ka ziņa ir no bankas, taču izrādās, ka tā ir viltota. Bieži izmantota krāpnieku ēsma ir aicinājums atjaunot savus datus, identitāti un informāciju. Šādi e-pasti ir veidoti tā, lai radītu iespaidu, ka sūtīti no iestādes, kam uzticaties (bankas, Valsts ieņēmumu dienesta u. c.). Tāpēc vienmēr jāpārbauda, vai sūtītāja e-pasta adrese atbilst iestādei, no kuras šķietami sūtīta vēstule, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Līdzīgi jārīkojas ar e-pastā ietvertajām saitēm uz tīmekļa vietnēm. Jāpārbauda, vai tām ir saistība ar iestādi, kuras vārdā sūtīta vēstule. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēsiet to un ziņojiet par krāpšanas mēģinājumu,» saka Reinis Jansons.
6. Izpētiet pievienoto interneta saiti, pirms uz tās klikšķināt! Nespiediet uz e-pastā vai īsziņā norādītās interneta saites, ja neuzticaties sūtītājam. Banka nekad nesūtīs internetbankas saiti SMS veidā. Tāpat, ievadot pieejas kodus internetbankā, jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei. Ja tā nav jūsu bankas oficiālā mājaslapas adrese, pieejas kodus ievadīt nedrīkst.
7. Investīcijas ar 0 risku un milzu peļņu ir krāpnieku ēsma. Ne velti saka – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, – meklēt informāciju Google par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām.
8. Regulāri pārbaudiet izejošos maksājumus no sava konta! Uzstādiet ienākošos paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudiet konta pārskatu pēc iespējas biežāk, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus. Tā jūs nevarēs pārsteigt ar maldinošām ziņām par darbībām kontā, jo būsiet labi informēts.
9. Neatsaucieties aicinājumiem instalēt programmatūru savā datorā vai citās viedierīcēs! Banku vai investīciju uzņēmumu darbinieki nekad neaicinās instalēt papildu programmatūru, lai palīdzētu veikt ieguldījumus. Ar tām krāpnieki iegūst piekļuvi ierīcei un izkrāpj naudu.

Ja tomēr pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus krāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā un ziņojiet par krāpšanas gadījumu Valsts policijai. Policijai ziņojiet arī par iespējamajiem krāpšanas gadījumiem, pat tad, ja neesat kļuvis par krāpnieku upuri.

*Finanšu nozares asociācijas dati